-2.1 °C, 1.7 m/s, 94.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Jelgavai ir jāattīstās neatkarīgi no krīzes»
«Jelgavai ir jāattīstās neatkarīgi no krīzes»
20/02/2010

«Šogad pašvaldības kārtējie gada ieņēmumi ir par astoņiem miljoniem latu mazāki nekā 2009. gadā: tie no 38 miljoniem latu sarukuši līdz 30 miljoniem latu. Savukārt kopējie pašvaldības resursi izdevumiem, ko varam plānot savu uzdevumu veikšanai, samazinājušies vēl vairāk – līdz ar to šogad Jelgavai bija jāsamazina izdevumi par 10 miljoniem latu. Tie ir ievērojami līdzekļi, un šādā skaudrā ekonomiskā situācijā droši vien var iet divus ceļus: atteikties no dažādu pakalpojumu nodrošināšanas iedzīvotājiem, slēgt iestādes, atlaist no darba cilvēkus, apņemties īstenot tikai obligātās valsts noteiktās funkcijas, sadalīt visu naudu šodienai un par rītdienu nedomāt vai arī domāt… Jelgavas domes pozīcija izvēlas domāt! Mūsu mērķis ir skaidrs – lai arī kādi būtu ekonomiskie apstākļi, mēs nedrīkstam atļauties nedomāt par savas pilsētas attīstību. Jā, protams, lai ar tik ļoti samazinātiem resursiem mēs varētu atļauties arī turpmāk neatteikties no iesāktu pakalpojumu nodrošināšanas iedzīvotājiem, domei nācās pieņemt ne vienu vien politiski nepopulāru lēmumu. Taču tas darīts tikai ar vienu mērķi – saglabāt to pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pie kura jelgavnieki ir pieraduši. 

Andris Rāviņš, Jelgavas domes
priekšsēdētājs:
 
«Šogad pašvaldības kārtējie gada ieņēmumi ir par astoņiem
miljoniem latu mazāki nekā 2009. gadā: tie no 38 miljoniem latu
sarukuši līdz 30 miljoniem latu. 
Savukārt kopējie pašvaldības resursi izdevumiem, ko varam
plānot savu uzdevumu veikšanai, samazinājušies vēl vairāk – līdz ar
to šogad Jelgavai bija jāsamazina izdevumi par 10 miljoniem latu.
Tie ir ievērojami līdzekļi, un šādā skaudrā ekonomiskā situācijā
droši vien var iet divus ceļus: atteikties no dažādu pakalpojumu
nodrošināšanas iedzīvotājiem, slēgt iestādes, atlaist no darba
cilvēkus, apņemties īstenot tikai obligātās valsts noteiktās
funkcijas, sadalīt visu naudu šodienai un par rītdienu nedomāt vai
arī domāt… Jelgavas domes pozīcija izvēlas domāt! Mūsu mērķis ir
skaidrs – lai arī kādi būtu ekonomiskie apstākļi, mēs nedrīkstam
atļauties nedomāt par savas pilsētas attīstību. Jā, protams, lai ar
tik ļoti samazinātiem resursiem mēs varētu atļauties arī turpmāk
neatteikties no iesāktu pakalpojumu nodrošināšanas iedzīvotājiem,
domei nācās pieņemt ne vienu vien politiski nepopulāru lēmumu. Taču
tas darīts tikai ar vienu mērķi – saglabāt to pakalpojumu apjomu un
kvalitāti, pie kura jelgavnieki ir pieraduši. 
 
Šā gada pašvaldības budžetā var izdalīt trīs galvenās daļas:
sociālā palīdzība; pašvaldības pakalpojumu apjoms un kvalitāte;
projektu īstenošana.
