Šodien Latvijas Dabas muzejā pasniegtas «Zaļās izcilības balvas 2016». Šo tradīciju pērn ieviesa Valsts vides dienests, lai pateiktu paldies par vides sakārtošanu un aizsardzību. Šogad pirmo gadu vērtēts arī pašvaldību paveiktais vides jautājumos, un Jelgavas pilsētas pašvaldība ir viena no četriem laureātiem, kas balvu saņēma šajā kategorijā. Kopumā Jelgava šogad saņēma četras balvas.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis skaidro, ka pašvaldības vērtētas pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, sadarbība ar Vides dienestu, tostarp atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanā un zivju resursu aizsardzībā, iesaistīšanās vides pārkāpumu novēršanā, sabiedrības izglītošana un informēšana vides jautājumos. Tāpat vērā ņemts tas, vai pašvaldībai nav bijuši pārkāpumi vides aizsardzības jomā. Lai kļūtu par «Zaļās izcilības balvas 2016» nominantu, jāsavāc vismaz 10 punkti. Jelgavas pilsētas pašvaldībai piešķirti 11 punkti.
«Vides sakārtošana ir process, kas nekad nebeidzas, bet ir patīkami, ka mūsu darbs ir novērtēts. Tas mudina arī izvirzīt arvien jaunus mērķus, pēc kā tiekties,» konkursu un balvu vērtē Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Viņš norāda, ka vajadzību ir tūkstoš, bet visu īstenošanai nepietiek resursu. «Tomēr ir būtiski, ja zini, kas nepieciešams, jo tad ir vieglāk rast iespējas, kā piesaistīt, piemēram, Eiropas, finansējumu to realizēšanai,» J.Strods uzsver, ka viņu uztrauc tas, cik daudz līdzekļu pašvaldībai joprojām jātērē, lai savāktu to, ko citi piemēslojuši, un salabotu to, ko citi salauzuši. «Vissvarīgākais it visā ir sabalansēt attīstību ar zaļumu, kas nebūt nav viegli,» rezumē Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Kopumā balvu saņēma četras pašvaldības – Jelgavas pilsētas pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība, Viļānu novada pašvaldība un Daugavpils pilsētas pašvaldība.
«Zaļās izcilības balvu 2016» B kategorijas piesārņojošās darbības veicēju konkurencē saņēma Jelgavas metālapstrādes uzņēmums SIA «AKG Thermotechnik Lettland», C kategorijas piesārņojošās darbības veicēju konkurencē – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, atkritumu apsaimniekotāju konkurencē – SIA «Zemgales EKO». Arī šajās nominācijās vērtēšana notika pēc līdzīgiem principiem kā pašvaldībām. «Šī balva parāda nominantu attieksmi pret vidi un vides kvalitāti. Tā tiek piešķirta uz trīs gadiem, kas dod arī savus ieguvumus. Visi nominanti tiek iekļauti Zaļajā sarakstā, kas pieejams Vides dienesta mājaslapā, un konkursa logo ir izmantojams kā kvalitātes vai goda zīme. Savukārt uzņēmumiem, tā kā viņi ir pierādījuši, ka nav pastāvīgi jāuzrauga, šo trīs gadu laikā samazinās Vides dienesta inspektoru uzraudzība, kā arī esam atvērtāki konsultācijām un sadarbībai,» skaidro Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Uzņēmums «AKG Thermotechnik Lettland» izgatavo alumīnija radiatorus, un darba procesā rodas diezgan daudz atkritumu, kas arī ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko uzņēmums domā. Uzņēmuma darba aizsardzības vecākais speciālists Dainis Eglītis skaidro, ka uzņēmumā ir zaļā domāšana un rūpes par vidi ir viena no prioritātēm, tāpēc tas ir ieviesis vides pārvaldības kvalitātes standartu, kas nav obligāta prasība. «Mēs nepārtraukti domājam, kā strādāt tā, lai radītu mazāk atkritumu, jo, piemēram, ražojot mazāk brāķu, ir mazāk alumīnija atgriezumu,» viņš norāda, piebilstot, ka apmēram 90 procenti atkritumu tiek nodoti otrreizējai pārstrādei.
Kopumā «Zaļās izcilības balvu 2016» saņēma 22 nominanti. Kā balvu pasniegšanas pasākumā uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, viņi visi ir ne tikai izpildījuši vides prasības, bet arī domājuši, ko un kā vēl var uzlabot.
Šī tradīcija tika ieviesta pērn, ka balva tika pasniegta 20 nominantiem, tostarp Jelgavas uzņēmumam «EuroMaint Rail», kas remontē vilcienu ritošo sastāvu.
Foto: Austris Auziņš