Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas Latviešu biedrība svinēja 135 gadu jubileju un 25 gadus kopš biedrības darbības atjaunošanas. Cauri gadiem un notikumiem biedrība auga un mainījās, rūpējoties par latvietības vērtību saglabāšanu. No prestižas, elitāras turīgu pilsoņu apvienības savos pirmsākumos mūsdienās biedrība pārtapusi par latviešu inteliģences pulcēšanās vietu ar mērķi saglabāt latvisku vidi, valodu un kultūru. Palikt, neizzust, iet līdzi laikam, nezaudēt saikni ar jauno paaudzi – tie ir biedrības izaicinājumi nākotnē.
Andra Ozola
Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atceres pasākumu rīkošana, grāmatas «Jānis Čakste un Jelgava» izdošana, ceļojošā izstāžu stenda «Pa Čakstes pēdām» izveidošana, Uzvaras parka un Jelgavas vecpilsētas sakopšana, skolēnu literāro darbu konkursa rīkošana, Dzejas dienas pie Raiņa pieminekļa, dzejas kluba «Pieskāriens» un biedrības amatierteātra izveidošana – tā ir tikai neliela daļa no Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) paveiktā. Biedrības biedri uztur tradīcijas un rada tās no jauna, lai sabiedrībā saglabātu latviskās vērtības un lepnumu par savu tautu un valsti.
JLB valdes sekretāre Maija Kravinska atceras, ka biedrības rīkotajos Jelgavas vecpilsētas svētkos uz ielas klāt nākuši daudzi cilvēki un teikuši: «Kādi jūs malači!» Taču uz aicinājumu iesaistīties biedrībā visbiežāk nācies dzirdēt atteikumu. «Jūs noorganizējiet, mēs atnāksim,» tā gan daudzi esot ar mieru. Cilvēku, jo īpaši jauniešu, pasivitāte ir tā, kas šobrīd visvairāk uztrauc biedrību ar 135 gadus ilgu vēsturi.
«Tagad katram projektam, katrai iecerei vajag izgudrot «konfekti», ko pielikt klāt, lai cilvēki nāktu,» uzsver M.Kravinska, piebilstot, ka arī biedrības dzejas klubam «Pieskāriens» Dzejas dienās ir arvien grūtāk piesaistīt cilvēku uzmanību. Tas prasa lielu izdomu.
Biedrības pārstāvji apzinās, ka organizācija pastāvēs un būs dzīva tikai tad, ja spēs noturēt saikni ar jauno paaudzi. Par brīnišķīgu paaudzes vienojošu ideju M.Kravinska atzīst JLB teātri, kas ir Vijas Zelmenes izauklēta un realizēta doma – spēlēt teātri kopā ar skolēniem, kas laika gaitā ir attīstījusies vēl tālāk, rosinot skolēnus iesūtīt savus dzejoļus, un nupat iznācis jau trešais skolēnu literāro darbu krājums.
Tāpat svarīgi ir ar latviešu kultūru iepazīstināt cittautiešus, tajā pašā laikā palīdzot viņiem attīstīt savu kultūru mītnes zemē. «JLB esot iniciatorei, esam attīstījuši sadarbību ar pilsētas nacionālajām kultūras biedrībām – lietuviešu, ukraiņu, krievu un citām, lai šīs tautas varētu attīstīt savu kultūru šeit,» vēl vienu biedrības darbības virzienu ieskicē M.Kravinska.
Lielāka un mazāka mēroga pasākumu rīkošana, cilvēku pulcēšana un vienošana ir viens no galvenajiem biedrības darbības virzieniem. Biedrības valdes priekšsēdētājs Paulis Rēvelis atminas, ka savulaik, pirms aptuveni desmit gadiem, rīkoti arī Lielās ielas pagalmu svētki – vēl tagad dažviet krāsojums saglabājies. Kāpēc tie izzuduši? «Esmu nonācis pie secinājuma, ka sabiedriskajām organizācijām jāizsver, ko tās var un ko – nevar. Jauni cilvēki tagad mācās un strādā – pa kuru laiku viņi nāktu un darbotos organizācijā?» jautā P.Rēvelis.
Pirms vairākiem gadiem JLB Jelgavā izdevās sarīkot Pasaules jelgavnieku saietu, uz kuru ieradās arī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu. Sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai, P.Rēvelim ir ideja Jelgavā atkal sarīkot līdzīgu pasākumu, tikai šoreiz – virtuālajā vidē. «Bet tam arī vajadzīgi līdzekļi,» spriež biedrības valdes priekšsēdētājs.
