16.9 °C, 3.2 m/s, 67.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavnieki twitter(i) vēl tikai apgūst
Jelgavnieki twitter(i) vēl tikai apgūst
20/05/2012

Kādreiz bieži bija dzirdams teiciens: «Ja tevis nav draugos, tad tevis nav vispār!», bet nu to var pārfrāzēt, portāla draugiem.lv vietā minot tviteri, jo šķiet, ka tur var atrast visu par visu. Tieši tas ir viens no galvenajiem argumentiem, ko šī sociālā tīkla lietotāji uzsver. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» izzina, kādu motīvu vadīti jelgavnieki izmanto šo sociālo tīklu.

Apkopojot informāciju par to, ko un kāpēc jelgavnieki raksta
tviterī, izrakājos krustām šķērsām, lai saprastu, kuri tvītotāji
varētu būt interesantākie sarunu biedri un varētu ko saprātīgu
pateikt par to, kāpēc izmanto sociālos tīklus. Tomēr nācās secināt,
ka aktīvākie čivinātāji ir jaunieši, kuri galvenokārt informē par
savām dienas gaitām: piecēlušies, paēduši, bijuši tur un tur,
izdarījuši to un to un visbeidzot devušies pie miera.

Tomēr šajā masā ir arī pa kādam nopietnākam lietotājam, kurš
sociālo tīklu izmanto ar noteiktu mērķi. Tās ir gan sociāli aktīvas
personas, kuru domās, spriedumos un novērojumos būtu vērts
ieklausīties, gan organizācijas/iestādes, kas vēlas paziņot par
jaunumiem. Tvitera lietotāju vidū ir gan uzņēmumi – tiesa, pārsvarā
pakalpojumu sniedzēji vai tirgotāji, piemēram, ēdināšanas uzņēmumi
«Picu darbnīca» un «Tami-Tami», veikali «Kanclera nams», «Refill»,
«db daba», izklaides vietas «Tonuss boulings», «Melno cepurīšu
balerija», «Jelgavas krekli», «Ezītis miglā», pakalpojumu sniedzēji
«Timermaņa foto», «Zemgales optika», kāzu salons «Catrin» –, gan
iestādes, piemēram, skolas, bibliotēkas, aģentūras, gan mediji, gan
sporta klubi, gan dažādi kolektīvi. Jāpiebilst, ka savs konts ir
arī Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam – viņš ir veicis
36 ierakstus, un viņam ir 177 sekotāji. Savukārt Jelgava ar 1733
sekotājiem ir populārākā no Latvijas pilsētām.

Šerloka Holmsa cienīgs gājiens
Tvitera lietotājus varētu iedalīt divās daļās: aktīvie, kuri daudz
un bieži informē par savām gaitām un pieredzi, un pasīvie, kuri šo
rīku galvenokārt izmanto informācijas iegūšanai. Neatkarīgi no tā
viena lieta ir nemainīga: tvīti par tevi pasaka ļoti daudz. Ne
velti sociālie tīkli ir viens no pamata avotiem, kur tiek meklēta
informācija. Lūk, piemērs. Izlasot «Privatbank» Jelgavas filiāles
vadītāja Ginta Buča 42 tvītus, var secināt, ka viņš ir sporta fans,
jo seko līdzi gan basketbola komandas «VEF Rīga», gan Latvijas
vīriešu hokeja izlases gaitām un klausās radio raidījumu
«Overtime», iepērkas «Rimi», priekšroku dod «Somat» tīrīšanas
līdzekļiem, skatās «Eirovīziju» un «Ugunsgrēku». Un dzīvo
privātmājā, jo ziemā jātīra sniegs.

«Mums ir jāatbild par tiem, ko pieradinām»
Bet ir arī tādi tvitera lietotāji, kuri savus ierakstus ļauj lasīt
tikai saviem sekotājiem vai vispār šo sociālo tīklu nelieto. Kāpēc?
Mašīnbūves uzņēmuma «Amo plant» komunikācijas direktors Igors
Graurs spriež: «Pati forma paredz lielu fleksibilitāti uz katru
uzdoto jautājumu. Jā, mēs gan cenšamies turēt lodziņu atvērtu, bet
esam ražošanas uzņēmums un nevaram darboties online režīmā. Mūsu
štats nav liels, un darbiniekiem ir daudz pienākumu, bet turēt
cilvēku, kas tikai darbotos sociālajos tīklos, ir dārgs prieks.
Mazliet arī baidāmies, jo jebkura forma paredz atbildību – līdzīgi
kā lapsa teica Mazajam princim: par to, ko pieradini, ir
jārūpējas.» Savukārt plastmasas cauruļu ražotāja «Evopipes»
vadītājs Edgars Viļķins uzskata, ka ražošanas uzņēmumam nav tik
daudz jaunumu, lai regulāri katru dienu būtu ko ierakstīt tviterī.
«Mēs tomēr esam inženiertehniski, konservatīvi cilvēki, bet šādas
lietas ir piemērotākas kreatīviem uzņēmumiem, kas pamatienākumus
gūst no reklāmas. Mūsu klienti ir nopietni un, visdrīzāk, šajos
portālos nesēž,» tā viņš.

Paanalizējot tvitera ierakstus, nākas secināt: lai arī ar kādiem
līdzekļiem tas tiktu darīts, galvenais iemesls, kāpēc kāds ir
tviterī, – iegūt popularitāti. Un viss viens – personīgi sev vai
uzņēmumam.

Ko par tviteri saka tā
lietotāji?

Divas stundas intensīva darba aizstāj
ar sinhronizāciju

Jānis Cirsis, «Melno cepurīšu balerijas»
īpašnieks:

«Sākumā pret tviteri biju skeptisks, bet nu jau tajā esmu pusotru
gadu. Patiesībā mēs esam visur – vispirms uztaisījām mājas lapu,
tad mums klienti jautāja, kāpēc neesam draugos, tad uztaisījām lapu
tur, tad parādījās facebook lietotāji, kas gribēja mūs redzēt arī
tur, un visbeidzot arī tviteris. Agrāk katru pirmdienu vismaz divas
stundas maucu pa visiem portāliem un ievietoju informāciju,
plakātus, fotogrāfijas, bet tagad izmantojam sinhronizēšanu –
tviteri var «sajūgt» kopā ar citiem sociālajiem tīkliem un mājas
lapu, un, ierakstot jaunumus vienā, tie automātiski tiek publicēti
arī pārējos. Tviterī mums ir 1500 sekotāju – gan pastāvīgie
apmeklētāji, gan konkurenti, gan tādi, kas kādreiz bijuši balerijā,
gan tādi, kas seko kaut kam vai kādam tikai tāpēc, lai citi sekotu
viņam. Rakstām ne tikai par jaunumiem, bet rosinām, piemēram,
diskusiju par iepriekšējās dienas koncertu. Vai arī, ja šaubos par
kādas grupas uzstāšanos balerijā, pajautāju tviterī. Parasti
atsaucība ir milzīga, jo katrs jau grib izteikt savu viedokli. Un
te nav to negatīvo un rupjo komentāru, kādu netrūkst portālos, kur
var komentēt anonīmi, – te tomēr ikviens lietotājs sevi pozicionē
kā personību, un tad jau negribas ar savu vārdu tā gānīties.»

Mērķis – popularizēt
sevi

Ruslans Antropovs jeb Rusantro, blogeris:
«Man sociālie tīkli interesē kā mārketinga instruments, kā produkta
popularitātes iegūšanas līdzeklis. Tas ir ļoti spēcīgs instruments,
prasa ļoti daudz darba un līdzekļu, bet, ja zini, ko gribi panākt,
būs arī atdeve. Manā gadījumā produkts esmu es pats – mans mērķis
tviterī ir popularizēt sevi, jo nākotnē domāju par savu
uzņēmējdarbību. Esmu sapratis, ka jebkuru ziņu nevar pārdot – tai
ir jābūt interesantai, jāizraisa pretrunas un jautājumi. Klaja
faktu atspoguļošana nevienu neinteresē. Tāpat strādā tas, ja izceļ
gaismā ikdienišķas lietas, par kurām cilvēki steigā piemirsuši.
Jāsaka, ka sociālie tīkli ir iedarbīgs instruments, bet bez citiem
informācijas kanāliem nedarbojas. Internets ir sarežģīts, tajā ir
ļoti daudz materiālu, un panākt, lai atver tieši tavējo, ir ļoti
grūti. Tāpēc ir jāpazīst svarīgākie cilvēki, nozaru atslēgas
personas, kas tavu ziņu pados tālāk. Esmu secinājis, ka šie cilvēki
ir kulturāli, sarunājas ar tiem, kuri prot diskutēt, rakstīt
pareizā latviešu valodā – nereti pat cilvēki tiek filtrēti pēc
kļūdām tekstā.»

