Ģerboņu reģistrā iekļauti astoņi jauni ģerboņi, kas reģistrēti no 2012. gada 18. septembra līdz šā gada 25. martam, tai skaitā, Jelgavas pilsētas ģerbonis.
www.jelgavasvestnesis.lv
Aģentūra LETA ziņo, ka reģistrs papildināts ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas ģerboni, Jelgavas pilsētas ģerboni, Ķeguma novada ģerboni, Ošupes pagasta ģerboni, Skrudalienas pagasta ģerboni, Viļānu novada ģerboni, Salaspils novada ģerboni un Sējas novada ģerboni.
Kā portālu www.jelgavasvestnesis.lv informē Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa, formāli Jelgavas pilsētas ģerbonis jau bijis apstiprināts starpkaru periodā, arī deviņdesmito gadu sākumā tas atkārtoti apstiprināts Heraldikas komisijā, savukārt tagad, pamatojoties uz ģerboņu īpašnieka, šajā gadījumā Jelgavas domes, iesniegumu, tas reģistrēts arī Ģerboņu reģistrā. Līdz ar reģistrāciju tas oficiāli iegūst Ģerboņu likumā noteiktās tiesības.
Ģerboņu reģistrs darbojas no 2006. gada un vidēji gadā tiek reģistrēti 25 ģerboņi. Patlaban kopumā reģistrā iekļauti 195 ģerboņi.
Pēdējos gados īpaši aktīvi notiek novadu ģerboņu reģistrācija. Kopējā reģistrā tiek reģistrēti gan pašvaldību – pilsētu, novadu un pagastu, gan privātpersonu – dzimtu un organizāciju ģerboņi.
Ģerboņu reģistru uztur Kultūras ministrija.