Šīs nedēļas sākumā lielākajās degvielas uzpildes stacijās 95. benzīna cena sasniegusi 80 santīmu robežu – no tās šķir vien santīma desmitdaļa, bet dīzeļdegvielas cena – vidēji 0,88 lati litrā – bīstami pietuvojusies deviņdesmit santīmu robežai. Tādēļ jau iepriekš ekspertu izteiktās prognozes, ka līdz gada beigām litrs degvielas Latvijā varētu maksāt latu un pat vairāk, šķiet aizvien reālākas. «Jelgavas Vēstnesis» skaidro, kā degvielas cenas kāpums ietekmē pilsētniekus. Cenšamies izzināt, vai mainās iedzīvotāju braukšanas paradumi, savukārt degvielas tirgotājiem jautājam, kādēļ degvielas cenas uzpildes stacijās, reaģējot uz pasaules biržā notiekošo, palielinās vai ik dienu, kaut reāli tā tiek iepirkta retāk.
Zane Auziņa
Saskaņā ar uzziņu dienesta 1188 informāciju Jelgavā darbojas 12 degvielas uzpildes stacijas, bet rajonā – vēl astoņas. No tām lielāko degvielas tirgus daļu pilsētā ieņem SIA «Latvija Statoil» un SIA «Astarte nafta», kurām katrai pilsētā ir pa trijām degvielas uzpildes stacijām, bet «Astartei» vēl vairākas arī Jelgavas rajonā. Tiesa, abu Jelgavas degvielas tirgus līderu stāstītais par to, vai degvielas cenu kāpums ir ietekmējis pircēju paradumus, ir visai atšķirīgs. Tāpat kā atšķirīga ir abu tirgotāju cenu politika – kamēr «Statoil» cenas mēdz mainīties dienā pat divas reizes, «Astartei» tās pat nedēļu divas var palikt nemainīgas.
Degvielas pircēju nekļūst mazāk SIA «Latvija Statoil» komunikāciju vadītāja Ilze Rassa pēc sazināšanās ar mazumtirdzniecības ekspertiem «Jelgavas Vēstnesim» stāsta, ka degvielas pircēju «Statoil» uzpildes stacijās nekļūst mazāk – tiesa, viņu skaits arī jūtami nepalielinās, bet izmaiņas degvielas pircēju paradumos arī neesot jūtamas. «Joprojām vairums pircēju izvēlas mašīnai uzpildīt pilnu bāku vai vismaz ievērojamu daudzumu degvielas, kamēr pircēju, kas degvielu ielej vienam braucienam, ir salīdzinoši maz – ne vairāk kā daži procenti no kopējā pircēju skaita. Šāda situācija ir gan Latvijā kopumā, gan arī Jelgavā,» stāsta I.Rassa. Bet SIA «Latvija Statoil» degvielas uzpildes stacijas «Jelgava 1» vadītāja Sanita Žideļūna gan atzīst, ka aizvien biežāk no klientiem nākas dzirdēt neapmierinātību par degvielas cenas kāpumu, taču tas arī esot viss – cilvēks tāpat samierinās ar to, kāda tā ir, un par ielieto degvielu arī samaksā. Tiesa, fakts esot tas, ka dīzeļdegviela kļūst populārāka par benzīnu, bet degvielas pircēji joprojām lielākoties esot vīrieši, kaut uz ielām stūrējam mašīnu redzams ne mazums sieviešu. No trijām «Statoil» uzpildes stacijām populārākā nemainīgi ir pilsētā lielākā uzņēmuma uzpildes stacija Brīvības bulvārī 1 – jau minētā «Statoil Jelgava 1».