«Visiem tur nemaz nav
jābūt»

Agris Ķipurs, Biznesa inkubatora vadītājs:
«Tā ir mūsdienīga komunikācijas forma, kas vēsta par svarīgāko īsi
un koncentrēti. Tiešā veidā izmērīt to, cik daudz tvitera lietotāju
pēc tam ienāk inkubatora mājas lapā, izmērīt nevar, jo mums nav
produkta, ko cenšamies pārdot. Tas drīzāk ir tēla, atvērtu
attiecību veidošanas rīks, un šīs lietas izmērīt naudā ir grūti.
Tas palīdz veidot papildu publicitāti, jo nereti pēc īsas ziņas
tviterī medijiem rodas interese izveidot publikāciju. Ja runājam
par tvitera izmantošanu uzņēmējdarbībā, tad uzskatu, ka visiem tur
nemaz nav jābūt – īpaši, ja uzņēmums nepiedāvā plaša patēriņa
produktu vai pakalpojumu un nav orientēts uz gala patērētāju. Tiem,
kas darbojas pēc shēmas «bizness biznesam», piemēram, uzņēmumam,
kurš nodarbojas ar lielo rotoru balansēšanu un kuram ir kādi
septiņi astoņi klienti, tviteris biznesā nespēj palīdzēt. Tāpat tas
nav instruments, ar kuru varētu atbalstīt vai attīstīt eksportu –
tad tam ir jābūt ļoti spēcīgam zīmolam, kuram ir daudz sekotāju
ārvalstīs, bet no Latvijas uzņēmumiem nevaru tādu iedomāties.
Savukārt man pašam tviteris ir kā pašķirstīt biznesa laikrakstu –
te uzzinu jaunumus, sekoju cilvēkiem, kas saistīti ar iesācēju
biznesu, investīcijām, redzu, ko viņi uzzinājuši, par ko satraucas
–, tikai te redaktors esmu es pats: atverot laikrakstu, jālasa tā
numura redaktora izvēlētais saturs, bet tviterī es pats izvēlos, ko
lasīt. Cilvēkam ir tikai 24 stundas, un būt visos sociālajos tīklos
nav nedz nepieciešams, nedz iespējams. Es tviteri esmu atzinis kā
visvērtīgāko, praktiskāko un efektīvāko no visiem.»

 «Auto neizvēlas pēc tā, kā brends
kotējas tviterī»

Ansis Griķis, SIA «Nakts mēbeles» pārstāvis:
«Agrāk domājām – ja nebūsim tviterī, tad būsim zaudētāji, bet
tagad, kad tur esam, īsti neredzam, ko būtu ieguvuši. Jā, tviteris
ir labs rīks uzņēmuma atpazīstamības veicināšanai, bet kā
komunikācijas rīks ļoti ierobežo – ir grūti iekļauties tajās 140
zīmēs. Un, lai sociālajiem tīkliem ir augošs potenciāls un tas iet
pa priekšu tradicionālajiem reklāmas veidiem, mūsu gadījumā tas
īsti nedarbojas. Mēs ražojam mēbeles un matračus, kas ir liela
prece, atbildīgs pirkums, tāpēc, līdzīgi kā ar auto, to
iegādājoties, cilvēks diez vai vadīties no tā, kā brends
pozicionējas tviterī.»

«Tvitera lietotāji – jaunieši un
mājsaimnieces»

Juris Kļaviņš, vingrošanas studijas «Power Plate»
īpašnieks:

«Tviteri izmantoju, lai cilvēkus vairāk informētu par aktivitātēm,
bet Jelgavā atdeve nav pārāk liela. Sociālajos tīklos lielākoties
ir jaunieši un mājsaimnieces, kas nav īsti mūsu auditorija – mūsu
klienti pārsvarā ir aizņemti cilvēki, kuriem nav laika sēdēt
internetā.»

Krājbankas kraha laikā tviteri
nelietoja

Gints Bucis, «Privatbank» Jelgavas filiāles
vadītājs:

«Aktīvs lietotājs neesmu un pārsvarā informāciju meklēju, nevis
ievietoju. Laikā, kad bija Krājbankas krīze, tviteri vēl nelietoju.
Tagad sekoju jaunumiem banku sfērā, ekonomikas jomā, te var lasīt
augstu stāvošu nozaru speciālistu izteikumus, sekoju arī
aktualitātēm Jelgavā. Ļoti ērti ir tas, ka varu to lietot telefonā
– laikā, kad esmu ārpus biroja, mājām. Jebkurā darba vietā ir
korporatīvais kodekss, un, ja to nepārkāpju, ja nedaru ļaunumu
darba vietai, neapvainoju etniskās grupas, cilvēkus un runāju
aktuālas lietas, problēmu nav. Tviteris ir informācijas vācele,
turklāt te var atrast, piemēram, ekonomistu, uzņēmumu vadītāju
izteikumus, kurus nekur citur neatradīsi. Ir uzņēmumi, kas tviterī
rīko zibakcijas – izdari to un to, saņemsi to un to –, un
patērētāji to izmanto.»

