27.1 °C, 3.2 m/s, 48.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa atbildes uz telefonakcijas jautājumiem
Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa atbildes uz telefonakcijas jautājumiem
06/11/2008
Tatjana: «Es dzīvoju RAF masīvā. Nu jau ilgu laiku mums
jāsamierinās ar to, ka pagalmos nav apgaismojuma. Nesen bija
tikšanās ar JNĪP vadītāju Juri Vidži, kur par šo jautājumu tika
sākta diskusija, taču līdz risinājumam tā arī nenonācām. Vēlos
uzzināt, kam šis jautājums būtu jārisina? Šobrīd ātri satumst,
asfalta segums pagalmos arī ir tāds, ka varētu vēlēties labāku
kvalitāti – bedres, peļķes. Kā lai tiek līdz mājām?»
Atbilde: «Par pagalmu labiekārtošanu jārūpējas pašiem mājas
iedzīvotājiem, jo šī teritorija līdz ar dzīvokļu privatizēšanu ir
viņu īpašums. Tātad šajā gadījumā mājas iedzīvotājiem būtu
jāvienojas par vēlamajiem uzlabojumiem pagalmā un tālāk jautājums
jārisina ar apsaimniekotāju, līdzekļus šim mērķim paredzot no
apsaimniekošanas maksas. Jāpiebilst, ka alternatīva šim variantam
var būt kāda uzņēmēja ieinteresētība, kurš būtu gatavs ieguldīt
līdzekļus pagalma sakārtošanā, pretī saņemot iespēju teritorijā
izbūvēt, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu objektu. Taču jāatzīst,
ka tieši šādu iespēju RAF iedzīvotāji vēl nesen noraidīja, lai gan
tā paredzēja pilnīgu pagalma labiekārtošanu – gan apgaismojumu, gan
stāvvietas, gan rotaļu laukumu bērniem.»
Ināra: «Gribu zināt, kad arī mūs kāds sāks ievērot: Atmodas
ielā ir melna nakts, laternas nedeg. Jāaiziet vai nu uz aptieku pie
psihoneiroloģiskās slimnīcas, vai veikalu «Elvi», bet ielas ir
tumšas, trotuāra nav, mašīnu plūsma nepārtraukta – kā lai
pārvietojas? Apgaismojumu taču vajag ne tikai pilsētas centrā, bet
arī nomalēs!» 
Atbilde: « Atmodas ielā patiesi situācija šobrīd nav patīkama,
īpaši, ja iedzīvotājiem kājām nākas mērot ceļu, piemēram, līdz
lielveikalam «Elvi». Satiksme Rūpniecības – Atmodas ielas – Dobeles
šosejas posmā ir blīva, trotuāru un apgaismojuma nav. Taču
pašvaldība šo situāciju zina, un jau šobrīd ir izstrādāts projekts,
kas gaida Eiropas fondu atbalstu veloceliņa izbūvei šajā posmā. Tas
nozīmētu, ka, saņemot atbalstu projektam, tuvākajos gados tur tiktu
izbūvēts ne vien veloceliņš, bet arī trotuārs, ierīkots
apgaismojums, kas būtiski atvieglotu ikdienu Atmodas ielā
dzīvojošajiem.»
Ināra: «Filozofu ielā nav kanalizācijas – visi notekgrāvji
pilni ar sastāvējušos un smirdīgu ūdeni. Kad to vienreiz ir domāts
sakārtot?»
Atbilde: «Jāuzsver, ka katrs gadījums, kad iedzīvotājs savas
mājas kanalizāciju nesankcionēti nopludina notekgrāvjos, ir
administratīvi sodāms. Šajā gadījumā ir divi risinājumi – vai nu
privātmājas īpašnieks izbūvē savu lokālo kanalizācijas sistēmu, vai
ielas iedzīvotāji vienojas un kopā ar uzņēmumu «Jelgavas ūdens»
ierīko kanalizācijas tīklu šajā ielā. Pēdējā variantā iedzīvotājiem
būtu jāsedz tikai 50 procenti no projekta izmaksām, otru pusi segtu
pašvaldība. Jebkurā gadījumā – ja ielas māju saimnieki pašvaldībā
vērstos ar šādu ierosmi, tā tiktu atbalstīta.»
