«Salīdzinājumā ar to, kā kādreiz 8. martā gāja tirgošanās, šo nevar gluži saukt par tirdziņu – te vairāk cilvēki pastaigājas, lai izjustu kopējo atmosfēru. Kā kāds rakstnieks savulaik teica: ja manai tautai bēdīgi, arī man bēdīgi. Kaut kāda kustība jau notiek, kungiem gribas iepriecināt dāmas, taču nu vairs nevis ar pieciem, septiņiem ziediem, bet, augstākais, trim. Ceru, ka līdz dienas beigām šurp vestos krājumus iztirgošu,» saka tulpju audzētājs Andris, kurš šos ziedus audzē un uz tirdziņu ved jau 33 gadus. Kā viņš pats smej, esot saslimis ar tulpju un tirgus vīrusu. Viņš šodien uz tirgu atvedis gandrīz 1000 dažādu krāsu tulpju.
Ritma Gaidamoviča
Šodien 8. marts – Starptautiskā Sieviešu diena, kurā vīrieši cenšas apdāvināt sievietes, bet tulpju un hiacinšu audzētājiem šis ir īstais «pļaujas laiks». Kā jau parasti šajā datumā, īpaša atmosfēra jau no agra rīta valda Driksas ielas tirdziņā, kur 22 tirgotāji pilsētniekiem piedāvā galvenokārt tulpes, hiacintes un narcises – pirmos pavasara vēstnešus. Šur tur manāmas arī rozes, taču tām šodien neesot īpaša piekrišana – topā esot sarkanīgas un dzeltenas tulpes. Runājot par cenu, tirgotāji atzīst, ka to nav skāris pieaugums – cena ir tāda pati kā pērn – no 25 līdz 60 santīmiem. Hiacintes maksā latu un 1,50 latus. Par krāsu izvēli sūdzēties nevar, drīzāk vīrieši pat apjūk no piedāvājuma un labprātāk izvēlas zināmas vērtības – sarkanas vai dzeltenas.
Neskatoties uz to, ka rosība Driksas ielā ir vērojama, tirgotāji portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst, ka pirmais pirkšanas bums, kas parasti ir pirms pulksten 8, laikā, kad ļaudis dodas uz darbu, bijis salīdzinoši švaks. «Jūtam, jūtam, ka cilvēkiem nav tās naudiņas. Ja citus gadus pirka pa piecām, septiņām un vairāk tulpītēm, šogad labākajā gadījumā nopērk vienu, trīs. Cilvēki nešķiežas ar naudu. Jūtami mazāk ir arī pircēju, iespējams, ka sveicot iztiek ar buču vai kādu mīļu vārdu,» tā Lidija, kurai tulpju audzēšana jau desmit gadus ir, kā pati saka, mazais biznesiņš. «Lai tulpes būtu uz 8. martu, sāku ap tām čubināties jau novembrī. Šodien atvedu apmēram 500 ziediņu un ceru, ka izdosies tos notirgot. Ceram uz ķērienu pusdienas laikā,» piebilst Lidija. Līdzīgās domās ir arī Līvija. «Kustība jau ir, bet nepērk tā, kā mums gribētos. Cilvēki staigā, pēta cenas, domā. Protams, ceru jau, ka izdosies savas 400 tulpes notirgot, lai atmaksājas ieguldītais,» tā Līvija.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv novēroja, ka svarīgāks kritērijs par krāsu un tulpju lielumu ir tas, cik zieds maksā. Taču jebkurā gadījumā priekšroka tiek dota tulpēm.
Uzrunātie pircēji atzīst, ka 8. marts viņu mājās ir svētki. Sievietes esot jālutina katru dienu, taču šajā – jo īpaši. «Agri no rīta jau nopirku sieviņai tulpītes. Kāpēc tieši šos ziedus? Ziniet, padomju laikā skolā mācīja, ka šo svētku zieds ir tulpe, un tā arī tas man iegājies. Toreiz jau nebija dižas izvēles. Tagad var dabūt tulpes teju visās varavīksnes krāsās,» saka Valentīns, kurš sveicis ne tikai sievu, bet tulpes sagādājis arī mammai. «Nē, ziedus man nevajag. Tikai atnācu izbaudīt kopējo atmosfēru. Jūt, jūt, ka ir 8. marts,» tā garāmgājējs Gunārs. Protams, lielākie pircēji ir vīrieši, taču pie tirgotājiem, vīstot tulpju tūtas, manāmas arī sievietes, viņas galvenokārt pērk ziedus, lai iepriecinātu savas mammas.
Portāla www.jelgavasvestnesis.lv novērojumi liecina, ka liela piekrišana šodien arī centra ziedu veikaliem. Tiek pirktas gan tulpes, gan rozes, gan neļķes.
Foto: Ivars Veiliņš