Kādreiz bieži bija dzirdams teiciens: «Ja tevis nav draugos, tad tevis nav vispār!», bet nu to var pārfrāzēt, portāla draugiem.lv vietā minot tviteri, jo šķiet, ka tur var atrast visu par visu. Tieši tas ir viens no galvenajiem argumentiem, ko šī sociālā tīkla lietotāji uzsver. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» izzina, kādu motīvu vadīti jelgavnieki izmanto šo sociālo tīklu.
Apkopojot informāciju par to, ko un kāpēc jelgavnieki raksta tviterī, izrakājos krustām šķērsām, lai saprastu, kuri tvītotāji varētu būt interesantākie sarunu biedri un varētu ko saprātīgu pateikt par to, kāpēc izmanto sociālos tīklus. Tomēr nācās secināt, ka aktīvākie čivinātāji ir jaunieši, kuri galvenokārt informē par savām dienas gaitām: piecēlušies, paēduši, bijuši tur un tur, izdarījuši to un to un visbeidzot devušies pie miera.
Tomēr šajā masā ir arī pa kādam nopietnākam lietotājam, kurš sociālo tīklu izmanto ar noteiktu mērķi. Tās ir gan sociāli aktīvas personas, kuru domās, spriedumos un novērojumos būtu vērts ieklausīties, gan organizācijas/iestādes, kas vēlas paziņot par jaunumiem. Tvitera lietotāju vidū ir gan uzņēmumi – tiesa, pārsvarā pakalpojumu sniedzēji vai tirgotāji, piemēram, ēdināšanas uzņēmumi «Picu darbnīca» un «Tami-Tami», veikali «Kanclera nams», «Refill», «db daba», izklaides vietas «Tonuss boulings», «Melno cepurīšu balerija», «Jelgavas krekli», «Ezītis miglā», pakalpojumu sniedzēji «Timermaņa foto», «Zemgales optika», kāzu salons «Catrin» –, gan iestādes, piemēram, skolas, bibliotēkas, aģentūras, gan mediji, gan sporta klubi, gan dažādi kolektīvi. Jāpiebilst, ka savs konts ir arī Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam – viņš ir veicis 36 ierakstus, un viņam ir 177 sekotāji. Savukārt Jelgava ar 1733 sekotājiem ir populārākā no Latvijas pilsētām.
Šerloka Holmsa cienīgs gājiens Tvitera lietotājus varētu iedalīt divās daļās: aktīvie, kuri daudz un bieži informē par savām gaitām un pieredzi, un pasīvie, kuri šo rīku galvenokārt izmanto informācijas iegūšanai. Neatkarīgi no tā viena lieta ir nemainīga: tvīti par tevi pasaka ļoti daudz. Ne velti sociālie tīkli ir viens no pamata avotiem, kur tiek meklēta informācija. Lūk, piemērs. Izlasot «Privatbank» Jelgavas filiāles vadītāja Ginta Buča 42 tvītus, var secināt, ka viņš ir sporta fans, jo seko līdzi gan basketbola komandas «VEF Rīga», gan Latvijas vīriešu hokeja izlases gaitām un klausās radio raidījumu «Overtime», iepērkas «Rimi», priekšroku dod «Somat» tīrīšanas līdzekļiem, skatās «Eirovīziju» un «Ugunsgrēku». Un dzīvo privātmājā, jo ziemā jātīra sniegs.
«Mums ir jāatbild par tiem, ko pieradinām» Bet ir arī tādi tvitera lietotāji, kuri savus ierakstus ļauj lasīt tikai saviem sekotājiem vai vispār šo sociālo tīklu nelieto. Kāpēc? Mašīnbūves uzņēmuma «Amo plant» komunikācijas direktors Igors Graurs spriež: «Pati forma paredz lielu fleksibilitāti uz katru uzdoto jautājumu. Jā, mēs gan cenšamies turēt lodziņu atvērtu, bet esam ražošanas uzņēmums un nevaram darboties online režīmā. Mūsu štats nav liels, un darbiniekiem ir daudz pienākumu, bet turēt cilvēku, kas tikai darbotos sociālajos tīklos, ir dārgs prieks. Mazliet arī baidāmies, jo jebkura forma paredz atbildību – līdzīgi kā lapsa teica Mazajam princim: par to, ko pieradini, ir jārūpējas.» Savukārt plastmasas cauruļu ražotāja «Evopipes» vadītājs Edgars Viļķins uzskata, ka ražošanas uzņēmumam nav tik daudz jaunumu, lai regulāri katru dienu būtu ko ierakstīt tviterī. «Mēs tomēr esam inženiertehniski, konservatīvi cilvēki, bet šādas lietas ir piemērotākas kreatīviem uzņēmumiem, kas pamatienākumus gūst no reklāmas. Mūsu klienti ir nopietni un, visdrīzāk, šajos portālos nesēž,» tā viņš.
