27.3 °C, 4.1 m/s, 55.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavas domes deputāti atskatās uz 2010. gadu
Jelgavas domes deputāti atskatās uz 2010. gadu
31/12/2010

Tuvojoties gadu mijai, «Jelgavas Vēstnesis» Jelgavas domes deputātus tradicionāli aicina atskatīties uz aizejošo gadu, lai viņi izvērtētu, cik veiksmīgs vai, gluži pretēji, neveiksmīgs, mūsu pilsētai tas bijis. Arī šoreiz īsi pirms Jaungada deputāti atklāj savu skatījumu par to, kāds Jelgavai bijis 2010. gads.

Tuvojoties gadu mijai, «Jelgavas Vēstnesis» Jelgavas
domes deputātus tradicionāli aicina atskatīties uz aizejošo gadu,
lai viņi izvērtētu, cik veiksmīgs vai, gluži pretēji, neveiksmīgs,
mūsu pilsētai tas bijis. Arī šoreiz īsi pirms Jaungada deputāti
atklāj savu skatījumu par to, kāds Jelgavai bijis 2010.
gads.

Andris Rāviņš:

«Šis gads bijis darbīgs un veiksmīgs, neskatoties uz būtisku
pilsētas budžeta samazinājumu. Izpildīti izvirzītie uzdevumi:
saglabāt pašvaldības pakalpojumu klāstu, noturēt to kvalitāti,
piesaistīt investīcijas pilsētas infrastruktūras attīstīšanai,
pabeigt iesāktos darbus un uzsākt jaunus.

Šogad realizēti daudzi pilsētai nozīmīgi projekti. Panākta
izglītības kvalitātes paaugstināšana, un pilsētā nav samazinājusies
interešu izglītības pieejamība un kvalitāte. Par to liecina arī
tas, ka daudzi Jelgavas skolēnu kolektīvi ar teicamiem rezultātiem
piedalījās Skolēnu dziesmu un deju svētkos. Veiksmīgi savu darbu
uzsācis Zemgales Olimpiskais centrs. Jelgavas slimnīca ir viena no
retajām medicīnas iestādēm Latvijā, kas gadu noslēgs ar pozitīvu
bilanci. Pilsētas uzņēmumi spējuši ne tikai saglabāt savu darbību,
bet arī attīstīties, domājot par eksportu. Uz to norāda arī
iedzīvotāju ienākuma nodokļa stabilizēšanās. Uzskatu, ka gada
notikums pilsētā ir nupat izdotā grāmata «Senā Jelgava», kas ir
izcils mākslas zinātnieku pētījums par mūsu pilsētas vēsturi.

Protams, nevar noliegt, ka mūsu darbā ir bijušas arī kļūdas.
Paldies iedzīvotājiem par izpratni un objektīvu kritiku! Mēs
turpināsim strādāt pie pakalpojumu un attieksmes uzlabošanas.

Nākamais gads nesolās būt viegls, tomēr tas būs vērsts uz
attīstību. Darba būs ārkārtīgi daudz, jo jāturpina infrastruktūras
attīstība, ūdensapgādes sistēmas uzlabošana, kā rezultātā dzeramā
ūdens kvalitāte pilsētā būs atbilstoša ES normām. Pilsēta turpinās
mainīties. Čakstes bulvāra, Raiņa un Lielās ielas rekonstrukcija
ienesīs tajā jaunus vaibstus, pārmaiņas gaida arī Pasta salu, un
šajā darbā ļoti svarīga ir iedzīvotāju, projekta vadītāju un darbu
izpildītāju savstarpējā sapratne.

Paldies par paveikto visiem, kas strādā pilsētas labā un turpina
domāt par Jelgavas izaugsmi! Novēlu jaunajā gadā labu veselību,
uzdrošināšanos izvirzīt jaunus mērķus un spēku tos sasniegt!»

Vilis Ļevčenoks:

«Jelgavai 2010. gads ir bijis viens no visveiksmīgākajiem
investīciju apguvē, neskatoties uz to, ka pašvaldības budžets bija
ierobežots un saspringts. Pratām racionāli izlietot līdzekļus, lai
varētu pildīt pašvaldībai uzdotās funkcijas. Šādā budžeta situācijā
bijām spiesti samazināt pašvaldības iestādēs strādājošajiem algu
fondu un pārgājām uz saīsinātu darba nedēļu, kaut gan veicamo darbu
apjoms dažās jomās palielinājās.