Uzpilda mašīnu katram braucienam Savukārt SIA «Astarte nafta» valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis secina, ka šogad «Astartes» degvielas uzpildes stacijās aizvien vairāk aug to pircēju skaits, kas mašīnā degvielu ielej vien par desmit latiem. «Līdzīgi kā kādreiz cilvēki lēja degvielu par pieciem latiem, tagad aizvien vairāk ir tādu, kas nevar atļauties pildīt pilnu bāku un degvielu ielej vien tik daudz, cik nepieciešams vienam braucienam. Tiesa, ja kādreiz patiesi pietika ar pieciem latiem, tad šodien tie jau ir desmit vai 15 lati. Savukārt rajonā ir salīdzinoši daudz gadījumu, kad bākā tiek ielieti vien daži litri degvielas – to gan varētu saistīt ar pagastos vairāk izplatītajiem mopēdiem, motocikliem un līdzīgiem braucamajiem, kas tērē maz degvielas,» vērtē degvielas tirgotājs. Viņš novērojis, ka pēdējā gada laikā aizvien populārāka kļūst dīzeļdegviela. Savukārt to, ka cilvēki, ņemot vērā augošās izmaksas, vispār varētu atteikties no personiskajām automašīnām un pārsēsties uz daudz lētāko sabiedrisko transportu, O.Karčevskis vērtē kā maz iespējamu. «Cilvēkam ir grūti atteikties no kaut kā, pie kā viņš ir pieradis, un mašīna ātri pieradina. Taču aizvien vairāk cilvēku rūpīgāk izvērtē, kurp braukt un kurp labāk doties kājām, kā arī meklē veidus, kā dažādas darīšanas nokārtot vienā, nevis vairākos braucienos,» tā O.Karčevskis. Viņš gan uzsver, ka vidēji uzņēmumā degvielas cena mainās reizi divās nedēļās. Pēdējo reizi būtiskākās izmaiņas notikušas uz Jāņiem, kad «Astarte» cenu uz četrām dienām akcijas veidā pazemināja, bet vēlāk atjaunoja iepriekšējā līmenī.
Amerikā palielinās naftas cena – momentā arī degvielai Jelgavā? Daudzi «Jelgavas Vēstneša» satiktie autovadītāji degvielas uzpildes stacijās atzina, ka patiesi pēdējā laikā aizvien rūpīgāk izvērtē savu braucienu nepieciešamību. Tiesa, joprojām ir arī tādi šoferīši, kas bākā degvielu lej tik daudz, cik iet iekšā, un maksā tik, cik vajadzīgs, par cenu īpaši neburkšķot. Taču vairāki autovadītāji drīzāk pauž neizpratni nevis par degvielas augsto cenu kā tādu, bet par faktu, ka Latvijā uzpildes stacijās tā mainās pārsteidzoši bieži – pat vairākas reizes dienā, turklāt viena uzņēmuma tīkla ietvaros dažādās stacijās cenas var būt pat būtiski atšķirīgas. Tā Jānis stāsta, ka vairākkārt novērojis – «Statoil» uzpildes stacijā Satiksmes ielā cena ir viena, bet Brīvības bulvārī esošajā «Statoil» – pavisam cita. «Man ir dusmas, ka, tiklīdz pa radio izdzirdu ziņas, ka barela naftas iegādes cenas kaut kur Amerikā sasniegušas jaunu rekordu, tā zibenīgi jaunu rekordu redzu arī degvielas cenai Jelgavas uzpildes stacijā. Ir taču saprotams, ka stacijā netiek pārdots tas benzīns, kas pirkts par naftas barela jaunā rekorda cenu. Nesaprotu, kāpēc man jāmaksā par uzpildes stacijas vēlmi spekulēt un piepelnīties?!» sūdzas Jānis, piebilstot – lai arī ir neapmierināts, tāpat turpina pirkt degvielu un braukt ar mašīnu.