Samazinājām izdevumus teju katrā pozīcijā, izņemot sociālo
palīdzību, kur domes pozīcijas nostāja ir strikta: naudu pabalstiem
samazināt nedrīkst. Un tāpēc sociālajiem pabalstiem atvēlētā summa
ir pat augusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jo apzināmies, ka
atbalsts būs nepieciešams arvien vairāk cilvēkiem. Mēs nevaram
izlikties nemanām, ka būtiski ir mainījies arī iedzīvotāju loks,
kas pretendē uz palīdzību, – arvien vairāk tā nepieciešama ģimenēm,
kur vecāki zaudējuši darbu un nu ar bērniem palikuši ar minimāliem
vai pat bez jebkādiem ienākumiem. Tieši tāpēc atsevišķos palīdzības
veidos nācās izšķirties starp maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem un
pensionāriem. Jā, tas ir smagi, bet tā ir šodienas realitāte –
pensionāram pensija ir vismaz minimālā apmērā, bet daudzas ģimenes
ar bērniem šobrīd palikušas vispār bez iztikas līdzekļiem.
Nākamais uzstādījums – pakalpojumu apjoms jelgavniekiem sarukt
nedrīkst. Iepriekšējo gadu laikā mēs esam nodrošinājuši
iedzīvotājiem ļoti plašu pakalpojumu klāstu, un šobrīd noteikti
vieglākais ceļš būtu no daudz kā atteikties, taču arī šajā gadījumā
mēs negrasāmies iet vieglāko ceļu. Tomēr, lai šā brīža situācijā
varētu nodrošināt to pašu, ko pirms pāris gadiem, mēs esam spiesti
aicināt iedzīvotājus piedalīties ar savu līdzfinansējumu. Kā tas
ir, piemēram, ieviešot līdzmaksājumu sporta skolas audzēkņiem. Un
tikai tad, ja mēs jutīsim, ka sabiedrība nav gatava iesaistīties ar
savu līdzmaksājumu, pastāv alternatīva – no kāda pakalpojuma
sniegšanas atteikties. 
Taču šai medaļai ir arī otra puse – proti, līdz šim sporta
skolas audzēkņi bija vienīgie, kuriem nebija noteikts līdzmaksājums
par nodarbībām. Dalības maksa ir gan «Jundas» audzēkņiem, gan
Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas un Jelgavas Ledus sporta
skolas audzēkņiem, gan arī citiem. Tāpēc savā ziņā līdz šim sporta
skolas audzēkņi bija labākā situācijā nekā citu interešu izglītības
programmu skolēni. 
Tomēr arī te ir būtiski uzsvērt – trūcīgo ģimeņu bērniem ar
pašvaldības atbalstu ir jāmaksā tikai 50 procenti no noteiktā
līdzfinansējuma – piemēram, sporta skolā tas būtu 1,50 lati mēnesī.
Es varu droši apgalvot, ka arī tad, ja ģimene nav spējīga samaksāt
šo summu, bet bērns ir patiesi talantīgs vienā vai otrā jomā,
izglītības iestādes vadītājs noteikti atradīs risinājumu, kā šim
jaunietim nodrošināt iespēju trenēties bez maksas.
Tā ir sena patiesība – cik cilvēku, tik vēlmju. Ja mēs
raudzītos no katra indivīda pozīcijas, tad, visticamāk, arī
priekšlikumi, kā sadalīt pilsētas budžetu, būtu galēji pretēji:
šoferim, kurš diendienā pārvietojas pa pilsētas ielām, noteikti
svarīgāk būtu, lai tiek salaboti visi ceļi; cilvēkam, kurš zaudējis
darbu un palicis bez jebkādiem ienākumiem, būtiskākais būtu iegūt
sociālo atbalstu; pilsētniekam, kurš vēlas dzīvot kulturālā vidē,
šķistu, ka par maz ir atbalstīta kultūra, un tā varētu turpināt.
Tieši tāpēc pašvaldības uzdevums ir sabalansēt jelgavnieku
intereses un nodrošināt maksimāli daudzpusīgu pilsētas attīstību.