Esam pabeiguši vairākus pilsētai ļoti svarīgus objektus –
Sv.Trīsvienības baznīcas torni, promenādi un dambi gar Lielupes
labo krastu, rekonstruēts Lielās ielas un Dobeles šosejas posms,
atjaunotas vecpilsētas kvartāla ielas. Pārrobežu drošības projekta
otrās kārtas gaitā pilnveidota videonovērošana sabiedriskās
kārtības un drošības uzturēšanai pilsētā, ko nodrošina Pašvaldības
operatīvās informācijas centrs. Sistēma paredz arī iespēju
kontrolēt regulējamos krustojumus no attāluma, nepieciešamības
gadījumā pārslēdzot tos «zaļā viļņa» režīmā operatīvo dienestu
transportlīdzekļiem.

Tik labi kā gribētos neveicās darbi, realizējot skolu un
bērnudārzu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Dažus
objektus neizdevās pabeigt šogad – konkursa uzvarētāja kompānija
kļuva maksātnespējīga, un tas ļoti sarežģīja siltināšanas darbus.
Tāpēc šajos objektos aukstajā laikā tiek ieturēta tehnoloģiskā
pauze un darbi labā kvalitātē tiks pabeigti nākamā gada pirmajā
pusē.

Arī nākamgad pilsēta attīstīsies un tiks uzsākti vairāki
vērienīgi projekti – sāksim Čakstes bulvāra, Raiņa ielas un Lielās
ielas rekonstrukcijas darbus, kā arī ūdensapgādes attīstības
projekta II kārtu. Aicinu iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret
neērtībām, tostarp pārraktām ielām, jo ieguvums būs kvalitatīvāks
ūdens, daudziem privātajiem objektiem būs iespēja pieslēgties
ūdensvadam un kanalizācijai, kā arī pilsētā tiks rekonstruētas
ielas.

Nākamgad visiem novēlu izturību – arī nākamais gads nebūs
viegls, taču, mums visiem kopīgi strādājot, turpināsies Jelgavas
izaugsme!»

Aigars Rublis:

«Neskatoties uz samazināto pašvaldības budžetu, 2010. gads ir
aizvadīts ļoti aktīvs un notikumiem bagāts. Īpaši gribu izcelt
kultūras un sporta jomu, kura šajā gadā ir ieguvusi visvairāk. Šī
gada beigās tika pabeigts Zemgales Olimpiskais centrs, kurš
palielina treniņa iespējas Jelgavas sporta skolām, sporta klubiem
un citiem interesentiem. Jaunizveidotais Tūrisma informācijas
centrs jeb Sv.Trīsvienības baznīcas tornis ar vairākām izstāžu
zālēm jelgavniekiem un pilsētas viesiem sniedz iespēju uzzināt
vairāk par Jelgavas vēsturi un tradīcijām. Izmantojot Tūrisma
informācijas centru, Jelgavai tiks palielināts ar tūrismu saistīto
pakalpojumu skaits, tādējādi atbalstot arī mazo uzņēmējdarbību. Šai
sakarā šogad arī tika sakārtota vecpilsētas ielu infrastruktūra,
uzlabojot estētisko vidi un palielinot tās kā tūrisma objekta
lomu.

Ne tik viegli šogad gāja ar energoefektivitātes projektiem, jo
noteiktajos laikos visi iecerētie izglītības iestāžu siltināšanas
darbi netika veikti, kas radīja lielas neērtības iestāžu
apmeklētājiem. Tāpat Vides ministrijā neapstiprināja nevienu jaunu
izglītības iestādes siltināšanas projektu, kuri tika iesniegti
projekta konkursā realizācijai nākamajā gadā. Līdz ar to būs
jāmeklē citas iespējas šo darbu veikšanai.»

Maksims
Galkins:

«Negatīvais pilsētā ir tas, ka šī gada
janvārī vairums deputātu atbalstīja pilsētas autobusu cenu biļetes
paaugstināšanu līdz 0,50 latiem, un mūsu pilsētas iedzīvotājiem tas
ir ļoti dārgi. Februārī diemžēl neizdevās gāzt no amata JAP
direktoru P.Salkazanovu, kurš nemāk vai arī negrib strādāt
kvalitatīvi, ar ienākumiem, viņš nelietderīgi tērē budžeta
līdzekļus, kurus katru gadu saņem no pašvaldības un kuri lēnām
aizplūst uz SIA «Intranserviss». Diemžēl bezdarba līmenis mūsu
pilsētā vēl arvien ir diezgan augsts, neskatoties uz to, ka Jelgavā
sāka darboties mašīnbūves rūpnīca «Amo Plant».

Pozitīvais ir tas, ka šogad tika
nosiltinātas vairākas skolas un bērnudārzi, tas ir labs līdzekļu
ieguldījums – gan siltuma patēriņa ekonomija, gan arī vizuāli ēkas
ir kļuvušas daudz mūsdienīgākas. Beidzot tika atvērts ilgi
gaidītais Zemgales Olimpiskais centrs, kurš ļaus daudziem
sportistiem sportot vēl kvalitatīvāk un sasniegt vēl augstākus
rezultātus. Svētais Trīsvienības baznīcas tornis beidzot ir kļuvis
par pilsētas lepnumu, nevis kaunu. Priecē infrastruktūras
uzlabošana pilsētā, pamazām tiek savestas kārtībā ielas, tiek
veikti plaši darbi Dobeles šosejas rekonstrukcijā. Cerams, tā arī
turpināsies.»

Mintauts Buškevics:

«Kultūras jomā 2010. gada uzdevums bija saglabāt esošās
tradīcijas un nesamazināt pašvaldības dotācijas tautas mākslas
kolektīviem Jelgavā. Neskatoties uz samazināto budžetu, kultūras
projekti, pasākumi un svētki noritēja, kā plānots. Arī
māksliniecisko kolektīvu atalgojums un dotācija tika saglabāta
iepriekšējā budžeta līmenī. Šo kolektīvu atalgojums Jelgavā,
salīdzinot ar Zemgales pašvaldībām, ir visaugstākais (Kultūras
ministrijas apkopojums, 2010. gads).

Liels panākums sporta dzīves attīstībā Jelgavā ir Zemgales
Olimpiskā centra atklāšana, kas paver iespējas arī lielu kultūras
pasākumu organizēšanai. Pozitīvi vērtēju domes piesaistīto Eiropas
finansējumu valsts un pašvaldības pirmsskolas un izglītības iestāžu
renovācijai un siltināšanai. Pateicoties iegūtajiem līdzekļiem,
pilsētā atklāsim vēl vienu pašvaldības bērnudārzu un ietaupīsim
budžeta līdzekļus nosiltinātajās pašvaldības iestādēs.

2010. gadā esam ielikuši pamatus kultūrtūrisma attīstībai
Jelgavā. Ir veikta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzeja fasādes renovācija, tam piegulošās teritorijas
labiekārtošana un auto stāvvietu ierīkošana. Šajā gadā pabeigta
Sv.Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcija – Tūrisma centra
izveide ar trijām pastāvīgām ekspozīciju zālēm, izstāžu zāli un
pilsētas panorāmas skata laukumu. Piesaistot Eiropas
struktūrfondus, pilsētas «grausts» kļuvis par jaunu tūrisma objektu
un pilsētas simbolu. Šie objekti veido mūsu pilsētas kultūrvides
uzplaukumu, savukārt sakārtota, sakopta vide veido katra
jelgavnieka, pilsētas viesa un nākamā iespējamā investora attieksmi
pret Jelgavu.

Iepriekš paveikto vasarā pilsētnieki varēs baudīt no
jaunizbūvētās promenādes. Tuvējā nākotnē tiks sakārtots Jāņa
Čakstes bulvāris un Pasta sala, kurā varēs izveidot skulptūru parku
gan no sezonālajām skulptūrām, gan pastāvīgām skulptūru
ekspozīcijām.

Veidojot savu pilsētu, veidosim paši sevi – pozitīvus un uz
attīstību vērstus! Cienīsim sevi un savu pilsētu! Ieguldīsim katrs
savu darbu, savu pienesumu tās attīstībā! Visiem jelgavniekiem,
kultūras darbiniekiem – veselību un panākumiem bagātu jauno
gadu!»

