21.6 °C, 2.7 m/s, 56.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavas mediķi joprojām izjūt gandarījumu par darbu Dziesmu svētkos un saņem veselības ministra pateicību
Jelgavas mediķi joprojām izjūt gandarījumu par darbu Dziesmu svētkos un saņem veselības ministra pateicību
15/07/2008

Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ir viena no tām, kas saņēmusi veselības ministra Ivara Eglīša pateicību par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku norises vietās.

Sintija Čepanone

Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde ir
viena no tām, kas saņēmusi veselības ministra Ivara Eglīša
pateicību par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu XXIV Vispārējo
latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku norises vietās.

 

 

«Svētki aizritēja mierīgi. Mediķi ar paveikto ir apmierināti un
it nemaz nav noguruši – šķiet, īpašā gaisotne, kas valdīja Dziesmu
un deju svētkos, viņus pat iedvesmojusi tālākajam darba cēlienam,»
saka SIA «Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas»
(JNMPS) Medicīnas daļas vadītāja Jeļena Čudina.

Viņa atklāj, ka iesaistīšanās Dziesmu svētkos šķitusi
pašsaprotama: «Kā var nepiekrist?! Arī mums patīk svētki, turklāt
gādāt par cilvēku labo pašsajūtu ir mūsu pienākums.» Kopumā
Jelgavas mediķi Dziesmu un deju svētku laikā Rīgā strādāja četras
dienas – 4., 8., 9. un 11. jūlijā. Šim mērķim, lai netraucētu JNMPS
ikdienas darbu, speciāli tika nokomplektēta atsevišķa brigāde –
viens feldšeris, divas medmāsas un šoferis. J.Čudina stāsta, ka
strādāt mediķiem vajadzējis pēc grafika – kā dienā, tā arī nakts
maiņās, turklāt brigādes atrašanās vieta atkarībā no
nepieciešamības tika mainīta.

«Mūsu pienākums bija sniegt medicīnisko palīdzību ikvienam, kam
tā bija vajadzīga. Galvenokārt pie mums vērsās vecāka gadagājuma
cilvēki un svētku dalībnieki, īpaši dejotāji,» Medicīnas daļas
vadītāja lēš, ka ik dienu mediķiem nācies apkalpot 40 – 50
cilvēkus. Dažādas tabletes, sirds un kuņģa pilieni – pēc tiem
svētku laikā bija īpaša nepieciešamība, turklāt tika izlietots arī
ievērojams daudzums saišu, kas palīdzējis kāju samežģījumu
gadījumos.

Jautāta par atlīdzību mediķiem, kas Dziesmu un deju svētku laikā
gādāja par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, J.Čudina teic:
«Viņiem tiks samaksāts par nodežūrētajām stundām, taču, ja par
darbu tiks piešķirta īpaša pateicība naudas izteiksmē, tad tā
brigādes starpā tiks godīgi sadalīta.»

J.Čudina atklāj, ka jelgavniekiem šie nav pirmie Dziesmu un deju
svētki, kuros viņi gādāja par apmeklētāju un dalībnieku veselību –
pieredze gūta jau iepriekšējos dziedāšanas svētkos. Tieši tādēļ
viņi pēc pieredzes zina teikt, ka šie svētki aizritējuši
salīdzinoši mierīgi un par to ir patiess gandarījums, turklāt jauka
bijusi arī darba vide un gaisotne – svētku noskaņās.

Jāpiebilst, ka kopumā Dziesmu un deju svētku laikā palīdzības
sniegšanā bija iesaistīti vairāk nekā 100 mediķu gan no Rīgas, gan
citām pilsētām, tostarp Jelgavas, Bauskas, Ogres, Dobeles. Tāds
pats bija arī pirmās palīdzības sniedzēju skaits no Latvijas
Sarkanā Krusta. Svētku laikā pie mediķiem bija vērsušies nepilni
2000 dalībnieku un skatītāju, no kuriem 55 tika nogādāti slimnīcās.
Nopietnu traumu un saslimšanas gadījumu skaits bijis salīdzinoši
neliels – Veselības ministrs uzskata, ka šie Dziesmu un deju svētki
paliks atmiņā ar teicamu organizatorisko darbu, kā rezultātā
izdevās izvairīties gan no masveida traumām, gan saindēšanās ar
pārtiku.