24.8 °C, 1.4 m/s, 47.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraJelgavniece pēc ceļojuma: «Maltā ir 365 baznīcas. Kaut katru dienu iegriezies citā – vesela gada garumā!»
Jelgavniece pēc ceļojuma: «Maltā ir 365 baznīcas. Kaut katru dienu iegriezies citā – vesela gada garumā!»
11/08/2013

Ar spilgtiem iespaidiem no visai maz izzinātās Maltas atgriezusies jelgavniece Laura Kalniņa. Kaut arī tūristi labprātāk izvēlas Maltu iepazīt vasaras karstajos mēnešos – jūlijā un augustā –, Laura ir gandarīta par savu izvēli valsti iepazīt jau maijā, kad tur ir patīkami silti, bet ne svelmaini laikapstākļi. Kā raksturīgākās atmiņas no Maltas, viņa min vēsturisko apbūvi, «dullos» autovadītājus un zīmīgo baznīcu skaitu uz salas – 365 –, tikpat, cik gadā dienu.

Ligita Lapiņa

Ar spilgtiem iespaidiem no visai maz izzinātās Maltas
atgriezusies jelgavniece Laura Kalniņa. Kaut arī tūristi labprātāk
izvēlas Maltu iepazīt vasaras karstajos mēnešos – jūlijā un augustā
–, Laura ir gandarīta par savu izvēli valsti iepazīt jau maijā, kad
tur ir patīkami silti, bet ne svelmaini laikapstākļi. Kā
raksturīgākās atmiņas no Maltas, viņa min vēsturisko apbūvi,
«dullos» autovadītājus un zīmīgo baznīcu skaitu uz salas – 365 –,
tikpat, cik gadā dienu.

Kaut arī Lauras ikdiena paiet, par ceļojumiem ikdienā
konsultējot citus, viņas ceļojumi visbiežāk ir virtuāli. Tomēr kas
gan tas būtu par ceļojumu konsultantu, kurš pats ceļot nemīl, tāpēc
brīvajā laikā Laura labprāt ceļojumu maršrutus iepazīst arī uz
savas ādas. Šoreiz pašā vasaras sezonas sākumā Laura devusies
iepazīt Maltu.

«Ļoti vēlējos iepazīt Maltu tieši tāpēc, ka tas nav top
galamērķis, līdz ar to arī braucu ar mērķi «atklāt» Maltu – gan
sev, gan saviem klientiem,» stāsta Laura, piebilstot gan, ka īstais
laiks, kad braukt uz Maltu, ir tagad – jūlijā un augustā, taču
salīdzinoši vēsais un vējainais maijs bija laba izvēle, lai
«nenomocītu» sevi un iepazītu salu arhipelāgu vēl pirms tūristu
ierašanās.

Uz mazākās no apdzīvotajām salām – tikai viena
ģimene

Malta ir maza salu valsts, kura atrodas Vidusjūras centrālajā
daļā uz arhipelāga, ko veido piecas salas. Apdzīvotas ir tikai trīs
lielākās salas — Malta, Gozo un Komino. «Uz mazākās no tām – Komino
– dzīvo tikai viena ģimene – trīs brāļi un māsa,» par pārsteidzoši
mazo salas apdzīvotību stāsta Laura.

Teritorijas ziņā Malta ir daudz mazāka par Latviju, un tas liek
meklēt radošus risinājumus, kā iekārtot mājas un arī viesnīcas.
«Vietas nepietiekamības dēļ, lielai daļai viesnīcu baseini tiek
ierīkoti uz ēku jumtiem. Ir viesnīcas, kurām uz jumta ir ierīkoti
pat dārzi!» pārsteigta ir Laura, piebilstot, ka Maltā ir ļoti daudz
vēsturisku objektu un ēku. «Paši maltieši joko, ka tā ir kā viens
liels muzejs,» tā jelgavniece.

Viņa vērtē, ka Latvija ir salīdzinoši daudz zaļāka – Maltā ir
maz koku, tikai 0,5 procenti no Maltas platības ir mežs, taču ezeru
tur nav nemaz. Arī pludmales pārsvarā ir klinšainas, kas laiskai
atpūtai nebūt nav piemērotākās, taču rada iespaidīgu dabas
varenības izjūtu.

 

Kaut katru dienu citā baznīcā

«Maltā ir 365 baznīcas. Kaut katru dienu iegriezies citā –
vesela gada garumā!» joko Laura, pastāstot, ka dažas no tām
apskatījusi arī pati. 93 procenti maltiešu ir katoļi, tāpēc arī
baznīcas galvenokārt ir tieši šīs konfesijas.

Auto vadīšana gan Maltā varētu būt problēma, jo Maltā, neierasti
latviešiem, kustība notiek pa otru ielas pusi, arī stūre
automašīnām ir otrā pusē. «Salīdzinoši liela problēma pēdējā laikā
esot arī ar brīvu stāvvietu atrašanu, tāpēc, ja nu tomēr riskējat
un nomājat mašīnu, ņemiet vērā, ka mašīnu Maltā sarodas arvien
vairāk,» teic Laura. Viņa gan labāk iesaka izmantot sabiedrisko
transportu, kas šajā valstī ir labi attīstīts un sakārtots.