Cenas maiņa divreiz dienā esot normāla SIA «Latvija Statoil» šādas sūdzības noraida. Uzņēmuma komunikāciju vadītāja uzsver, ka konkurences padome «Statoil» ir aizliegusi sniegt jebkādus komentārus un prognozes par degvielas cenām, savukārt tas, kā tiek būvēta degvielas cena uzpildes stacijās, ir konfidenciāla informācija, kas netiek izpausta. Tādēļ uzņēmums arī nevarot atklāt, par kādu cenu degvielu iepērk, bet par kādu pārdod. Taču tā viennozīmīgi neesot veidota uz spekulatīviem principiem. Un fakts, ka uzņēmumam ir jāreaģē uz notiekošo pasaules tirgū, esot tikai normāls. «Naftas tirgū svārstības notiek katru dienu, tādēļ arī mēs katru dienu mainām cenas mazumtirdzniecībā. Apmēram 50 procentus gala produkta cenas veido tā ieguves un ražotāja izmaksas, akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis veido vēl 43 procentus no cenas, un tikai atlikušie septiņi procenti ir mazumtirgotāja uzcenojums, kam jāsedz mazumtirgotāja tiešās izmaksas – degvielas stacijas uzturēšana, atalgojums un līdzīgas lietas, kā arī uzņēmuma peļņa. Protams, degviela sūknī it kā nevar kļūt dārgāka no tā vien, ka kaut kur Amerikā pacēlusies tās piegādes cena, taču norises pasaules tirgū ietekmē kopējās izmaksas, tādēļ ir arī loģiski, ka vidēji reizi vai divas dienā degvielas cena uzpildes stacijā mainās – un ne vienmēr uz augšu,» vēlreiz uzsverot, ka precīzāk izpaust ziņas par cenas veidošanos uzņēmumā nevar, stāsta I.Rassa. Taču viņa apgalvo, ka pilnīgi neiespējami ir jelgavnieka Jāņa novērojumi par to, ka viena uzņēmuma ietvaros vienā pilsētā dažādām uzpildes stacijām būtu atšķirīgas cenas. «Cenas tiek noteiktas centralizēti, tās ir līdzīgas. Nav iespējams, ka «Statoil» uzpildes stacijā vienā Jelgavas ielā būtu citādākas cenas nekā otrā. Vienīgais iespējamais skaidrojums šādiem novērojumiem ir tas, ka cilvēks cenu pirmajā un otrajā stacijā pamanījis ar, maksimums, desmit minūšu lielu intervālu – tas ir laiks, kurā cenas tiek noteiktas un visās stacijās nomainītas. Vai arī pastāv iespēja, ka pirmajā uzpildes stacijā viņš cenu piefiksējis no rīta, bet otrajā – vakarā. Arī tad pa dienu, iespējams, bijušas cenas izmaiņas,» skaidro I.Rassa. Tiesa, pēc tam, kad «Jelgavas Vēstnesis» bija pārliecinājies par to, ka dažādās pilsētās «Statoil» tīkla uzpildes stacijās cenas arī ir dažādas, viņa apstiprināja, ka uzņēmuma eksperti, ņemot vērā mikroekonomiskos procesus, nosaka arī diferencētu cenu politiku dažādos reģionos. «Ir saprotams, ka Rīgā un valsts centrā dzīve ir dārgāka, tādēļ iedzīvotājiem jārēķinās, ka šeit arī degviela būs dārgāka, savukārt valsts austrumos, kur ekonomiskā situācija ir smagāka, degviela ir lētāka,» vēlāk gan tomēr apstiprināja I.Rassa.
Cenas atšķirība viena uzņēmuma DUS pat vairāki santīmi Saskaņā ar «Jelgavas Vēstneša» aptauju «Statoil» uzpildes stacijās desmit pilsētās jāsecina, ka vislētākā degviela atrodama Bauskā – 27. jūnijā 95. benzīns tur maksāja 0,774 latus, bet dīzeļdegviela – 0,849. Talsos, Ventspilī, Gulbenē, Daugavpilī, Valmierā un Madonā benzīns tajā pašā laikā maksāja 0,789 latus, bet dīzeļdegviela – 0,864 latus. Tikmēr Jelgavā un Rīgā degviela bija dārgākā – benzīns maksāja 0,799 latus, bet dīzeļdegviela – 0,874 latus. It kā jau starpība ir tikai santīmos, bet, ja tie jārēķina desmitos litru, kas jāpērk ik dienu, sanāk pietiekami nopietna starpība. Interesanti, ka pēc tam, kad «Jelgavas Vēstnesis» SIA «Latvija Statoil» bija norādījis uz to, ka dažādās uzņēmuma uzpildes stacijās cenas svārstība degvielai ir pat vairāku santīmu robežās, šonedēļ cenas jau bija izlīdzinātas. Tā otrdien, 8. jūlijā, Bauskā, Ventspilī, Talsos, Daugavpilī, Gulbenē, Valmierā un Madonā degvielas cenas jau bija vienādas – visu pilsētu uzpildes stacijās 95. benzīns maksāja 0,789 latus, bet dīzeļdegviela – 0,874 latus litrā. Tiesa, Jelgavā un Rīgā degviela joprojām bija par santīmu dārgāka nekā citviet Latvijā – litrs benzīna maksāja 0,799 latus, bet dīzeļdegvielas – 0,884 latus.
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %