Pilsētā

Šodien Jelgavas bērnu un jauniešu centrā «Junda» jelgavniekiem bija iespēja apmeklēt kādu no trim meistardarbnīcām un satikt savu meistaru, kurš ierādīja kāda amata prasmes un ļāva pašu rokām radīt savu darbu.

Trīs meistardarbnīcās šodien ikviens varēja radīt kādu no
piedāvātajiem amatniecības darbiem. Pie meistares Santas Polītes,
apgūstot siešanas un vīšanas tehniku, bija iespējams pagatavot
skaistus traukus mājai vai dārzam, par pamatu izmantojot bērza
žagarus un stieples. «Pats sākums nav viegls, bet šodien visām
dalībniecēm veicas pat ļoti labi. Kāpēc žagari un siešanas tehnika?
Tāpēc, ka jau no seniem laikiem cilvēkiem bija pieejami dabas
materiāli, ar kuru palīdzību varēja tapt pirmās sadzīvē
nepieciešamās lietas, un tieši pielietojot siešanas, vīšanas
tehniku. No bērzu žagariem sanāk lieliski trauki, puķupodi, vāzes,
pat lampas – pielietojums ir ļoti plašs, un arī veidojumu
kalpošanas laiks ir salīdzinoši ilgs,» stāsta S.Polīte.

Zenta uz meistardarbnīcu bija atnākusi kopā ar meitu Aiju un
abas atzīst, ka tas ir lielisks brīvdienu pavadīšanas veids. «Mēs
vienmēr izmantojam iespēju iemācīties kaut ko jaunu – esam
apmeklējušas mezglošanas nodarbības, no kļavu lapām taisījušas
cepures. Šodien atkal iemēģinām kaut ko jaunu. Un, kas zina, varbūt
turpināsim un pašu mājās taps kāda noderīga lieta no bērzu
žagariem. Galvenais, ka tas neprasa lielus ieguldījumus – bērzi
mums turpat pie mazdārziņa aug. Un, ja vēl varēsim ieinteresēt
mazbērnus, tad būs vēl viens ieguvums,» spriež Zenta.

Arī draudzenes Elita un Anna šodien uz meistardarbnīcu bija
ieradušās saturīgi pavadīt sestdienu. «Jau pagājušajā gadā bijām
šeit – mācījāmies taisīt māla podus. Šogad atkal kaut kas jauns. Ir
interesanti – tikai pamatīga pacietība nepieciešama,» saka
draudzenes, piebilstot, ka viņu mērķis nav kļūt par meistarēm,
nodarbojas tik vien kā savam priekam.

Pie meistares Sarmītes Tauriņas šodien pašrocīgi varēja
izgatavot ādas rotu kārbiņu un dekorēt to ar krāsainu pinumu. «Ādas
apstrāde mūsdienās nav lēts prieks, jo nepieciešami ne vien
kvalitatīvi materiāli, bet arī instrumenti – piemēram, bez loces
kaula strādāt nebūtu iespējams,» atklāj meistare, sakot, ka šodien
visām dalībniecēm ar darbu veicās ļoti labi.

«Draudzenei bērns apmeklē «Jundas» nodarbības un viņa bija
uzzinājusi par šo iespēju. Nolēmām atnāk. Tiešām ir tā vērts. Pati
šuju, bet ar ādu strādājusi nebiju – tik vien kā šādas kārbiņas
biju redzējusi veikalā. Izrādās, ka nemaz nav tik grūti pašam ko
tādu izveidot,» saka Anželika.

Savukārt Leldes profesija ir interjera dizainere, bet ar ādu
viņa savulaik iepazinusies Tukuma Mākslas skolā. «Bet tur mēs ādu
tikai šuvām, šodien šeit tas ir pavisam kas cits. Man vienmēr ir
interesanti pašai iemācīties ko jaunu. Dizains – tas ir ļoti plaši,
es ne tikai radu idejas, bet pati arī cenšos tās īstenot. Piemēram,
esmu dažādiem materiāliem ar laku veidojusi tekstūru, strādājusi ar
krāsām, betonu, pašlaik mani ir ieinteresējusi mēbeļu izgatavošana
no jau izmantotiem materiāliem. Tagad būšu pamēģinājusi arī ādas
apstrādi.»

Trešajā meistardarbnīcā Viļņa Kazāka vadībā varēja izgatavot
savu olu paliktni-ligzdu, gūstot zināšanas un prasmes par koksnes
dabīgo īpašību atklāšanu un saglabāšanu. «Vajag darīt darbu, kam ir
jēga – tuvojas Lieldienas, un šādam olu paliktnim noteikti taču
pielietojums atradīsies,» par savu izvēlēto piedāvājumu saka
meistars V.Kazāks. Šī bija vienīgā no trim darbnīcām, kur pārsvarā
darbojās vīrieši un, kā atzīst V.Kazāks, atnākuši gan tādi, kuri ar
koku saskaras pirmo reizi, gan tādi, kuri vēlējušies iemācīties ko
jaunu. «Piemēram, satikt savu meistaru jau ne pirmo gadu nāk
darbmācības skolotāji, kuri grib praktizēties un aizgūt jaunas
idejas.»

Ģirts gan šurp nācis izrauties no ikdienas. «Esmu tipiska ofisa
žurka un šāds projekts ir fantastiska iespēja izrauties no rutīnas.
Šodien jūtos kā uz mirkli atgriezies bērnībā – atceros savas
darbmācības stundas. Bet ne jau tikai – cilvēkam jau vienmēr kaut
kas aizķeras: re, ar kādiem instrumentiem te strādā, re, kā šito
var izdarīt. Varbūt pat neapzināti, bet pieļauju, ka pēc kāda laika
mājās atcerēšos, cik te ērts tas zāģis bija un vai tik man tādu
nevajag nopirkt, jo saimniecībā roku pieliekot var noderēt. Neesmu
te pirmo reizi – satikt savu meistaru braucu jau ceturto gadu un ne
tikai es, bet kopā ar ģimeni – bija reizes, kad līdzi izrāvām arī
vecvecākus. Zinu, ka mani draugi arī to izmanto – viens Ķegumā,
cits Limbažos. Muļķīgi neizmantot, ja tev kāds bezmaksas sniedz
šādu fantastisku iespēju. Mani šī ideja ļoti uzrunā!»

Aktivitāti «Satiec savu meistaru! 2017» rīko Latvijas
Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas novadu un pilsētu
pašvaldībām. Šajās dienās projekta aktivitātes vienlaikus notiek
167 Latvijas vietās un arī ārzemēs. Tā mērķis ir vēstīt plašākai
sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un
pārmantošanu, kā arī par meistariem, viņu zināšanām un prasmēm.

Foto: Austris Auziņš