Saulvedis Šalajevs:

«Raksturojot 2010. gadu, manuprāt, tas ir turpinājums pieņemt un
piemēroties tiem jaunajiem apstākļiem, kādus radījusi sistēma ar
mūsu – sabiedrības – rokām. Šis laiks mācījis saprast, ko paši
vēlamies un ko varam atļauties, kas patiešām ir nepieciešams. 2010.
gads ir stabilizācijas gads, un, nenotiekot globālām kataklizmām,
domāju, ka 2011. gads iezīmēsies ar turpinājumu stabilizācijai un
kvalitatīvai izaugsmei.

Vērtējot Jelgavas domes un savu darbu – to skaidri raksturo
pozīcijas un opozīcijas pretmeti. Diemžēl pozīcija daudzos
gadījumos priekšlikumus, kurus virzām, lai uzlabotu jelgavnieku
dzīvi, apstākļus pilsētā un radītu pamatu izaugsmei, pozīcija
ignorē vai noraida. Skumji, ka nesamērīgi jelgavnieku līdzekļi
joprojām tiek tērēti pozīcijas propogandas līdzekļiem – «Jelgavas
Vēstnesim». Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie finanšu līdzekļi būtu
vairāk nepieciešami sociālajai sfērai vai lai samazinātu domes
budžeta deficītu. Joprojām dome darbu turpina tikai četras
darbdienas nedēļā. Tas rada virkni jautājumu par darba
organizācijas efektivitāti un saimniecisku līdzekļu izmantošanu, kā
arī to pakalpojumu kvalitāti, kādu būtu pelnījuši jelgavnieki.

Prieks, ka pilsēta acīmredzami kļūst sakoptāka, tā iegūst
spilgtākus vaibstus. Ir sakārtoti Jelgavas ceļi – ievadi pilsētā no
Dobeles un Rīgas. Daudzu gadu garumā par šiem ceļa posmiem
bijušas neskaitāmas sūdzības, iedzīvotāju protestu akcijas, ar
kurām esam piesaistījuši visas valsts uzmanību. Prieks, ka šie
jautājumi ir atrisināti, protams, paliek vēl daudz darbu citur, un
esmu pārliecināts, ka arī citur tos sakārtosim. Prieks par jauno
pilsētas spilgto sejas vaibstu, īstenojot projektu «Jelgavas
vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai», kas
ļāvis saglabāt daļiņu no kara laikā izpostītās vecās pilsētas.

Prieks, protams, arī par pilsētas sasniegumiem sportā –
basketbola kluba «Zemgale» progress un panākumi, futbola kluba
«Jelgava» sensacionālie panākumi, hokeja kluba attīstība. Ir
svarīgi, ka sporta dzīve pilsētā attīstās un ir arī panākumi. Tas
vairo jauniešu interesi par saprātīgu un interesantu laika
pavadīšanu. 

Lai jaunajā gadā būtu daudz saulainu dienu, ģimenēs valdītu
saticība un labklājība!»

Andrejs Eihvalds:

«Pagājis kārtējais gads. Šis gads pašvaldībai, līdzīgi kā
iepriekšējais, nebija viegls. Neskatoties uz to, ka oficiālais
bezdarba līmenis samazinājās, joprojām liela daļa jelgavnieku ir
darba meklējumos. Ir pieaudzis pilsētnieku skaits, kuriem
nepieciešama sociālā palīdzība, tāpēc šī gada budžetā izdevumi
pozīcijai «Sociālā aizsardzība», salīdzinot ar iepriekšējā gada
izdevumiem, tika palielināti vairāk nekā  par 700 tūkstošiem
latiem.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, pašvaldībai viens no
svarīgākajiem uzdevumiem bija piesaistīt Eiropas Savienības
finansējumu un turpināt pilsētas attīstību. Pilsētai ir izdevies
realizēt vairākus projektus, kā arī ir iesākta vairāku projektu
realizācija. Ir ieplānoti arī vērienīgi projekti nākamajam
gadam.

Protams, negatīvi ir tas, ka aizkavējās jaunā bērnudārza
atvēršana un vairākās skolās nav pabeigti siltināšanas darbi.