Suvenīru vietā – vietējie gardumi

Jautāta, ar ko šis ceļojums vienmēr paliks viņas atmiņās, Laura
smej: «Ar vēju!» Bet tad jau nopietnāk stāsta, ka raksturīgākais
šai valstī ir akmens ēkas un daudzie mazie interesanti apdarinātie
balkoniņi. «Tāpat noteikti paliks atmiņā skaistie skati, kas
pavērās gan no skatu platformām, gan no ūdens ceļojuma ar kuģīti
laikā,» atminas ceļotāja. Viņa piebilst, ka tūristiem tiek
piedāvātas arī ekskursijas ar kuģīti uz netālo Sicīliju.

Viņa ir pārliecināta, ka no katras valsts ir kādas tai
raksturīgākās lietas, kas noteikti jāatgādā uz Latviju parādīt
mājiniekiem. «No ēdamajām lietām tās noteikti ir tomātu pasta,
kaktusu liķieris, kaktusu džems, olīveļļa , kaperu pasta un kazas
siers – tie ir ēdieni, kas ir īpaši raksturīgi maltiešiem un kas
raksturo šo vietu,» stāsta Laura. Tāpat viņa mājup atvedusi
suvenīrus ar Maltas krustu, kas šajā valstī sastopams dažādākajos
veidos – rotaslietās, suvenīru magnētiņos, uz apdrukātiem
krekliem… «Tas ir viņu simbols un tiek izmantots uz gandrīz
visiem suvenīriem,» tā jelgavniece. Īpaši skaisti suvenīri no
Maltas ir arī Mdinā ražoti stikla izstrādājumi – rotaslietas,
trauki, greznumlietiņas.

 

Vēsturiskuma elpa ikvienā pilsētiņā un
ciematā

Kaut arī Malta nebūt nav starp pieprasītākajiem tūrisma
galamērķiem, Laura iesaka nenobīties no šķietamā klusuma un
šaurības – Maltā ir ne mazums lietu un vietu, ko apskatīt. Tā,
piemēram, viņa noteikti iesaka aizbraukt uz «Popeye village» –
nelielu ciematiņu, kas, līdzīgi kā Latvijā «Cinevilla» saglabāts
pēc filmas uzņemšanas. Tagad tur izveidots interesants apskates
objekts, kurā katrs atradīs savai gaumei atbilstošākās aktivitātes.
Daudz liecību un dažādas atribūtikas saglabājies tieši no filmas
uzņemšanas 1980. gadā.

Vēl kāda neliela, bet ārkārtīgi skaista pilsēta, kura
neaizmirstamas atmiņas atstājusi jelgavniecei – Birgu (Vittoriosa)
Waterfront pilsēta. «Tā ir sena pilsēta, ļoti romantiska vieta, ar
vienu no skaistākajām jahtu piestātnēm Vidusjūrā.,» iespaidus
stāsta Laura, piebilstot, ka turpat blakus ir apskatāms arī Maltas
jūras muzejs.

Vēl viens apskates objekts, kas saistīts ar maltiešu jūras
dzīvi, ir Marsaxlokk – zvejnieku ciematiņš, kurā redzamas
neskaitāmas, dažādu, košu krāsu laiviņas un sastopami vietējie
zvejnieki.

«Iesaku apmeklēt kādu no vietējiem zivju restorāniem un baudīt
ēdienus – tā zivi var pagatavot tikai cilvēki, kuru dzīve paiet
lielā saskaņā ar jūru un ūdeni,» uzskata jelgavniece.

Interesants dabas veidojums un apskates objekts vienlaikus ir
arī tā saucamais Azūra logs – klints «logs» uz jūru, kas atrodas
pie Gozo salas.

Savukārt dzīvīgāku Maltas atmosfēru iespējams «noķert» tās
galvaspilsētā Valletā, kur iespējams gan apskatīt muzejus,
prezidenta pili un citus vēsturiskus objektus, bet arī iepirkties,
iegriezties kādā no daudzajiem restorāniem, kā arī sagādāt
suvenīrus mājiniekiem.

Foto: no L.Kalniņas personīgā arhīva

 

Par sadaļu «Jelgavnieki ceļo»:

Aicinām arī citus jelgavniekus iesūtīt savus
ceļojumu aprakstus, kas varētu iedvesmot un arī palīdzēt saplānot
savu ceļojumu citiem ceļot gribētājiem. Turklāt nav svarīgi, vai
ceļojums bijis tāls un eksotisks, vai iepazīti tepat, netālie
Latvijas novadi vai kaimiņzemes. Ne jau no kilometru skaita ir
atkarīgs, vai ceļojums izdodas, vai ne?

Savus ceļojumu aprakstus ar foto un savu
kontaktinformāciju jelgavnieki aicināti sūtīt uz e-pastu
ligita.lapina@info.jelgava.lv. Stāstus publicēsim portālā sadaļā
«Jelgavnieki ceļo».