Paanalizējot tvitera ierakstus, nākas secināt: lai arī ar kādiem līdzekļiem tas tiktu darīts, galvenais iemesls, kāpēc kāds ir tviterī, – iegūt popularitāti. Un viss viens – personīgi sev vai uzņēmumam.
Divas stundas intensīva darba aizstāj ar sinhronizāciju Jānis Cirsis, «Melno cepurīšu balerijas» īpašnieks: «Sākumā pret tviteri biju skeptisks, bet nu jau tajā esmu pusotru gadu. Patiesībā mēs esam visur – vispirms uztaisījām mājas lapu, tad mums klienti jautāja, kāpēc neesam draugos, tad uztaisījām lapu tur, tad parādījās facebook lietotāji, kas gribēja mūs redzēt arī tur, un visbeidzot arī tviteris. Agrāk katru pirmdienu vismaz divas stundas maucu pa visiem portāliem un ievietoju informāciju, plakātus, fotogrāfijas, bet tagad izmantojam sinhronizēšanu – tviteri var «sajūgt» kopā ar citiem sociālajiem tīkliem un mājas lapu, un, ierakstot jaunumus vienā, tie automātiski tiek publicēti arī pārējos. Tviterī mums ir 1500 sekotāju – gan pastāvīgie apmeklētāji, gan konkurenti, gan tādi, kas kādreiz bijuši balerijā, gan tādi, kas seko kaut kam vai kādam tikai tāpēc, lai citi sekotu viņam. Rakstām ne tikai par jaunumiem, bet rosinām, piemēram, diskusiju par iepriekšējās dienas koncertu. Vai arī, ja šaubos par kādas grupas uzstāšanos balerijā, pajautāju tviterī. Parasti atsaucība ir milzīga, jo katrs jau grib izteikt savu viedokli. Un te nav to negatīvo un rupjo komentāru, kādu netrūkst portālos, kur var komentēt anonīmi, – te tomēr ikviens lietotājs sevi pozicionē kā personību, un tad jau negribas ar savu vārdu tā gānīties.»
Mērķis – popularizēt sevi Ruslans Antropovs jeb Rusantro, blogeris: «Man sociālie tīkli interesē kā mārketinga instruments, kā produkta popularitātes iegūšanas līdzeklis. Tas ir ļoti spēcīgs instruments, prasa ļoti daudz darba un līdzekļu, bet, ja zini, ko gribi panākt, būs arī atdeve. Manā gadījumā produkts esmu es pats – mans mērķis tviterī ir popularizēt sevi, jo nākotnē domāju par savu uzņēmējdarbību. Esmu sapratis, ka jebkuru ziņu nevar pārdot – tai ir jābūt interesantai, jāizraisa pretrunas un jautājumi. Klaja faktu atspoguļošana nevienu neinteresē. Tāpat strādā tas, ja izceļ gaismā ikdienišķas lietas, par kurām cilvēki steigā piemirsuši. Jāsaka, ka sociālie tīkli ir iedarbīgs instruments, bet bez citiem informācijas kanāliem nedarbojas. Internets ir sarežģīts, tajā ir ļoti daudz materiālu, un panākt, lai atver tieši tavējo, ir ļoti grūti. Tāpēc ir jāpazīst svarīgākie cilvēki, nozaru atslēgas personas, kas tavu ziņu pados tālāk. Esmu secinājis, ka šie cilvēki ir kulturāli, sarunājas ar tiem, kuri prot diskutēt, rakstīt pareizā latviešu valodā – nereti pat cilvēki tiek filtrēti pēc kļūdām tekstā.»
«Visiem tur nemaz nav jābūt» Agris Ķipurs, Biznesa inkubatora vadītājs: «Tā ir mūsdienīga komunikācijas forma, kas vēsta par svarīgāko īsi un koncentrēti. Tiešā veidā izmērīt to, cik daudz tvitera lietotāju pēc tam ienāk inkubatora mājas lapā, izmērīt nevar, jo mums nav produkta, ko cenšamies pārdot. Tas drīzāk ir tēla, atvērtu attiecību veidošanas rīks, un šīs lietas izmērīt naudā ir grūti. Tas palīdz veidot papildu publicitāti, jo nereti pēc īsas ziņas tviterī medijiem rodas interese izveidot publikāciju. Ja runājam par tvitera izmantošanu uzņēmējdarbībā, tad uzskatu, ka visiem tur nemaz nav jābūt – īpaši, ja uzņēmums nepiedāvā plaša patēriņa produktu vai pakalpojumu un nav orientēts uz gala patērētāju. Tiem, kas darbojas pēc shēmas «bizness biznesam», piemēram, uzņēmumam, kurš nodarbojas ar lielo rotoru balansēšanu un kuram ir kādi septiņi astoņi klienti, tviteris biznesā nespēj palīdzēt. Tāpat tas nav instruments, ar kuru varētu atbalstīt vai attīstīt eksportu – tad tam ir jābūt ļoti spēcīgam zīmolam, kuram ir daudz sekotāju ārvalstīs, bet no Latvijas uzņēmumiem nevaru tādu iedomāties. Savukārt man pašam tviteris ir kā pašķirstīt biznesa laikrakstu – te uzzinu jaunumus, sekoju cilvēkiem, kas saistīti ar iesācēju biznesu, investīcijām, redzu, ko viņi uzzinājuši, par ko satraucas –, tikai te redaktors esmu es pats: atverot laikrakstu, jālasa tā numura redaktora izvēlētais saturs, bet tviterī es pats izvēlos, ko lasīt. Cilvēkam ir tikai 24 stundas, un būt visos sociālajos tīklos nav nedz nepieciešams, nedz iespējams. Es tviteri esmu atzinis kā visvērtīgāko, praktiskāko un efektīvāko no visiem.»
«Auto neizvēlas pēc tā, kā brends kotējas tviterī» Ansis Griķis, SIA «Nakts mēbeles» pārstāvis: «Agrāk domājām – ja nebūsim tviterī, tad būsim zaudētāji, bet tagad, kad tur esam, īsti neredzam, ko būtu ieguvuši. Jā, tviteris ir labs rīks uzņēmuma atpazīstamības veicināšanai, bet kā komunikācijas rīks ļoti ierobežo – ir grūti iekļauties tajās 140 zīmēs. Un, lai sociālajiem tīkliem ir augošs potenciāls un tas iet pa priekšu tradicionālajiem reklāmas veidiem, mūsu gadījumā tas īsti nedarbojas. Mēs ražojam mēbeles un matračus, kas ir liela prece, atbildīgs pirkums, tāpēc, līdzīgi kā ar auto, to iegādājoties, cilvēks diez vai vadīties no tā, kā brends pozicionējas tviterī.»
«Tvitera lietotāji – jaunieši un mājsaimnieces» Juris Kļaviņš, vingrošanas studijas «Power Plate» īpašnieks: «Tviteri izmantoju, lai cilvēkus vairāk informētu par aktivitātēm, bet Jelgavā atdeve nav pārāk liela. Sociālajos tīklos lielākoties ir jaunieši un mājsaimnieces, kas nav īsti mūsu auditorija – mūsu klienti pārsvarā ir aizņemti cilvēki, kuriem nav laika sēdēt internetā.»
Krājbankas kraha laikā tviteri nelietoja Gints Bucis, «Privatbank» Jelgavas filiāles vadītājs: «Aktīvs lietotājs neesmu un pārsvarā informāciju meklēju, nevis ievietoju. Laikā, kad bija Krājbankas krīze, tviteri vēl nelietoju. Tagad sekoju jaunumiem banku sfērā, ekonomikas jomā, te var lasīt augstu stāvošu nozaru speciālistu izteikumus, sekoju arī aktualitātēm Jelgavā. Ļoti ērti ir tas, ka varu to lietot telefonā – laikā, kad esmu ārpus biroja, mājām. Jebkurā darba vietā ir korporatīvais kodekss, un, ja to nepārkāpju, ja nedaru ļaunumu darba vietai, neapvainoju etniskās grupas, cilvēkus un runāju aktuālas lietas, problēmu nav. Tviteris ir informācijas vācele, turklāt te var atrast, piemēram, ekonomistu, uzņēmumu vadītāju izteikumus, kurus nekur citur neatradīsi. Ir uzņēmumi, kas tviterī rīko zibakcijas – izdari to un to, saņemsi to un to –, un patērētāji to izmanto.»
Kompāniju atrast var, ģitāristu – nē Anete Kotoviča, mūziķe: «Tviterī esmu bara iespaidā – visi lieto, es arī. Pārsvarā to izmantoju, lai uzzinātu, ko dara apkārtējie cilvēki, mani draugi un paziņas, reizēm palasu jaunākās ziņas. Esmu pārbaudījusi, ka tviteris reizēm ļoti noder, piemēram, piektdienas vakarā ierakstu, ka gribētu kaut ko padarīt, un pusstundas laikā kompānija atrasta. Esmu to izmantojusi arī profesionālajā jomā, bet toreiz gan neveicās. Man vajadzēja spēlēt Valmieras radio, bet ģitāristam bija jābrauc uz Londonu, un es ar tvitera palīdzību mēģināju atrast viņam aizvietotāju. Koncerts bija nākamajā dienā, un ģitāristu atrast neizdevās. Manuprāt, aktīvākie tvitera lietotāji lielākoties ir jaunieši.»
Biznesa inkubators: «Eksporta prasmju seminārā uz jautājumiem nākas atbildēt visiem runātājiem. Tas labi. Tas nozīmē, ka cilvēkiem interesē pārrunātās tēmas.»
Balerija: «Ciršu ģimenīte (Janka, Irbe, Čība (kaķis) un akvārijs) meklē 2-3 istabu dzīvokli vai mājiņu Jelgavā. 29480046, barsmcb@gmail.com.»
Balerija: «Šovakar esam ciet. Un mazās māsas varēs nākt kad viņām būs 18.»
Rusantro jeb Ruslans Antropovs: «Vēsturisks novērojums. Šogad Georga lentītes uz mašīnām ir mazāk, nekā pagājušā gadā.»
Rusantro jeb Ruslans Antropovs: «Apsveicami. VUGD sirēna ir dzirdama.»
Jelgavas krekli: «Šīmēneša vērienīgākā ballīte @jelgavaskrekli kopā ar @Bermudu2stuuris. Mēs esam gatavi Jūs sagaidīt! LABI!»
Kristaps Hercs: «Nepatīk, ka Jelgavā Rimi stāvvietā uzlikuši laika limitu. Nekad neatceros ielikt pulksteni logā!»
Billijs Locs: «Es zinu kāpēc tas jaunais fotoradars ir tik liels! Tur iekšā ir profesionāls fotogrāfs!!»
Jelgavas ezītis: «o vēl dažas vietas ir brīvas pie mana teļļuka… 🙂 nāču.. Riepas vari iestumt iekšā :D»
Mriepas: «nakts pārvarēta, auto iztīrīts. jau pēc stundas veramies vaļā.»
JCSVS: «JCSVC vadītājs Andris Vasiļjevs ir devies vizītē uz Budapeštu. Līdz ar to ir mainīts nodarbību grafiks. Sīkāk jcsvc@inbox.lv»
Kanclera nams: «Jaunas, pavasarīgas, košas kleitas un svārki Kantē un Kanclera NAMĀ!»
Fitland: «Vai Tu zināji, ka pie mums iespējams apmeklēt arī psihologa un astrologa konsultācijas! zvani un piesakies – 63023070»
Gints Bucis: «Pēc sestdienas TV balsošanas maratona vakara seriāls Ugunsgrēks ir kā atslodze mums…….»
Andris Rāviņš: «Prieks, ka šodien par vienu jelgavnieku vairāk – piedzimis mans mazdēliņš. Nu jau esmu vectēvs četriem mazbērniem.»
Andris Rāviņš: «Referendumā izceltais valodas jautājums nav mūsu sabiedrības saliedēšanas lielākā problēma. Svarīgākais ir piederības un attieksmes jautājums, kuru risinot, ir jāsaglabā savstarpējā cieņa un sapratne.»
Santa Stabliniece: «labi apzināties, ka mans draugs būs pirmais cilvēks LV, kurš no Eiropas č.atbrauks ar medaļu 🙂 protams, liels ir mans nopelns, par mīlestību :D»
Santa Stabliniece: «ja šitā turpināšu rīt, neielīdīšu sava pēdējā zvana kleitā.»
Deivids Cjukša: «Nu ko, rīt pirmā darba diena. Tagad būšu skolā tikai uz eksāmeniem. Pēc mēneša gan jau redzēs kas no tā sanāks.»
Evelīna Predibailo: «Viens zēns pie kojām jautā: Futbolu spēlē vai? Buči pār plecu tev un tu ar kleitu! -es: Regbiju! Viņš: Esmu iemīlējies :D»
Kaspars Rezgalis: «Lasu, ka KNAB spēs pārbaudīt 300 no 57 000 amatpersonu deklarācijām. Varbūt viņi var ieviest maksas pakalpojumu «Pieteikt pārbaudei» ? :)»
Jelgavas Vēstnesis: «Jelgavas NVA vadītāja amatam pieteikušies 27 pretendenti, labs rādītājs, ņemot vērā, ka alga pirms nodokļiem no Ls 495.»
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %