«Pagājušā gada laikā Jelgavas slimnīcas stacionārā kopumā ārstēti 13 864 pacienti, kas ir par 863 vairāk nekā gadu iepriekš,» apkopotos datus par 2016. gadu atklāj SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs.
Arī pērn teju nemainīga saglabājusies tendence, ka apmēram 95 procenti pacientu, kas ārstējušies stacionārā, slimnīcā nogādāti ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Savukārt slimnīcas Uzņemšanas nodaļa diennaktī palīdzību sniedz apmēram 85 cilvēkiem.
A.Ķipurs skaidro, ka viens pacients slimnīcā vidēji uzturējies 5,75 dienas, kas ir nedaudz labāks rādītājs nekā vidēji valstī, taču, vērtējot pa profiliem, salīdzinoši ilgāks ārstēšanās laiks – vidēji septiņas dienas – bijis terapeitiskajā profilā, kamēr ķirurģiskajā tās bijušas vidēji piecas dienas.
Arī noslogojums pērn lielāks bija Terapijas, Neiroloģijas un Bērnu nodaļai. Kaut arī terapeitiskajā profilā slimnīca izjūt gultasvietu trūkumu, vietu skaitu nav plānots palielināt – slimnīcas vadītājs atzīmē, ka atbilstoši veiktajam Pasaules Bankas pētījumam gultu skaitu Jelgavas slimnīcā pat ieteikts samazināt no līdzšinējām 256 līdz 230. «Terapeitisko pacientu slimnīcā vienmēr ir bijis vairāk, un viens no iemesliem ir fakts, ka nākas ārstēt pacientus ar hroniskām saslimšanām, kuri stacionārā spiesti periodiski atgriezties. Turklāt lielākoties tie ir gados veci cilvēki – no visiem terapeitiskajiem pacientiem 43 – 44 procenti ir vecumā virs 60 gadiem,» situāciju raksturo A.Ķipurs.
Jāpiebilst, ka uz šo brīdi stacionārā ārstēto iedzīvotāju, kas nav norēķinājušies par saņemtajiem pakalpojumiem, parāds Jelgavas slimnīcai sasniedz 250 tūkstošus eiro.
Taču pozitīva tendence pērn bijusi Dzemdību nodaļā – 2016. gadā Jelgavas slimnīcā piedzimuši 1095 bērni, kas ir par 53 vairāk nekā gadu iepriekš, piebilst A.Ķipurs.
Foto: Austris Auziņš