Kompāniju atrast var, ģitāristu –

Anete Kotoviča, mūziķe:
«Tviterī esmu bara iespaidā – visi lieto, es arī. Pārsvarā to
izmantoju, lai uzzinātu, ko dara apkārtējie cilvēki, mani draugi un
paziņas, reizēm palasu jaunākās ziņas. Esmu pārbaudījusi, ka
tviteris reizēm ļoti noder, piemēram, piektdienas vakarā ierakstu,
ka gribētu kaut ko padarīt, un pusstundas laikā kompānija atrasta.
Esmu to izmantojusi arī profesionālajā jomā, bet toreiz gan
neveicās. Man vajadzēja spēlēt Valmieras radio, bet ģitāristam bija
jābrauc uz Londonu, un es ar tvitera palīdzību mēģināju atrast
viņam aizvietotāju. Koncerts bija nākamajā dienā, un ģitāristu
atrast neizdevās. Manuprāt, aktīvākie tvitera lietotāji lielākoties
ir jaunieši.»

 

Ko tvīto
jelgavnieki?

Biznesa inkubators: «Eksporta prasmju seminārā
uz jautājumiem nākas atbildēt visiem runātājiem. Tas labi. Tas
nozīmē, ka cilvēkiem interesē pārrunātās tēmas.»

Balerija: «Ciršu ģimenīte (Janka, Irbe, Čība
(kaķis) un akvārijs) meklē 2-3 istabu dzīvokli vai mājiņu Jelgavā.
29480046, barsmcb@gmail.com.»

Balerija: «Šovakar esam ciet. Un mazās māsas varēs
nākt kad viņām būs 18.»

Rusantro jeb Ruslans Antropovs: «Vēsturisks
novērojums. Šogad Georga lentītes uz mašīnām ir mazāk, nekā
pagājušā gadā.»

Rusantro jeb Ruslans Antropovs: «Apsveicami. VUGD
sirēna ir dzirdama.»

Jelgavas krekli: «Šīmēneša vērienīgākā ballīte
@jelgavaskrekli kopā ar @Bermudu2stuuris. Mēs esam gatavi Jūs
sagaidīt! LABI!»

Kristaps Hercs: «Nepatīk, ka Jelgavā Rimi
stāvvietā uzlikuši laika limitu. Nekad neatceros ielikt pulksteni
logā!»

Billijs Locs: «Es zinu kāpēc tas jaunais
fotoradars ir tik liels! Tur iekšā ir profesionāls fotogrāfs!!»

Jelgavas ezītis: «o vēl dažas vietas ir brīvas pie
mana teļļuka… 🙂 nāču.. Riepas vari iestumt iekšā :D»

Mriepas: «nakts pārvarēta, auto iztīrīts. jau pēc
stundas veramies vaļā.»

JCSVS: «JCSVC vadītājs Andris Vasiļjevs ir devies
vizītē uz Budapeštu. Līdz ar to ir mainīts nodarbību grafiks. Sīkāk
jcsvc@inbox.lv»

Kanclera nams: «Jaunas, pavasarīgas, košas kleitas
un svārki Kantē un Kanclera NAMĀ!»

Fitland: «Vai Tu zināji, ka pie mums iespējams
apmeklēt arī psihologa un astrologa konsultācijas! zvani un
piesakies – 63023070»

Gints Bucis: «Pēc sestdienas TV balsošanas
maratona vakara seriāls Ugunsgrēks ir kā atslodze mums…….»

Andris Rāviņš: «Prieks, ka šodien par vienu
jelgavnieku vairāk – piedzimis mans mazdēliņš. Nu jau esmu vectēvs
četriem mazbērniem.»

Andris Rāviņš: «Referendumā izceltais valodas
jautājums nav mūsu sabiedrības saliedēšanas lielākā problēma.
Svarīgākais ir piederības un attieksmes jautājums, kuru risinot, ir
jāsaglabā savstarpējā cieņa un sapratne.»

Santa Stabliniece: «labi apzināties, ka mans
draugs būs pirmais cilvēks LV, kurš no Eiropas č.atbrauks ar medaļu
🙂 protams, liels ir mans nopelns, par mīlestību :D»

Santa Stabliniece: «ja šitā turpināšu rīt,
neielīdīšu sava pēdējā zvana kleitā.»

Deivids Cjukša: «Nu ko, rīt pirmā darba diena.
Tagad būšu skolā tikai uz eksāmeniem. Pēc mēneša gan jau redzēs kas
no tā sanāks.»

Evelīna Predibailo: «Viens zēns pie kojām jautā:
Futbolu spēlē vai? Buči pār plecu tev un tu ar kleitu! -es:
Regbiju!
Viņš: Esmu iemīlējies :D»

Kaspars Rezgalis: «Lasu, ka KNAB spēs pārbaudīt
300 no 57 000 amatpersonu deklarācijām. Varbūt viņi var ieviest
maksas pakalpojumu «Pieteikt pārbaudei» ? :)»

Jelgavas Vēstnesis: «Jelgavas NVA vadītāja amatam
pieteikušies 27 pretendenti, labs rādītājs, ņemot vērā, ka alga
pirms nodokļiem no Ls 495.»