Pilsētā

«750. jubilejas gads mūsu pilsētai ir bijis īpašs – ar lielu rosību un spilgtām emocijām piepildīts. Pilsētas svētku gājienā devās vairāk nekā 20 tūkstoši jelgavnieku jeb katrs trešais pilsētas iedzīvotājs, un tas ir apliecinājums, ka mēs jūtamies piederīgi savai pilsētai. Arī citi svētku un ikdienas pasākumi ļāva izjust, ka Jelgava savu jubilejas gadu aizvadījusi godam,» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Sarunā par aizejošo un nākamo gadu domes priekšsēdētājs iezīmē
lielākos pilsētas attīstības projektus un to, kādus ieguvumus
jelgavniekiem dos plānotais Ziemeļu tilts.

Valsts budžets pieņemts, taču valdība ir demisionējusi.
Ko tas nozīmē pašvaldībai?

Valdības mainās, bet pašvaldībām ir jāstrādā. Labi, ka tas
notika pēc budžeta pieņemšanas Saeimā, jo šobrīd mums vismaz ir
skaidrība par finansēm. Esam sākuši darbu pie pilsētas budžeta, kas
nākamgad būs lielāks, tomēr papildu ieņēmumi galvenokārt būs
jānovirza privāto pirmsskolas izglītības iestāžu darbības
nodrošināšanai, kā arī papildu izdevumiem saistībā ar pedagogu algu
reformu. Kopējos skaitļos pilsētas budžets kopā ar valsts
mērķdotācijām pedagogu algām varētu būt ap 65 miljoni eiro.
Aptuveni šāda summa, tikai latos, pilsētas kasē ienāca 2008. gadā.
Līdz ar to pavisam droši varam teikt, ka pašvaldību līmenī krīzes
sekas joprojām nav pārvarētas.

Kā tas sasaucas ar pilsētas attīstības
plāniem?

Strādājam, lai iedzīvotāji krīzes sekas izjustu pēc iespējas
mazāk. Attīstības jautājumos lielu uzsvaru liekam uz ES finansēto
projektu realizāciju, tās ir investīcijas pilsētas infrastruktūrā
un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Pilsētas attīstībai
būtiski ir turpināt Jelgavai nozīmīgu projektu realizāciju, kuru
ieviešanas laika grafiks atkarīgs no valdības darbu dienaskārtības.
Esam sakārtojuši pilsētas galvenās ielas, mums ir lieliskas atpūtas
vietas – Pasta sala, Lielupes un Čakstes bulvāra promenādes. Šobrīd
ir sācies jaunais ES budžeta plānošanas periods, kurā nozīmīga
sadaļa paredzēta arī Jelgavas attīstībai.

Kādi ir pašvaldības attīstības plāni tuvākajiem gadiem?
Kuri būs nozīmīgākie projekti?

Jau nākamgad uzsāksim Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju. Šo skolu
vēlamies redzēt kā modernu izglītības centru ar visām mūsdienu
piedāvātajām iespējām. Aptuveni divus gadus, kamēr notiks
celtniecības darbi, skola tiks izvietota Jelgavas pilī.

Vairāki projekti būs orientēti uz uzņēmējdarbības attīstību un
investīciju piesaisti. Viens no tiem paredz Lielupē veidot baržu
piestātni, lai pa upi vestu graudus uz Rīgas ostu. Līdz šim veiktā
izpēte liecina, ka baržas ar kravnesību līdz 1000 tonnām pa Lielupi
var kuģot. Minētais projekts atdzīvinās arī depo mikrorajonu – būs
iespēja sakārtot apkārtējo infrastruktūru. Tomēr lielāko uzsvaru
turpmākajos gados liksim uz Ziemeļu tilta projektu, kam no ES
fondiem rezervēti 10 miljoni eiro. Pašmērķis nav uzcelt tiltu, bet
gan savienot pilsētas apvedceļu, sakārtojot Loka maģistrāli,
Satiksmes un Meiju ceļa mikrorajonu apkārtējo teritoriju. Pēc šī
projekta realizācijas daudz pievilcīgāka attīstībai kļūs arī
Jelgavas lidlauka teritorija, kas aizņem 350 hektārus jeb sešus
procentus no pilsētas kopējās platības. Jāapzinās, ka mēs sīvi
konkurējam ar citām Latvijas un Baltijas reģiona pilsētām, starp
kurām notiek cīņa par investīcijām un darbavietām. Neizmantot šo
iespēju būtu bezatbildīgi. Citas pašvaldības «stāv rindā», lai
pārdalītu Jelgavas Ziemeļu tiltam paredzētos līdzekļus.

