Trīs mēnešos iepazīt un apgūt Ņujorkas garšu, vasarā viesojoties pie mammas, centās jelgavniece Lita Zalāne. Pēc atgriešanās Latvijā viņa atzīst, ka visvairāk pārsteidz Ņujorkas multikulturālisms. «Ejot pa pilsētu, šķiet, ka pārvietojies pa pasaules karti – vienā brīdī esi Ķīnā, tad Itālijā, tad atkal Ņujorkā un tā visu laiku,» «visu iespēju zemes» ikdienu ieskicē Lita.
Ligita Vaita
Neizturams karstums un vētras postījumi
Viņa stāsta, ka pirmais iespaids, ierodoties Ņujorkā, ir kā sapnī – milzīgas ēkas, steiga, satiksme un troksnis. «Varēju vēl manīt arī vētras atstātās sekas – vētras ienākšana pilsētā bija radījusi milzīgus postījumus, un tos strādnieki mēģināja novērst vēl visu vasaru,» atceras Lita, norādot uz vēl kādu sarežģījumu – grūti bijis pierast pie septiņu stundu laika starpības ar Latviju. «Man jau ap pulksten 17 nāca miegs,» smejas Lita.
«Šī bija viena no karstākajām pēdējo gadu vasarām Ņujorkā, tāpēc pirmais nosacījums, ar ko man nācās saskarties, staigājot pa pilsētu, bija dzert daudz ūdens. Tas man, protams, nebija pierasts, Latvijā tā parasti nedaru, bet teju vai katra ņujorkieša ikdiena ir nest somā vai rokā ūdens pudelīti,» stāsta Lita.
«Katru brīvo mirkli, it sevišķi brīvdienās, ņujorkieši cenšas veltīt sportam. Pilsētā ir vairāki parki, kuros vietējie iedzīvotāji skrien un vingro. Arī tas likās neierasti, jo Latvijā, kaut arī ikdienas skrējēju kļūst vairāk, gluži parku cilvēki neuztver kā dabas sporta zāli,» iespaidos dalās Lita.
Pārvietošanās – tikai ar metro
Līdzīgi kā visās lielajās metropolēs, arī Ņujorkā sabiedriskais transports ir īpaši ērts un izdevīgs. «Nopērkot metro biļeti nedēļai, ir iespēja braukt gan ar autobusu, gan metro neierobežotu reižu skaitu visu nedēļu,» pārvietošanos pa pilsētu iesaka Lita.
«Noteikti ieteiktu apmeklēt Amerikas indiāņu muzeju, Metropolitēna muzeju, Taimskvēru, lunaparku, taču Ņujorka ir tik plaša un daudzveidīga, ka tajā noteikti katrs atrastu sev interesējošas vietas,» teic jelgavniece, piebilstot – noteiktās dienās muzejus Ņujorkā iespējams apmeklēt arī par velti vai ziedojumiem. «Es jau laikus, Latvijā būdama, rūpīgi izpētīju iespējas, ko apskatīt šajā lielajā pilsētā, tāpēc to noteikti iesaku izdarīt – internetā pieejama arī plaša informācija par atlaidēm un bezmaksas apmeklējumiem muzejos,» tā Lita, piebilstot, ka trīs mēneši, kas bijuši viņas rīcībā, ir pietiekami ilgs laiks, lai apskatītu gandrīz visus ievērojamākos Ņujorkas apskates objektus.
Slaveno dvīņu torņu vietā – jauns un vēl augstāks
Ņujorka ir kā pasaules atainojums vienā pilsētā, vērtē Lita. Viņa stāsta: «Staigājot pa pilsētu, sajūta ir tāda, it kā tu atrastos uz kartes, kur vienu brīdi esi Ķīnā, nākamo – Itālijā, tad atkal Ņujorkā, un tā visu laiku. Ņujorkas sabiedrība ir multikulturāla, un teju ikviena kopiena tur atradusi savu rajonu, kur ir izteikti pārstāvēti noteiktas kultūras veikali, izklaides vietas un citi ar kultūru saistīti atribūti.» Taču sevišķi neparasti bijis atrasties vietā, kur savulaik slējušies slavenie dvīņu torņi. «Pašlaik tur ceļ jaunu torni, kas būs vēl mazliet augstāks par iepriekšējiem,» novērojusi jauniete.
Raksturīgākais Ņujorkas skats – no Bruklinas tilta
«Izmantoju iespēju doties kājām pa Bruklinas tiltu Manhetenas virzienā. Skats no tilta ir iespaidīgs – plašā apvārsnī tikai milzīgas ēkas, bet, kas pats interesantākais, gandrīz katrai ēkai ir īpaša fasāde vai tornīši ar visdažādākajām skulptūrām un tekstiem. Katrā ziņā skats ir neaizmirstams un milzīgās celtnes apbur un pārsteidz ar varenumu,» stāsta Lita.
Tomēr šis tas jelgavniecei ir šķitis savādi lielajā «pasaules iespēju» pilsētā. «Kaut arī pilsētā bija teju vai neizturams karstums, noteikumi tur neļauj peldēties okeānā, ja pludmalē neatrodas glābēji. Par to paredzēti bargi naudas sodi,» teic jelgavniece, piebilstot, ka brīvdienās gan pludmale čum un mudž no atpūtniekiem, kuri cenšas atveldzēties ūdens tuvumā.
«Fantastiski bija pirmdienu vakari, kad pludmalē bija ierīkots brīvdabas kino, cilvēki sēdēja smiltīs un skatījās filmu. Brīvdabas kino apmeklēju arī pati. Tāpat izmēģināju atrakciju parku, un tas bija brīnišķīgi! Brīvais kritiens man vēl ilgi paliks atmiņā, turklāt ļāva man saprast, ka man patiešām nav bail no augstuma. Noteikti atgriezīšos šajā zemē gan tāpēc, lai vēlreiz pabūtu jau zināmajās vietās, gan iepazītu ko jaunu,» pārliecināta ir Lita.
Foto: no L.Zalānes personīgā arhīva