Pozitīvi ir tas, ka «Amo Plant» rūpnīca ir uzsākusi savu
darbību, pa Jelgavas un citu pilsētu ielām sāka kursēt Jelgavā
izgatavotie autobusi. Vasarā tika atklāts Zemgales Olimpiskais
centrs, un atklāšanas dienā draudzības spēlē mūsu FK «Jelgava»
iepriecināja jelgavniekus ar uzvaru pār «Blackpool» FC. Pozitīvi
novērtējams Jelgavas 4. vidusskolas audzēkņu sasniegums X Latvijas
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Sabiedrības integrācijas
birojs pārcēlies uz jaunām telpām. Atjaunots Jelgavas
Sv.Trīsvienības baznīcas tornis un izveidots Tūrisma informācijas
birojs, kura pirmie mēneša darbības rezultāti ir pozitīvi.

Ik gadu Jelgava pārvēršas un pilnveidojas, par ko gribētu
pateikties katram jelgavniekam, jo viss, kas notiek pilsētā, ir
katra jelgavnieka nopelns. Tuvojas Jaunais gads, ar ko gribētu
apsveikt visus jelgavniekus un novēlēt, lai visās ģimenēs valdītu
saticība un labklājība, lai piepildās viss iecerēties!»

Andris Ķipurs:

«Neskatoties uz to, ka valstī ir krīze, manuprāt, Jelgavai šis
nav bijis tas sliktākais gads. Ir realizēti projekti, pēc kuriem
Jelgavu atpazīs citu pilsētu starpā. Ar to es domāju, piemēram,
Svētās Trīsvienības baznīcas torni, promenādi Lielupes labajā
krastā, kuru tā pa īstam spēsim novērtēt pavasarī. Priecē arī
Zemgales Olimpiskais centrs un sakārtotais mikrorajons ap to. Šajā
gadā arī slimnīca beidzot tikusi pie autonomas elektroapgādes
ģeneratora, un tas bija iespējams, realizējot Jelgavas domes
finansēto projektu.

Žēl, ka ir iekavējušies renovācijas projekti bērnudārzos un
skolās, bet tas ir tikai laika jautājums…
Gada nogalē visiem vēlu labu veselību! Šajos grūtajos laikos
nepazaudēt sasniegto, atrast meklēto un piepildīt iecerēto!»

 
Dainis Liepiņš:

«2010. gads ir bijis spraigs un notikumiem bagāts gan Saeimas
vēlēšanu, gan vispārīgās finanšu krīzes iespaidā. Iespējams, ka
2010. gads būs bijis tas «lūzuma» gads, kurā lielai daļai
sabiedrības bija jāpielāgojas dzīvot savādāk, aizmirstot to
vieglumu, ar kādu pēdējos trijos četros gados tika uzlabots katra
materiālais stāvoklis. Apziņa, ka darbs ir privilēģija un sava
dzīve ir jāplāno, daudziem radījusi depresīvu noskaņojumu un neziņu
par nākotni. Taču tajā pašā laikā daudzi ir iemācījušies novērtēt
tās vērtības, kuras agrāk netika pamanītas, – sirdsapziņa, darba
prasme, iejūtība, ģimene. Tāpat pamanāmākas ir kļuvušas tādas
indivīdu īpašības kā lišķība, meli, intrigas un noziegums.

Kā pozitīvais Jelgavā 2010. gadā ir jāmin, ka jelgavnieki
kļuvuši aktīvāki diskusijās par savām tiesībām attiecībā pret
vietējās pašpārvaldes un tās institūciju neizdarībām, ka,
neskatoties uz visām grūtībām, ko radījuši ekonomiskie apstākļi un
Jelgava ierēdņu darbība, izdzīvojuši ir sporta klubi un skolas,
dejotāju un dziedātāju kolektīvi, bērnu un jauniešu interešu grupas
un pulciņi. Ka darbošanās gars ar savām senajām tradīcijām Jelgavā
ir neiznīcināms.

Par negatīvo, lai cik daudz tā arī būtu bijis, nav vērts runāt,
jo gada nogale ir piedošanas un saticības laiks. Lai katra ģimene,
katrs jelgavnieks redz cerību un ticību
labajam, kad iestājas jauns dienas rīts! Lai garā stipri, fiziski
spēcīgi, veseli un ar mīlestību sirdī mēs sagaidām un pavadām 2011.
gadu! Izturību visiem jelgavniekiem!»

Sergejs Ņevoļskis:

«2009. gada nogalē apgalvoju, ka mēs pārdzīvojām visgrūtāko
gadu, tomēr kļūdījos. Aizvadītais nebija vieglāks par iepriekšējo.
2010. gadu var raksturot kā celtniecības «bumu» – ekspluatācijā
tika nodoti daudzi jauni objekti, starp tiem promenāde Lielupes
krastā. Šī projekta realizāciju sākumā uztvēru negatīvi, tomēr,
redzot paveikto, biju spiests mainīt viedokli. Nevaru neminēt
Sv.Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukciju, kas viennozīmīgi
pilsētai piesaistīs tūristus. Arī ZOC nodošana ekspluatācijā
vērtējama pozitīvi, tomēr objekts nav energoefektīvs, par ko
liecina žurnāla «Latvijas būvniecība» pēdējā numura ekspertu
atzinumi. Šo viedokli biju paudis deputātiem 2008. gada 30.
decembra domes sēdē. Vecpilsētas ielu rekonstrukcijas pabeigšana ir
svarīga pilsētas mantojuma saglabāšanā. Izglītības iestāžu
siltināšanu KPFI programmas ietvaros vērtēju pozitīvi, bet, kā
parasti, domes atbildīgās personas un speciālisti pierādīja savu
nespēju risināt problēmas. Renovācijas darbi ieilga, vainīgo
nav.

Joprojām vadošā koalīcija turpina ignorēt manis sagatavotos
lēmuma projektus. Gada sākumā vairāk nekā 100 Ozolpils ciemata
iedzīvotāji palūdza nodrošināt regulāru (reizi stundā) 12. autobusa
satiksmi. Tika atteikts, jo papildus no pilsētas budžeta tas
izmaksātu 20 000 lati gadā. Jau gada beigās vadošā koalīcija
neuzskatīja par nepieciešamu nodrošināt pašvaldības dzīvojamās
mājas Stacijas ielā 13 telpu īrniekiem cilvēciskus sadzīves
apstākļus, noraidot manu sagatavoto lēmuma projektu. Sabiedriskā
labuma fonda «Desanta brālības kareivju piemiņa» administratīva
sodīšana par labdarības akciju Lieldienās vērtēju kā politisku
atriebību, kas liecina par politiskās kultūras un tolerances
neesamību gan domes vadībā, gan citu pašvaldības struktūru
vadošajām amatpersonām. Fonda lūgums materiāli atbalstīt lauku
virtuvi un cilvēku ēdināšanu nav guvis atbalstu.

Gribu novēlēt jelgavniekiem gaišus svētkus, labu veselību un
laimi nākamajā
gadā!»          

Ludmila Gineite:

«Neskatoties uz to, ka pašvaldības ieņēmumi ir par astoņiem
miljoniem latu mazāki nekā 2009. gadā, ir izdevies daudz ko
izdarīt, mums ir ar ko lepoties. Noslēgumam tuvojas Dobeles šosejas
rekonstrukcijas darbi; «Amo Plant» ekspluatācijā nodevis pirmos
autobusus; Sv.Trīsvienības baznīcas tornis kļuvis par jelgavnieku
un Jelgavas viesu iemīļotu apskates objektu; atklāts Zemgales
Olimpiskais centrs; daudz pievilcīgāka kļuvusi 4. vidusskola; savas
mājas ieguvusi Sabiedrības integrācijas pārvalde; skolēnu Dziesmu
un deju svētkos ar lieliem panākumiem piedalījās 4. vidusskolas un
Valsts ģimnāzijas kolektīvi; atvērts video novērošanas punkts, kas
palīdz operatīvi sniegt palīdzību un nodrošināt kārtību pilsētā;
turpinās izglītības iestāžu ēku siltināšanas programma, tiek
uzlabota efektivitāte; uzlabota skolu un pirmsskolas izglītības
iestāžu materiāltehniskā un metodiskā bāze; saglabāta izglītības
struktūra. Visa mācību gada laikā darbojās dažādi interešu
izglītības pulciņi, kas deva iespēju organizēt skolēnu un bērnu
brīvo laiku.

Veiksmīgi tiek izmantotas dažādas investīcijas, jo pilsēta kļūst
arvien krāšņāka, ko atzīmēja Igaunijas, Baltkrievijas, Lietuvas,
Čehijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas sadarbības partneri un mūsu
bijušie iedzīvotāji. Interesanta un saturīgi bagāta kļuvusi
kultūras un sporta dzīve pilsētā; notikušas dažādas labdarības
akcijas. Pēc manas iniciatīvas tiek risināti bērnu drošības
jautājumi pilsētā Dambja un Sarmas, Pulkveža O.Kalpaka un Svētes
ielas krustojumu šķērsošanā.

Turpmāk nopietna uzmanība jāpievērš darba vietu radīšanai un
atbilstoši jāorganizē profesionālās orientācijas darbs, lai
novērstu iedzīvotāju aizbraukšanu. Jelgavai jākļūst par pievilcīgu
pilsētu ar sakārtotu pilsētvidi un infrastruktūru, kas motivētu
jauniešus to izvēlēties par savu potenciālo dzīvesvietu. Domāju, ka
galvenais uzdevums ir profesionālās orientācijas un karjeras
izvēles pasākumu izstrādāšana, lai nodrošinātu plašu pamatskolas
absolventu piesaisti profesionālajai izglītībai un dotu iespēju
apgūt izvēlēto profesiju savā pilsētā. Jāuzlabo pirmsskolas
izglītības iestāžu infrastruktūra un jāturpina uzlabot
vispārizglītojošo iestāžu tehniskais stāvoklis un materiāltehniskā
bāze atbilstoši mūsdienu prasībām.

No sirds apsveicu visus jelgavniekus un jaunajā gadā gribu
novēlēt veselību, laimi, nepazaudēt iegūto, atrast meklēto un
nezaudēt ticību un cerību nākotnei!»

Andrejs Garančs:

«2010. gads strauji tuvojas noslēgumam. Šogad Jelgavas pilsētā
tika sakārtota Lielupes krastmala posmā no Lielupes tilta līdz
Dzelzceļa tiltam, kas, manuprāt, ir vēl viena sakārtota atpūtas
vieta. Nodots ekspluatācijā Zemgales Olimpiskais centrs, kas dod
pilsētā labus treniņa apstākļus sportistiem. Top projekti Lielās
ielas, Raiņa ielas un Čakstes bulvāra rekonstrukcijai, kas pilnībā
izmainīs Čakstes bulvāra būtību, tiks sakārtoti inženiertīkli
minētajās ielās.

Tiek siltinātas skolu ēkas, lai taupītu energoresursus un
izmainītu skolu fasādes, taču ne visas būvfirmas savu darbu veica
godprātīgi, kas radīja daudz raižu skolēniem un skolotājiem. Ziema
ir bagāta ar sniegu, tas prasa papildu līdzekļus sniega tīrīšanai
un izvešanai no pilsētas ielām, kas tiek organizēts nakts
stundās.

Nepatīkamākais notikums bija ugunsgrēks Sporta hallē, kas daļēji
traucē dažādus sporta pasākumus. Un arvien vēl aktuāls ir jautājums
par pilsētas ielu stāvokļa uzlabošanu.

Novēlu visiem pilsētas iedzīvotājiem jaunajā gadā vairāk
saulainu dienu nekā šogad!» 

Anatolijs Ļitvinovs:

«Šis gads nav bijis no tiem vieglākajiem, un, lai gan izskan
viedoklis, ka Latvija sāk attapties no krīzes, uzlabojumus uz savas
ādas izjutis tikai retais. Arī jelgavniekiem nācies sastapties ar
ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu, un diemžēl jāsaka, ka daudz
kur šajā sakarā vainojama arī vietējā pašvaldība.

Tā vietā, lai rūpētos par sociāli mazaizsargātajiem
iedzīvotājiem, pašvaldība teju 300 tūkstošus latu tērējusi
slavināšanas rupora «Jelgavas Vēstnesis» uzturēšanai, kas turklāt
ielauzies arī uzņēmējdarbības vidē, pārkāpjot daudzu likumu normas.
Par šiem nepārdomāti izlietotajiem līdzekļiem, piemēram, apkures
pabalstu 60 latu apmērā varētu izmaksāt 5000 trūcīgajiem. Trūkst
sabiedrības kontroles mehānisma par pašvaldības tēriņiem, jo, lai
gan vairakkārt opozīcija rosinājusi izveidot Revīzijas komisiju, šī
ideja noraidīta. Taču tās īstenošana ļautu pārbaudīt naudas plūsmas
lietderību, tiesa, ar nosacījumu, ka šajā komisijā darbotos
neatkarīgi cilvēki, nevis tādi, kas sniegtu pašvaldības atbildīgo
amatpersonu diktētus spriedumus.

Būtiska problēma, kuras risināšana joprojām nenotiek, ir jaunu
darba vietu radīšana. Nav noslēpums, ka liels daudzums jelgavnieku
ik dienu brauc strādāt uz galvaspilsētu, tātad pašvaldība
labprātīgi atsakās no budžeta papildināšanas iespējām, jo
nepietiekami sekmē uzņēmējdarbības attīstību.

Nevar teikt, ka šis gads ir bijis piesātināts tikai ar
negatīviem momentiem. Brīžiem no mākoņiem paspīdējusi arī saulīte.
Futbola klubs «Jelgava» parādījis neticami labu sniegumu, iegūstot
Latvijas kausu, sākta Dobeles šosejas rekonstrukcija, kuru droši
varēja uzskatīt par vienu no bedrainākajām pilsētas ielām, taču
darāmā vēl daudz.

Tieši tādēļ gribētu vēlēt, lai nākamais gads nebūtu sliktāks,
bet labāks nekā šis, un lai cilvēki nebūtu tik pasīvi savu tiesību
aizstāvēšanā!»

Dace Olte:

«Viens no spilgtākajiem panākumiem šajā gadā, manuprāt, ir
jelgavnieku augstais novērtējums Skolēnu dziesmu un deju svētkos.
Jelgava šajos svētkos bija kupli pārstāvēta – bijām otra lielākā
delegācija aiz Rīgas –, un galvenā balva, ko ieguva 4. vidusskolas
koris, noteikti uzskatāms par vienu no lieliskākajiem sasniegumiem,
ar kuru var lepoties kā paši skolēni, viņu vecāki un skolotāji, tā
ikviens jelgavnieks. Paldies visiem kolektīviem, kas šajos svētkos
daudzināja Jelgavas vārdu.

Lai gan vēl aizvien mūsu pilsētā bez darba ir daudz cilvēku un
kopējie rādītāji nav ļoti iepriecinoši, pozitīvi vērtēju faktu, ka
bezdarba līmenis tomēr stabilizējies. Tiesa gan – tajā pašā laikā
vēl aizvien izjūtam kvalificētu darbinieku trūkumu, tāpēc gribu
uzteikt Jelgavas Amatu vidusskolas, Jelgavas reģionālā Pieaugušo
izglītības centra aktivitātes, ikvienu projektu, kas tiek
realizēts, lai sniegtu iespēju cilvēkiem paaugstināt konkurētspēju
darba tirgū, lai Jelgava iegūtu kvalificētus
speciālistus.  

Šis gads pilsētā iezīmējies ar vēl kādu būtisku notikumu – pirmā
autobusa nokomplektēšanu rūpnīcā «Amo Plant», un tagad tos jau var
novērtēt jelgavnieki, kuri brauc ar sabiedrisko transportu. Žēl
gan, ka tos tomēr nevaram izmantot, lai nodrošinātu skolēnu
pārvadāšanu.

Kāds pensionārs šajā svētku laikā man uzdāvināja apsveikuma
kartīti, kurā rakstīts: «Visa mūsu gaušanās par to, kā mums trūkst,
rodas no pateicības trūkuma par to, kas mums ir.» Manuprāt, šie
vārdi ļoti spilgti raksturo šo laiku, tāpēc jaunajā gadā ikvienam
jelgavniekam vēlu spēju saskatīt pozitīvo arī ikdienišķos sīkumos,
stipru veselību un lai vienmēr blakus ir cilvēki, uz kuriem var
paļauties.»   

Jurijs Strods:

«Nedaudz apstājoties no ikdienas steigas un pavērtējot apkārt
notiekošo, ir redzamas dažas tendences – mēs katrs varam paveikt
tikai daļu no iecerētā, izsapņotā, bet, ja atmetam malā dažas savas
īpašās ambīcijas un ieklausāmies blakus esošajos cilvēkos, varam
veikt daudz vairāk un kvalitatīvāk, profesionālāk.

Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast laiku, lai sākumā revidētu savu
uzvedību un tad kopīgi ar tuvajiem cilvēkiem veidotu un attīstītu
savu ģimeni, tad kolektīvu, tad pilsētu un visbeidzot – pašiem
patiktu dzīvot pašu veidotā valstī. Jācer, jādarbojas, un –
izdosies. Veiksmi, veselību un viedumu!»