Arī šogad, samazinot katrai jomai piešķirto finansējumu, nebija
iespējamas tikai tīri matemātiskas darbības – svarīgākais, lai,
samazinot līdzekļus, mēs arī turpmāk spētu nodrošināt kvalitāti,
tieši tāpēc katra joma un tās uzdevumi tika rūpīgi
analizēti. 
Lai arī naudas taupīšanas nolūkā mums nācās noteikt pašvaldībā
strādājošajiem saīsinātu darba laiku, ir skaidrs, ka veicamie
pienākumi katram darbiniekam atšķiras un ne visus ir iespējams
paveikt oficiāli noteiktajā darba laikā. Tāpēc saku paldies
ikvienam jelgavniekam, kurš neskaita stundas un savu darbu paveic
ar sirdi un dvēseli. Šādu cilvēku mūsu pilsētā netrūkst – arī ļoti
daudzos uzņēmumos darbinieki neskaita stundas un strādā, lai
Jelgava attīstītos.
Vēl viens aspekts, kur var atšķirties sabiedrības viedoklis, –
projektu īstenošana. Jelgavas domes pozīcijai ir skaidrs, ka
projekti šobrīd ir vienīgais dzinējspēks, kas var dot ieguldījumu
pilsētas attīstībā. Jā, cilvēks no malas var spriedelēt, vai ir
lietderīgi šā brīža ekonomiskajā situācijā īstenot vērienīgus
projektus – rekonstruēt ielas, celt bērnudārzus, Olimpisko centru,
būvēt Lielupes dambi. Taču domes pozīcija uzskata, ka ar šādu šauru
redzējumu mēs Jelgavu tikai gremdētu, jo ir jāsaprot, ka šiem
mērķiem ir piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums – vai
nu mēs ielu izbūvējam un to naudu ieguldām Jelgavā, vai arī to
paņem cita pilsēta. Tie nav līdzekļi, kas kā ienākumi ieplūst
pašvaldības budžetā un kurus mēs varam sadalīt, piemēram,
sociālajai palīdzībai, interešu izglītībai vai kam citam. Tātad ir
tikai viens jautājums – vai mēs spējam strādāt tā, ka piesaistām
sev šos līdzekļus, vai arī ne. Protams, katram projektam ir
nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums vai priekšfinansējums,
taču rezultātā mēs no savas kabatas projektā ieguldām 15 procentus,
bet pārējo sedz Eiropa. Arī atsevišķi izteikumi par to, ka kādu
objektu varētu uz krīzes laiku «iesaldēt», kritiku neiztur – mēs
jau izjutām, ko nozīmē darbu apstāšanās kaut uz neilgu laiku
Zemgales Olimpiskajā centrā: tas izmaksā dārgāk nekā būvniecības
turpināšana. Vienkāršs piemērs – kamēr darbi bija apturēti, vējš
nopūta trīs centimetrus no uzvestās smilts centra teritorijā, tas
uzņēmējam savukārt prasīja no jauna pievest objektam 300
kubikmetrus smilts…
Projektu īstenošana ne tikai attīsta pilsētu, bet arī
nodrošina darba vietas jelgavniekiem, kas ir vēl viens ļoti būtisks
ieguvums.
Tāpēc es uzskatu, ka Jelgava ir izvēlējusies pareizo ceļu –
nepadoties ekonomisko grūtību priekšā, un, apstiprinot šā gada
pašvaldības budžetu, es jūtos pat drošāk nekā pagājušajā gadā, jo
papildus mūsu darbam sabalansēt budžetu esam izcīnījuši arī
vienošanos ar valdību, kas garantē kompensēt nodokļu ieņēmumu
neizpildi 92 procentu apmērā. Arī mēs paši esam domājuši par tādu
kā drošības spilvenu – pirmo reizi nesadalot visus ieņēmumus un
atstājot miljonu latu, ja gadījumā situācija kļūtu
kritiskāka.»