Tāpat biedrība joprojām strādā pie kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas. Dzīva, bet nerealizēta ir JLB rosinātā ideja par Kārļa Jansona veidotā Lāčplēša pieminekļa atrastā fragmenta, kas šobrīd ir pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, pārvietošanu uz Stacijas parku blakus tēlnieka Andreja Jansona no jauna izveidotajam Lāčplēša piemineklim vai arī tā novietošanu turpat pie muzeja, tikai citā – goda – vietā. «Ja mēs būtu tik bagāti, paši varētu izsludināt konkursu,» saka P.Rēvelis
Biedrība noveco
Jāpiebilst, ka JLB nav Latviešu biedrību savienības (apvieno Latvijas latviešu biedrības, atrodas Jūrmalā) biedre. Uz savu jautājumu: «Kāpēc neesam šajā savienībā?» M.Kravinska arī pati atbild: «Tāpēc, ka esam katrs savā pilsētā, novadā. Latviešu biedrībām nav kopīgu mērķu un plānu. Varbūt tie parādīsies…» Viņa tomēr nezaudē cerību, atzīstot, ka JLB kredo tālākai darbībai ir: jābūt stipriem un vienotiem! Par spīti tam, ka latviešiem raksturīga īpašība ir šķelšanās.
M.Kravinska uztur saikni ar citu valstu latviešu biedrībām, un tās visas satraucot viena problēma – biedrības noveco, bet jaunieši tikai atnākot padziedāt un padancot… Arī JLB savulaik darbojusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas jauniešu kopa, taču, jauniešiem absolvējot skolu, tā beigusi pastāvēt. «Skolā jābūt skolotājam, kas bērnus virza, ar viņiem nodarbojas, to nevar panākt no malas,» uzskata JLB valdes sekretāre, piebilstot: «Viss atkarīgs no jauniešu interesēm. Mēs varam viņiem iedot tēmu, pie kuras strādāt, bet nevaram darīt viņu vietā.»
«Un kas tad mītnes zemēs asimilējas pirmie? Tie ir tieši bērni un jaunieši. Tāpēc doma par latviešu atgriešanos šeit, dzimtenē, man bieži vien izplēn,» skeptiski atzīst M.Kravinska.
«Brauca un brauks arī turpmāk,» par tautiešu emigrāciju saka P.Rēvelis, piebilstot, ka ar skaļiem saukļiem vien šis process nav apturams. Varbūt tikai daži atgriezīsies. Tas, ka cilvēki pārvietojas no vienas valsts uz citu, ir normāla parādība, jo mūsdienu pasaule ir atvērta, cilvēki – kustīgi, ir tehnoloģiju laikmets. «Taču latvietim jāsaglabā savs mugurkauls, tam jābūt stingrākam. Un mēs nevaram izlikties, ka mūs šī problēma neskar,» savu pārliecību pauž P.Rēvelis.
Uz jautājumu, vai JLB uztur kontaktus ar emigrējušajiem tautiešiem, P.Rēvelis atbild, ka uztur gan, bet nevis kā biedrība, bet tikai personīgus. Viņš, piemēram, uzturot kontaktus ar Vācijā dzīvojošo bijušo Jelgavas Svētās Annas draudzes mācītāju Tāli Rēdmani. Savukārt M.Kravinska ir pārliecināta, ka uzturēt kontaktus ar tautiešiem ārzemēs ir valsts institūciju, nevis biedrību uzdevums.
Nākotne atkarīga no mums pašiem
Turpretī biedrības teātra režisore Vija Zelmene pārliecināta, ka mūsu nākotne ir atkarīga no tā, cik stipri mēs gribēsim saglabāt savu latvietību. «Jaunieši, kuri nāk pie manis spēlēt teātri, ir latvieši no matu galiņiem līdz papēžiem un latvietību saglabās arī savās ģimenēs, kad viņiem tādas būs,» spriež V.Zelmene. Viņa gan piebilst, ka pietiekami daudz ir arī tādu ģimeņu, kas vairāk tendētas uz materiālajiem labumiem, skatās Austrumu vai Rietumu virzienā. Taču, viņasprāt, ne jau materiālais ir galvenais, bet bērnu tuvība ar vecākiem, vecvecākiem, kad, visiem kopā darbojoties, ir interesanti un tas rada prieku. Arī cittautiešus pievērst latviešu kultūrai nevar ar skaļām frāzēm, bet tikai ar darbiem – iesaistot korī, deju kolektīvā, teātrī. Un tad labvēlīgi radošā gaisotnē caur smiekliem, humoru rodas tuvība un viss notiek, uzskata V.Zelmene.
«Pieskāriens» krāj dzejas mantojumu
«Esmu uzņēmusies krāt dzejas mantojumu un «vilkt kopā» Jelgavas dzejniekus,» par savu misiju saka Jelgavas Latviešu biedrības dzejas kluba «Pieskāriens» vadītāja Rasma Urtāne.
«Dzejas kluba pirmsākumi meklējami 2003. un 2004. gadā, kad toreiz aktīvās, bet nu jau aizsaulē aizgājušās JLB biedres dzejnieces Liliana Štauere un Maruta Pranka, kā arī jelgavnieku Vītiņu ģimene, kas tagad dzīvo Tukumā, un vēl pāris jauno dzejnieku izdomāja, ka dzejniekiem jānāk kopā. Klubu sāka vadīt toreizējā Jelgavas 4. vidusskolas bibliotekāre Iveta Skapste, kura tagad pārcēlusies uz Ventspili. Pieaicināja arī mani,» atceras R.Urtāne. Viņa kluba vadību pārņēma 2006. gadā, kad, par spīti citu biedru neticībai, izdevās izdot pirmo Jelgavas un tuvākās apkārtnes dzejnieku dzejas krājumu «Skaņa pār Lielupi» – tagadējās «Zemgales vācelītes» priekšteci. «Tā, vienam otru stumdot, pirmajā grāmatā tika publicēti 46 autoru darbi. Pa gadiem autoru skaits mainās, bet mūsu krājums top arvien populārāks, katru rudeni bibliotēkās kļūstot par vienu no pieprasītākajām dzejas grāmatām,» tā viņa. Tāpat R.Urtāne kopā ar kluba biedriem uztur dzīvu tradīciju Dzejas dienās kopā ar skolu jaunatni pulcēties pie Raiņa pieminekļa.
Amatierteātris – paaudžu vienotājs; top jau sestā izrāde
«Aktīvi teātra spēlētāji man ir kādi 18 dažāda vecuma cilvēki. Visvecākajam ir 52 gadi, bet jaunākajam – 16,» tā par savu lolojumu – JLB amatierteātri – saka dibinātāja un režisore V.Zelmene. «Ilgus gadus strādāju Jelgavas 1. ģimnāzijā (tagad Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola – red.), vadīju tur teātra studiju, bet, skolu beidzot, mani studijas audzēkņi palika, it kā gaisā karājoties. Pirms pieciem gadiem, nolemjot pie JLB dibināt amatierteātri, tajā spēlēt sāka manas studijas jauniešu kodols. Pēc tam pienāca klāt citi,» dibināšanas pirmsākumus atceras V.Zelmene.
Pamatā tiek spēlēta latviešu klasika un mūsdienu latviešu autori. Ir uzvestas sešas lugas un pieci dzejas uzvedumi un paveikti vēl daudzi sīki darbiņi, piemēram, uzstāšanās jubilejas svinībās, turpina V.Zelmene.
Pirmā JLB teātra nospēlētā luga bija Māras Zālītes «Margrēta». Tālāk sekoja Annas Brigaderes «Lielais loms», Rūdolfa Blaumaņa «No saldenās pudeles», Mārtiņa Zīverta «Kaļostro Vilcē» un Ineses Miezes «Suitu skroderis». Tapis dzejas uzvedums pēc Imanta Ziedoņa «Epifāniju» motīviem, bet teātra dalībnieks Artūrs Jankovskis uzrakstījis prozas darbu «Sprīdis» (pēc Annas Brigaderes «Sprīdīša» motīviem). Tāpat no autoru dzejoļiem veidots dzejas uzvedums JLB dzejas kluba «Pieskāriens» piecu gadu jubilejā. Savs dzejas uzvedums tapis arī dzejniekam Aivaram Eipuram viņa 50 gadu jubilejā.
Sestā izrāde vēl top. Etīdes pēc Raiņa dzejas motīviem veido teātra otrā režisore Aija Treija. Pirmā no etīdēm bija redzama sestdien aizvadītajā biedrības jubilejas sarīkojumā. Savukārt V.Zelmene pati pašlaik studējot Monikas Zīles lugu «Trīs košas dāmas», bet nākotnē padomā esot Anšlava Eglīša «Kazanovas mētelis».
Diemžēl JLB teātrim joprojām nav savas mājvietas. Izrādes notiek Sabiedrības integrācijas pārvaldē, mēģinājumi – biedrības telpās, bet rekvizītiem un dekorācijām noliktava atrasta Jāņa baznīcas telpās. «Sākām no nulles, bet piecu gadu laikā esam apauguši ar rekvizītiem un tērpiem. Tas viss ir darināts pašu rokām un pateicoties ziedojumiem. Teātri atbalsta arī Jelgavas dome un pašvaldības iestāde «Kultūra»,» stāsta V.Zelmene.
Foto: Raitis Supe
-4.9 °C,
1.2 m/s,
89.4 % 
-4.9 °C,
1.2 m/s,
89.4 %