Šodien Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kurā kā svētku dienu plānots iekļaut arī septembra otro svētdienu – Tēvu dienu, kuru atzīmē daudzviet pasaulē, arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Kamēr deputāti lemj, vai šo dienu iekļaut kalendārā kā svinamu, «Jelgavas Vēstnesis» izzina Jelgavas tētu viedokli par Tēvu dienu, kuru šogad atzīmētu 13. septembrī.
Normunds Štefenhāgens, uzņēmējs un divu bērnu tētis: «Padomju laikā šo tētu sveikšanu pabīdīja zem Armijas dienas svētkiem, taču nu jau sen sistēma mainījusies. Nereti ir tā, ka mamma aizņemta un tētis uzņemas mājas soli, bērnu audzināšanu, tāpēc būtu tikai loģiski, ka arī mēs tiktu sumināti un šī diena kalendārā tiktu ierakstīta kā svētki. Šoreiz tie iekrīt 13. datumā, taču svētki paliek svētki – tie noteikti jāatzīmē visiem kopā. Mūsu ģimenē sešgadīgā puikas un deviņus gadus vecās meitas audzināšanu uzņemamies kopā ar sievu. Protams, futbolu ar dēlu spēlēt dodos es, bet meitai mājas darbus māca mamma, taču visi svētki, ekskursijas un pārgājieni ir kopīgi. Vecāku sapulces skolā gan laika dēļ paliek mammas ziņā, taču es uzņemos aiziet uz bērnudārzu. Manuprāt, Tēvu diena būs vēl viena lieliska iespēja ģimenei sarīkot pārgājienu, laivu braucienu vai kādu citu sportisku pasākumu, nevis aiziet uz kafejnīcu. Mammas parasti saņem apsveikumus, un tas ir skaisti. Man šķiet, ka labākā dāvana man būtu kāds bez teikšanas padarīts darbs – kaut vai ābolu un bumbieru nolasīšana dārzā, kas bērniem parasti nepatīk, taču tas ir jāizdara. Gribas, lai viņi to izdara un labā nozīmē nostāda mani fakta priekšā, jo savos bērnos gribu ieaudzināt darbu un mīlestību. Man būtu prieks, ja viņi saprastu, ka darbiņš ir forša lieta.»
Uldis Robežnieks, programmētājs, četrus un desmit gadus vecu dēlu tēvs: «Tad jau vajadzētu arī vecmāmiņu un vectētiņu dienu, jo ir daudz ģimeņu, kur bērnu audzināšanu, kamēr mammas un tēti darbā, uztic vecvecākiem. Esmu nodzīvojis 30 gadus un teikšu godīgi – neesmu jutis, ka tēti būtu aizmirsti. Katrā gadījumā gribētos, lai šī diena neprasa lielus izdevumus, bet gan sajūtu, ka ģimene ir primārais. Vecākiem jau vispār mūsdienās ir maza loma bērnu audzināšanā, jo visiem jāskrien, jāpelna, bet audzināšana atstāta bērnudārziem un skolai, tas gan ir slikti. Gribētos, lai sabiedrība vairāk runā par tēta lomu. Jāteic gan, ka tagad jau daudz vairāk tētiem piešķir to nozīmi bērnu audzināšanā, jo dod gan brīvdienas bērna piedzimšanas gadījumā, gan var ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu. Svētdiena jebkurā gadījumā ir brīvdiena, tikai šajā gadījumā lielāka uzmanība tiks pievērsta tētiem. Tētim tā būs iespēja uzzināt no bērniem par sevi un pārdomāt, ko dara ģimenes labā. Tagad tētiem būs jādomā jaunas dziesmas!»
Vladimirs Marčenko, septiņpadsmitgadīgas meitas un četrus mēnešus veca dēla tētis: «Esmu dzirdējis par šo svinamo dienu, man tas šķiet patiesi jauki. Pat gribētos, lai tā kļūtu par tradīciju, tāpat kā Mātes diena maijā. Dāvanas gan nevajag, galvenais, lai bērni veseli, ģimenē vienmēr miers un savstarpēja sapratne. Manuprāt, tā ir lielākā dāvana katrai ģimenei. Tā būtu priecīga diena visiem tētiem, jo gan jau bērni izdomātu, kā viņus pārsteigt. Skaidrs ir tas, ka šī diena jāpavada kopā ar ģimeni, piemēram, pie dabas – kopīga ekskursija, atrakcijas, pasākums dabā. Jā, pilsētā par godu šādam notikumam varētu būt kāds koncerts. Iespēju robežās es visu brīvo laiku pavadu kopā ar bērniem – brīvdienās uzņemos mazā dēla auklēšanu, lai sieva var padarīt mājas darbus vai pati sapucēties, bet ar vecāko meitu mums ir kopīgi hobiji – makšķerēšana, sēņošana un rožu audzēšana. Tagad gan viņai tāds vecums, ka dažādas savas darīšanas šķiet svarīgākas.»