Šodien Ozolnieku karjerā tika noskaidrots Jelgavas čempions zemledus makšķerēšanā. Šo titulu ar 0,425 kilogramus lielu lomu izcīnīja Aivars Petets no Ozolniekiem. Interesanti, ka priekšsacīkstēs viņa loms pārsniedza kilogramu. Savukārt lielāko zivi noķēra Jānis Brigaders no Rīgas – viņa priekšsacīkstēs izvilktā zivs svēra 0,535 kilogramus.
Ilze Knusle-Jankevica
«Ar zemledus makšķerēšanu nodarbojos divus gadus, bet jāsaka, ka ķert līdakas man patīk labāk,» teic jelgavnieks Jevgeņijs Borisovs, kuram šīs ir vien otrās makšķerēšanas sacensības. «Šitā sēdēt man nepatīk, ļoti uzmanīgi jāskatās, vai necopē, jo zivis ir bailīgas un uzmanīgas un var to palaist garām,» tā viņš, piebilstot, ka šodien pārliecinājies – Ozolnieku karjerā zivju nav. J.Borisovs pirmo reizi sacensībās piedalījās pērn oktobrī un «Lielupes līdakā» ar 1,2 kilogramu lomu izcīnīja 3. vietu, bet savu lielāko lomu – trīs kilogramus smagu līdaku – viņš noķēris šoziem Igaunijā, Peipusa ezerā. «Internetā tiek organizēti tādi kolektīvie braucieni, savācas pilns autobuss un brauc. Ir bijuši piedāvājumi braukt makšķerēt, piemēram, uz Zviedriju,» stāsta Jevgeņijs, kuram Kallaste pie Peipusa ezera pagaidām ir tālākais «iekarojums». «Runā, ka Igaunijā ķeras labāk un arī zivis esot garšīgākas, bet es starpību nejutu,» viņš piebilst.
Neveiksmes lielākoties «noraksta» uz laiku
Portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie makšķernieki atzīst, ka laiks šodien nav pārāk labvēlīgs zivju ķeršanai, bet teju katram ir sava versija, kāpēc tā. Piemēram, pieredzējušais jelgavnieks Anatolijs, kurš ar šo lietu aizraujas jau apmēram 25 gadus, spriež, ka tas saistīts ar laika maiņu – tuvojas sals, zivis izjūt spiedienu un viņām tas nepatīk. Anatolijs atzīst, ka ir viens no tiem, kā pats saka, «pingvīniem», ko bieži var redzēt sēžam uz Lielupes. «Labāk uz upes, jo tur zivis var atrast vienmēr,» tā viņš. Ozolnieku karjerā Anatolijs zivis ķer trešo reizi. Savukārt Sergejs, kurš gan tikai šosezon kolēģa Anatolija ietekmē sācis makšķerēt, uzskata, ka sacensībās visu apgrūtina noteikumi. «Parasti ir tā, ka, ja vienā vietā ķeras, veči saiet ciešāk, saurbj āliņģus, bet te noteikts, ka tuvāk pa pieciem metriem nedrīkst,» tā Sergejs. Viņaprāt, makšķerējot pats galvenais ir pacietība. Ar sevišķi lielu lomu viņš lepoties nevar – tas esot apmēram trīs kilogrami zivju – un arī «makšķernieku stāstus» stāstīt acīmredzot vēl nav iemācījies. Varbūt tāpēc smādētas netiek arī mazās zivtiņas, kuras varot izkūpināt – vasarā ar alu esot pa pirmo – vai atdot ģimenes mīlulei Kleopatrai jeb Kļopai, kura gan esot visai izvēlīga un visas zivis nemaz neēdot.
Atbrauca arī makšķernieku ģimene no Rīgas
Sacensībās piedalījās 38 makšķernieki no Jelgavas un novada, Ozolniekiem, Dobeles, Rīgas, Iecavas. 13 labākie iekļuva finālā un «sāka visu no nulles». Viņu vidū arī tēvs ar dēlu Rolands un Jānis Brigaderi no Rīgas. «Ģimenē makšķerējam gandrīz visi – es, abi mani dēli, mazdēls,» teic Rolands, kurš, kā pats saka, ir pie visa vainīgs. Piemēram, Jānis makšķerēt sācis četru gadu vecumā (viņam tagad ir 20) un 2007. gadā pat Latvijas jauniešu izlases sastāvā piedalījies pasaules čempionātā Beļģijā. Toreiz inventāram vien iztērēti ap 1000 latu.
Brigaderi sevi sauc par «sporta makšķerniekiem» un galvenokārt piedalās dažādās sacensībās. Arī medaļu kolekcija savākta ievērojama, tomēr visvairāk viņi, kā jau īsti makšķernieki, lepojas ar lomu. Ģimenes rekordists ir tētis, kuram apmēram pirms gadiem septiņiem izdevis izvilkt 12,8 kilogramus smagu līdaku Juglas ezerā – viņš kolekcionē lielāko zivju galvas. Jāņa lielākais loms ir pagājušajā pavasarī noķertā 5 kilogramus smagā līdaka, savukārt jaunākais Brigaders – Jorens Alens – lepojas ar 1,8 kilogramu smagu līdaku. «Makšķerēšana vispār ir ļoti smags darbs, meklēšana, bet kārtīgs makšķernieks zivis noķers pat tad, kad to nav,» tā Brigaderu ģimenes galva.
Finālā tomēr uzvar tētis
Savdabīgas minisacensības šodien bija arī dobelniekiem Santai Rozenlaukai un viņas tētim Gundaram. Priekšsacīkstēs Santa izvilka lielāku lomu, bet finālā tētim tomēr paveicās vairāk. «Tētis jau man tomēr ir vairāk sabiedrotais, nevis pretinieks, jo konkurentu jau tāpat ir daudz,» smej Santa. Viņa makšķerē jau desmit gadus. «Man gandrīz tāpat kā vīriem, kuri, kad viss apnīk, iet vai nu uz garāžu, vai dīķi – man arī visi apnīk, un eju makšķerēt,» viņa stāsta, vairāk gan ar humoru. Uz jautājumu, vai tētis meitai piepalīdz arī ar neatļautiem paņēmieniem un, piemēram, «piespēlē» pa kādai zivij, Gundars atbild, ka nē, jo tad jau zustu viss sportiskais gars. Santai visvairāk patīk piedalīties sacensībās, jo ir azarts, svešas ūdenskrātuves. Viņa Jelgavā ir trešo reizi un izcīnīja 8. vietu absolūtajā konkurencē. Santas lielākais loms ir kilogramu smaga līdaka.
«Gaļinieki» sacensībās nepiedalās
Lai gan sākotnēji bija plānots, ka Jelgavas atklātais čempionāts notiks uz Lielupes, tomēr drošības apsvērumu dēļ tas tika pārcelts uz Ozolnieku karjeru. Kamēr vieni sacentās par čempiona titulu, daļa, kā ierasts, sēdēja uz Lielupes. «Tie jau ir tā sauktie gaļinieki – viņiem sacensības neinteresē, viņi iet pēc loma,» teic sacensību organizators, Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis. Viņš piebilst, ka šoreiz dalībnieku ir mazāk nekā bija gaidīts (parasti esot ap 50), un pieļauj, ka patraucēja tas, ka pēdējā mirklī sacensības sarīkoja arī Jelgavas novada Sporta centrs un «veselu autobusu aizveda uz Enguri».
Rezultāti
1. vieta – Aivars Petets, Ozolnieki – 0,425 kg
2. vieta – Rolands Brigaders, Rīga – 0,320 kg
3. vieta – Jānis Brigaders, Rīga – 0,245 kg
4. vieta – Edgars Ludzītis, Jelgava – 0,215 kg
5. vieta – Raivis Bērziņš, Jaunolaine – 0,155 kg
6. vieta – Gundars Rozenlauks, Dobele – 0,110 kg
Āliņģa ātrurbšanā uzvarēja bijušais BMX braucējs Kārlis Lisovskis.
Foto un video: Ivars Veiliņš
10.4 °C,
3.5 m/s,
75.8 % 
10.4 °C,
3.5 m/s,
75.8 %