 
Bijusī RAF darbiniece: «Jau no 2000. gada neesam saņēmuši
algas aprēķinu par nostrādāto laiku RAF rūpnīcā. Vairs nezinām, kur
vērsties. RAF administratori ir mainījušies, bet mūsu situācija
palikusi nemainīga – joprojām savu nopelnīto algu tā arī neesam
redzējuši. Ko lai mēs darām?»
Atbilde: «Jā, šis patiesi ir ļoti smags un nepatīkams
gadījums. Vienīgais, kā pašvaldība var palīdzēt, ir aicināt jūs
rakstīt iesniegumu Jelgavas pašvaldībai, kurā norādīt strādājošo
skaitu, nesaņemtās algas apmēru, un tad mēs no savas puses varam
palīdzēt meklēt variantus, kā situāciju risināt.»
Alla: «Vai Jelgavas pašvaldība negrasās maksāt pabalstus
māmiņām, kuras rindu dēļ savus bērnus nevar iekārtot
bērnudārzā?»
Jaunā māmiņa: «Esmu topošā māmiņa un pavisam drīz pasaulē
laidīšu bērniņu. Gribu zināt, kāpēc Jelgavas pašvaldība bērniņa
piedzimšanas gadījumā nepiešķir nekādu materiālu pabalstu.»
Atbilde: «Jelgavas pašvaldība bērnudārzu rindu situāciju
risina mazliet citādi – radot papildus vietas bērnudārzos, kas
patiesi būtiski varētu uzlabot situāciju. Tā jau nākamgad būs
atjaunots bērnudārzs Pulkveža Brieža ielā, kur vieta būs 250
mazuļiem, bet vēl pēc gada, paplašinot bērnudārzu «Sprīdītis»
Tērvetes ielā, būs izveidotas 110 jaunas vietas bērnudārzā. Tātad
kopumā mums divu gadu laikā izdosies rindu samazināt par aptuveni
360 vietām, kas ir nozīmīgs ieguvums. Tas nozīmē, ka māmiņa, kura
šobrīd gaida mazuli, varēs būt visai droša, ka pēc pāris gadiem
viņas bērniņam vieta bērnudārzā būs.
Vēl jāpiebilst, ka šobrīd pilsētas privātajos bērnudārzos ir
ap 50 brīvu vietu un tās arī līdzfinansē pašvaldība, par katru
bērnu maksājot 68 latus mēnesī.»
Tekla: «Vai nav pienācis laiks pieprasīt zināmu procentu no
dzelzceļa tranzīta kravām, kas šķērso Jelgavu? Pašvaldības
pirmsvēlēšanu solījumos deputāti to mēdza izmantot. Pēc tam
iestājas klusums līdz nākamajām vēlēšanām. Turklāt bieži nākas
šķērsot abas dzelzceļa līnijas – īpaši pie Krustpils pārbrauktuves
jāgaida vismaz 15 minūtes, dažreiz pat ilgāk. Vai nav domāts par
uzlabojumiem? Jelgavas iedzīvotājiem, kuri ikdienā ar sabiedrisko
transportu, arī vilcienu, mēro ceļu uz darbu Rīgā, rīta un
pēcpusdienas reisos jāstāv kājās. Tā kā mēs esam «fabrikas», no
kurām pildās Jelgavas pašvaldības budžets, pašvaldība varētu
piedalīties sabiedriskā transporta, īpaši dzelzceļa
transporta, ietekmēšanā, piemēram, palielinot vagonu skaitu.
Tāpat vēlētos, lai apmeklējat un pavērojat, kā pasažieri, izkāpjot
Cukurfabrikas stacijā, tumsā lavierē starp braucošo transportu,
īpaši pēc pulksten 17. Nav gājēju pārejas, milzīgas ūdens lāmas,
trotuārs gar bijušo Lauktehnikas žogu vienās bedrēs. Vajag jaunu
asfalta segumu.»
Atbilde: «Tranzītkravu nodokļu tarifs ir valsts politika.
Tikai mainot sistēmu valstī, būtu iespējams panākt, ka Jelgava
nepastarpināti gūst finansiālu ieguvumu. Savukārt par ilgo
gaidīšanu pie Krustpils pārbrauktuves jāsaka, ka vienīgā
alternatīva šajā gadījumā būtu pārvada izbūve, taču šāda projekta
izmaksas būtu grandiozas, tāpēc patlaban tas netiek apspriests.
Jautājums par pārpildītiem vilcieniem gan būtu risināms –
pašvaldība var vērsties uzņēmumā «Pasažieru vilciens» un aicināt
pārskatīt vagonu skaitu vismaz dienas noslogotākajās stundās. Ņemot
vērā, ka uzņēmumam vajadzētu būt ieinteresētam, situāciju varētu
mainīt. 
Jā, varu tikai piekrist, ka Cukurfabrikas stacijas apkārtne
patiesi ir visai drūmā stāvoklī, tāpēc šīs teritorijas sakārtošana
varētu būt nākamais pašvaldības un dzelzceļa kopīgais projekts pēc
Jelgavas stacijas teritorijas sakārtošanas.»
Strautiņa: «Esmu veca jelgavniece. Te esmu dzimusi, augusi,
strādājusi, tikai dzīvokli nevarēju saņemt Jelgavā, jo arī padomju
laikā citi bija vienlīdzīgāki par mani. Kad sāku būvēt māju Spāru
ielā, Platones upe bija kā upe, ar tīru plūstošu ūdeni, kur varēja
peldēties gan lieli, gan mazi. Kas ir noticis 30 gadu laikā? – upei
vairs nav plūduma, ūdens virsu klāj zaļa žļurga un nevienam nav
nekādas daļas. Cik zinu, Jelgavā ir arī Vides pārvalde. Kur skatās
šie vides darbinieki? Kāpēc neviens nepēta, vai upē neieplūst
blakus esošo māju kanalizācija, bet, ja tas nav īstais iemesls, tad
vajag skatīt, kas upi ir aizdambējis. Vai tiešām jāsagaida brīdis,
kad upe sāks smirdēt?» 
Atbilde: «Visticamāk, daļēji pie šīs problēmas vainīgi paši
tuvējo māju iedzīvotāji, kuru māju lokālās kanalizācijas sistēmas
nav tik drošas, lai ļautu pilnībā izvairīties no noplūdes. Šajā
gadījumā jāpiebilst, ka, realizējot ūdensvada un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcijas projekta 2. kārtu, Romas ielas apkārtnē
paredzēts izbūvēt kanalizācijas tīklus, kas dos iespēju tuvējo māju
iedzīvotājiem pieslēgties pilsētas kanalizācijas tīklam, un tad jau
varēsim būt droši, ka kanalizācija upē nenoplūst.»
  
Strazdu ielas iedzīvotāji: «No Rīgas ielas krustojuma ar
Strazdu ielu līdz 4. vidusskolai nav nevienas atkritumu urnas. Kā
jūs domājat, ko dara skolēns, ja viņam rokā ir saldējuma
iesaiņojums, čipsu paka vai dzēriena pudele? Protams, ka pa ceļam
iesaiņojumu izmet uz ielas, ceļmalas grāvī vai privātmāju
teritorijā – uzreiz jau pāri žogam. Sakiet, lūdzu, kādas ir
iespējas ierādīt jaunatnei kārtību? Un kā būs ar atalgojumu par
regulāru netīrības savākšanu aiz skolnieciņiem? Atkritumu urnām
jāatrodas ne tikai autobusu pieturās, bet, ņemot vērā skolas
tuvumu, arī skolēnu plūsmas noslogotākajās ielās.»
Atbilde: «Pirmām kārtām šis jautājums ir par mūsu bērnu
audzināšanu – ja mēs saviem bērniem neieaudzināsim, ka atkritumu
vieta ir miskastē, nevis uz ielas, gaidīt izmaiņas ir velti. Taču,
atbildot uz jautājumu, jāsaka, ka šajā posmā pēc 4. vidusskolas
piebūves un Olimpiskā centra celtniecības pabeigšanas, kā arī
piegulošo ceļu sakārtošanas, paredzēts ielas malās izvietot
vairākas atkritumu urnas.»
Lasītāja: «Svētes un Pasta ielas stūrī ir vērojama tāda
miskaste, ka kauns. Teritorija nesakopta, mētājas atkritumi. Vai
tad tiešām vienreiz to nevarētu savākt?»
Atbilde: «Šī teritorija ir privāta un pieder «Zelta vārpai».
Mūsu rīcībā ir informācija, ka uzņēmējs tur grasās uzsākt
būvdarbus, taču tas nekādā gadījumā neatbrīvo viņu no pienākuma
sakopt teritoriju. Noteikti pievērsīsim tam uzmanību un nesakopto
vietu pārbaudīs arī Pašvaldības policija.»
Lasītāja: «Raiņa ielas trotuārs ir briesmīgs. Vai tiešām ielu
pašā pilsētas centrā nevarētu savest kārtībā?»
Atbilde: «Raiņa iela un tās trotuārs šobrīd ir bēdīgā stāvoklī
– tā ir nesakārtotākā iela pilsētas centrā, taču līdz tās
rekonstrukcijai nedaudz jāpaciešas. Protams, no vienas puses,
pašvaldība to apzinās un varētu rīkoties, taču, no otras, – ir
apstākļi, kas pagaidām liek mums nogaidīt. Proti, pie šīs ielas
atrodas tā sauktais Jāņa ielas kolektors, kas ir praktiski
sabrucis, un to nekavējoties nepieciešams pārbūvēt. Tas jau ir
ieplānots, tādējādi nākamgad nāksies Raiņa ielu pārrakt, lai veiktu
kolektora rekonstrukciju. Tieši tas ir iemesls tam, kāpēc līdz šim
neuzsākām Raiņa ielas remontu – pretējā gadījumā iela būtu
sakārtota, taču to tūlīt atkal nāktos pārrakt, rekonstruējot
kolektoru. Tā būtu nelietderīga līdzekļu tērēšana.»
Lasītāja: «K.Barona ielā pie lombarda mums, mājas
iedzīvotājiem, ir praktiski neiespējami iebraukt un izbraukt no
sava pagalma, jo mašīnas tiek novietotas gan vienā, gan otrā ielas
pusē. Vai tiešām nevarētu prasīt lielāku atbildību no lombarda un
blakus esošā veikala īpašniekiem?»
Atbilde: «Šo jautājumu noteikti izskatīsim nākamajā Satiksmes
kustības drošības komisijas sēdē.»
Lasītājs: «Bieži manīts domes priekšsēdētāja viedoklis par
alkoholu problēmu jaunatnes vidū, izteikti priekšlikumi par
situācijas uzlabošanu. Bet kāda jēga no tā, ja pilsētas ielās katrā
otrajā vai trešajā autobusu pieturā ir ievietoti milzīgi plakāti ar
alkohola reklāmu, kuru vizuālais tēls viennozīmīgi vairāk orientēts
uz jauniešu mērķauditoriju. Nav grūti izrēķināt, cik tūkstošu acu
priekšā katru dienu un nakti tas mirgo un neapzināti veido pilsētas
«melno statistiku». Tāda situācija ir arī ar lielveikalu bukletiem
māju pastkastītēs. Protams, tie ir standarta tirgošanas instrumenti
un tā tālāk… Bet ir jārēķinās ar to, ka ikdienā visbiežāk pie
pastkastītes pārbaudes tiek bērni (jo viņi ātrāk par vecākiem
atgriežas mājas vai arī pēc darba dienas vecāki sūta savus bērnus
pārbaudīt pastkastīti). Pamana to cilvēki vai ne, bet pagaidām mūsu
pilsētā šis «anti­uzdevums» realizējas pārāk veiksmīgi.»
Atbilde: «Tas ir uzņēmēju pārdošanas mārketings un iniciatīva
izplatīt šādus materiālus, ko pašvaldība nevar aizliegt, taču mēs
varam atkal un atkal pievērst uzmanību šim jautājumam. Manuprāt,
dome ir darījusi daudz, lai aktualizētu problēmu. Viens no
nozīmīgākajiem soļiem – Jelgavas dome kopā ar Valsts policiju un
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru jau pagājušajā gadā
parakstīja sadarbības memorandu. Gribas ticēt, ka valstī visai drīz
pienāks brīdis, kad līdzīgi kā pretsmēķēšanas kampaņa tiks izvērsta
arī kampaņa pret alkohola lietošanu.»