Kādiem nosacījumiem jāpiepildās, lai Jelgavā tiktu
uzbūvēts Ziemeļu tilts?

Vismaz gadu turpināsies darbs pie vides jautājumu novērtējuma.
Ja Eiropas Komisija piekritīs iecerei par tilta būvniecību, tad
varēsim virzīties uz priekšu ar projekta tehniskās dokumentācijas
izstrādi. Katram projekta posmam paredzēta sabiedriskā apspriešana,
un visiem būs iespēja izteikt savu viedokli par šo pilsētai
nozīmīgo projektu.

Ir pieņemts lēmums par Pašvaldības operatīvās
informācijas centra atdalīšanu no iestādes «Pilsētsaimniecība» –
kādi no tā būs ieguvumi?

No nākamā gada Pašvaldības operatīvās informācijas centrs
strādās kā atsevišķa iestāde. Šāda iecere bija, jau veidojot šo
struktūrvienību, kas apkopo visu aktuālo informāciju par to, kas
notiek pilsētā. Arī iedzīvotāji arvien biežāk izmanto bezmaksas
tālruņa numuru 8787, lai ziņotu par problēmsituācijām pilsētā. Līdz
ar iestādes statusu centra funkciju loks paplašināsies, vēlamies,
lai tas veidotu ciešāku sadarbību ar pilsētas komunālajiem
dienestiem. Arī civilās aizsardzības jautājumi ir šīs iestādes
atbildībā.

Pasaule šodien ir nemierīga, un drošības jautājumi kļuvuši
būtiski arī Latvijā. Sabiedrību uztrauc arī bēgļu uzņemšana, par ko
gan vēl ir pietiekami daudz neskaidrību. Šobrīd mēs nezinām, vai
šie cilvēki nokļūs līdz Jelgavai, jo atbilstoši valsts
izstrādātajam plānam katram patvēruma meklētājam, kurš būs ieguvis
bēgļa vai alternatīvo statusu, tiks nozīmēts valsts apmaksāts
mentors, kurš palīdzēs ar darbavietas un mājokļa meklējumiem. Ja
potenciālā darbavieta tiks atrasta Jelgavā, tad tas būs veids, kā
viņš nokļūs mūsu pilsētā. Pieļauju, ka lielākais smagums attiecībā
uz bēgļu uzņemšanu būs jāiznes Rīgai.

Kādi risinājumi varētu būt saistībā ar maksātnespējīgās
«Amo Plant» rūpnīcas ēkām un nepabeigto «UralVagonZavod» ražošanas
kompleksu?

Uzņēmējdarbība vienmēr saistīta ar riskiem, un, mainoties
ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, pret Krievijas uzņēmumiem tika
piemērotas sankcijas. Tas atstāja iespaidu arī uz šiem uzņēmumiem.
«Amo Plant» ir maksātnespējas procesā, un galveno tā ražošanas ēku
izsolē ir iegādājusies valsts finanšu institūcija «Altum», kura
piedāvās šo objektu tirgū. Tādēļ ražošana te noteikti atgriezīsies.
Arī holandiešu autobusu ražošanas kompānija «VDL» nav zaudējusi
interesi par ražotnes izveidi Jelgavā. Tāpat ideja par ražošanas
attīstību bijušās cukurfabrikas teritorijā joprojām ir dzīva.
Ražošanas korpusu izbūvē ir veiktas lielas investīcijas, kuras no
Jelgavas neviens fiziski nevar vienkārši paņemt un aizvest. Abi šie
objekti varētu būt interesanti potenciālajiem investoriem, īpaši
tiem, kuri nevēlas savu projektu sākt «no nulles». 

Kā pilsētā kopumā ir ar ražošanu?

Salīdzinot ar 2008. gadu, kad no kopējā pilsētā saražotās
produkcijas apjoma uzņēmumi eksportēja tikai 35 procentus, šobrīd
tie ir ap 60 procentu. Labi pieauguma tempi ir kokapstrādē. Arī
«Latvijas piens» aktīvi strādā, lai ieietu Ķīnas tirgū. Šogad «NP
Properties» biznesa parkā darbu uzsācis koka paneļu ražotājs «Cross
Tymber Systems», Langervaldes ielā savu ražotni uzbūvēja «SFM
Latvia», kas strādā metālapstrādes jomā, kā arī vairāki citi
uzņēmumi. Savā ziņā varam justies droši, ka pilsētas ekonomika
balstās uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, mēs neesam atkarīgi no
viena vai dažiem lieliem uzņēmumiem, kuru biznesa neveiksmes var
sašūpot visu pilsētas ekonomiku.

Ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu paplašināšanā
ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, tomēr iedzīvotāji nesteidzas
izmantot šo infrastruktūru, jo atbilstoši jaunajam Būvniecības
likuma regulējumam katrs individuālais pieslēgums ir atsevišķs
būvniecības projekts un izmaksā vairāk nekā 1000 eiro. Vai šai
situācijai ir kāds racionāls risinājums?

Tas ir apliecinājums tam, ka ministrijas nav izdarījušas savu
mājas darbu ES fondu apgūšanā. «Jelgavas ūdens» šajā gadījumā var
strādāt tikai pēc tiem nosacījumiem, kādi ir paredzēti, un
individuālos pieslēgumus par projekta līdzekļiem viņi nav tiesīgi
izbūvēt. Meklēsim risinājumu, kā šo pieslēgšanos izbūvētajām
komunikācijām cilvēkiem padarīt lētāku.

Šogad pirmo reizi pašvaldība piedāvāja līdzfinansējumu
tiem daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, kuri vēlējās sakārtot savus
pagalmus. Kā vērtējat šo programmu?

Lai veicinātu daudzdzīvokļu māju kvartālu sakārtošanas procesu,
nācām ar iniciatīvu par pašvaldības līdzfinansējumu līdz 50
procentiem no darbu izmaksām. Šogad tika realizēti pieci dažādi
projekti. Tie nebija vērienīgi darbi, tomēr solis pagalmu
sakārtošanas virzienā sperts. Tā ir iespēja cilvēkiem sanākt kopā
un saprast, ko viņi paši ir gatavi darīt, lai sakārtotu savu
īpašumu – ēkām piegulošo teritoriju. Šo programmu noteikti
tupināsim.

Ko jūs jelgavniekiem vēlat jaunajā gadā?

Lai sasniegtu savus mērķus, mums jābūt aktīviem un drosmīgiem.
Ik uz soļa tiek piedāvātas jaunas iespējas. Jautājums ir tikai par
to, kā spējam tās izmantot. Talantu akadēmija skolēniem,
uzņēmējdarbības atbalsta nodarbības topošajiem un esošajiem
uzņēmējiem, plašas interešu izglītības iespējas, radošās un
veselības uzlabošanas nodarbības senioriem, plaša kultūras
programma – tās ir tikai dažas no iespējām, ko piedāvā pašvaldība.
Tādēļ aicinu visus būt aktīviem un vēl vairāk iesaistīties pilsētas
sabiedriskajā
dzīvē!         

Foto: JV