24.7 °C, 3.8 m/s, 44 %

Pilsētā

Jelgavnieki sāk domāt «zaļāk»
26/07/2008

«Esam patiešām priecīgi, ka uz šejieni var atvest visas saimniecībā nevajadzīgās lietas, dārza un citus atkritumus,» stāsta Salnas ielas dalītās atkritumu savākšanas laukuma apkaimes iedzīvotāja Valentīna Dombrovska. Viņa jau kļuvusi par tā pastāvīgo klienti. Arī laukuma uzraugs Juris Zimaišs ievērojis, ka cilvēku domāšana pamazām mainās, aizvien vairāk ir pastāvīgo klientu, regulāri nāk klāt jauni.

Anna Afanasjeva

«Esam patiešām priecīgi, ka uz šejieni var atvest visas
saimniecībā nevajadzīgās lietas, dārza un citus atkritumus,» stāsta
Salnas ielas dalītās atkritumu savākšanas laukuma apkaimes
iedzīvotāja Valentīna Dombrovska. Viņa jau kļuvusi par tā pastāvīgo
klienti. Arī laukuma uzraugs Juris Zimaišs ievērojis, ka cilvēku
domāšana pamazām mainās, aizvien vairāk ir pastāvīgo klientu,
regulāri nāk klāt jauni.

Šoreiz V.Dombrovska atvedusi izzāģētos upeņu zarus un citus dārza
atkritumus, kā arī logu stiklu, jo nule ielikts jauns pakešlogs. Uz
jautājumu, cik šādu rīcību diktējis finansiālais apsvērums un cik –
«zaļā» domāšana, sieviete teic, ka puse uz pusi.
Uzņēmuma «Jelgavas Komunālie pakalpojumi» ražošanas inženieris
Andris Spunītis, izvērtēdams apjomus, spriež, ka dalīto atkritumu
savākšanas laukumi iedzīvotāju vidū ar katru mēnesi iegūst lielāku
ievērību. Maijā – pirmajā darba mēnesī – aktivitāte bijusi samērā
zema, biežāk pēc piemājas teritoriju uzkopšanas sašķirotos
atkritumus nodevuši Salnas ielas laukuma apkaimes ļaudis. Pirmajos
divos mēnešos no tā izvesti 14 kubikmetri dārza atkritumu un tikpat
daudz būvgružu, pa desmit kubikmetriem makulatūras, PET pudeļu,
plastmasas maisiņu un plēvju. Tāpat sakrāts septiņu kubikmetru
konteiners ar lielgabarīta atkritumiem. Tomēr Pārlielupes daļā
Paula Lejiņa ielā izvietotajā laukumā kopējā bilance ir lielāka –
izvests par 30 – 50 procentiem lielāks minēto, kā arī logu un taras
stikla atkritumu apjoms. Katrā laukumā uzkrāta apmēram tonna
dažādas sadzīves tehnikas. Gausāk pildās bīstamo atkritumu – dienas
gaismas lampu un bateriju – konteineri. Dalītās atkritumu
savākšanas laukuma uzraugs Jānis Bērziņš savā žurnālā saskaitījis,
ka maijā iedzīvotāji atkritumus Paula Lejiņa ielā piegādājuši 140,
bet jūnijā – 203 reizes. Vislielākais pieplūdums ir sestdienās.
J.Zimaišs no Salnas ielas uzsver, ka tās ir aktīvākās būvgružu
piegādes dienas. «Cilvēki prot skaitīt naudu un labprāt izmanto
iespēju par velti izvest būvgružus, lai nav jāmaksā par konteinera
pasūtīšanu,» teic uzraugs, vienlaikus būdams gandarīts, ka pamazām
mainās cilvēku domāšana, iedzīvotāji seko, lai kaimiņi nepiesārņotu
gaisu ar plastmasas pudeļu un auto riepu dedzināšanu. Savukārt
svētdienas ir tukšās dienas.
«Sākumā vietējie atkritumus galvenokārt veda ar ķerrām, dārza
ratiem un velosipēdiem, arī ar sainīšiem nesa. Tad klientu loku
papildinājās un nu jau brauc arī ar smagajām mašīnām. Cilvēki
aizvien vairāk uzzina par šiem laukumiem un aizvien vairāk šeit
iegriežas,» par ikdienu stāsta J.Zimaišs.
Tā kā cilvēki ir dažādi, uzraugiem jāseko, lai atkritumi ir
sašķiroti. Ne vienmēr ar pirmo reizi viss ir skaidrs. Lai arī
laukumos pieņem plašu atkritumu spektru, tomēr ir tādi, ko šeit
nodot nevar – nepieņem apģērbu, šīferi, putuplastu. Cilvēki, kas
piedzīvojuši atpakaļsūtīšanas neērtības, atzīst, ka būtu jāizdomā
racionālāks risinājums.
Interesanti, ka uzraugiem jau nākas saskarties ar cilvēkiem, kas
par simbolisku samaksu gatavi tikt pie šeit savāktajiem
metāllūžņiem, lai pēc tam tos dārgāk nodotu uzpirkšanas punktā.
Tāpat jāseko, lai apkaimes puikas, pārrāpjoties pār žogu,
neaizdedzinātu makulatūras konteineru. J.Zimaišs kādā rītā
konstatējis, ka iepriekšējā dienā atvestais pustukšais metāla
krāsas flakons mainījis atrašanās vietu. Vēlāk ievērojis, ka puikas
ar pārpalikumiem apkrāsojuši tuvējo elektrības kasti un
pastkasti…