«Dažādas ES mūžizglītības programmas šobrīd piedāvā finansējumu izglītības papildināšanai citās Eiropas valstīs, piemēram, Leonardo da Vinči programma ļauj speciālistiem stažēties kādā ārzemju uzņēmumā, apgūstot jaunas iemaņas pat pusgada garumā. Šogad vien šīs programmas finansējums Latvijai ir 1 200 000 eiro, bet diemžēl jāatzīst, ka Jelgavas uzņēmēji tā īsti interesi par šo programmu neizrāda,» atzīst Valsts izglītības attīstības aģentūras ES Mūžizglītības programmas departamenta Leonardo da Vinči un «Grundtvig» nodaļas vadītāja jelgavniece Baiba Kārkliņa.
Kristīne Langenfelde
Tikai vienai ES mūžizglītības programmai Latvijā gadā vien ir piešķirts vairāk nekā 1 000 000 eiro, bet jelgavnieki nepretendē pat uz niecīgu daļiņu šīs summas. «Pirms laika Jelgavas Biznesa inkubatorā rīkojām semināru uzņēmējiem, lai iepazīstinātu viņus ar iespēju saņemt šīs programmas atbalstu un apmācīt savus darbiniekus kādā ES uzņēmumā. Uz tikšanos ieradās vien desmit cilvēki, bet rezultātā programmai nepieteicās neviens,» stāsta B.Kārkliņa.
Vai tikai jelgavnieki ir tik kūtri, lai mūžizglītotos par Eiropas naudu? Vai iespējas izmanto citi, mūs apsteidzot? Cik lietderīgas ir šādas mūžizglītības programmas, un vai latvietis spēj paņemt no tām maksimumu? Tie ir jautājumi, ko «Jelgavas Vēstnesis» noskaidro sarunā ar jelgavnieci, kuras pienākums ikdienā ir koordinēt divu ES mūžizglītības programmu darbu Latvijā – Leonardo da Vinči un «Grundtvig».
Leonardo da Vinči programmai gan var pieteikties tikai juridiska persona – darba devējs, taču praktiski iespēju papildināt savas iemaņas iegūst darba ņēmēji. Kā īsti tas darbojas? Programmas būtība ir vienkārša – uzņēmējam ir nepieciešamība praktiski apmācīt savus darbiniekus, viņš atrod uzņēmumu kādā no ES valstīm, kas būtu gatavs praktiski viņus apmācīt, un iesniedz pieteikumu programmai mūsu aģentūrā. Programma apmaksā ceļa izdevumus, uzturēšanās, administratīvās izmaksas un sagatavošanos mācībām. Tātad vēl pirms došanās stažēties katrs cilvēks iegūst 300 eiro, lai varētu sagatavoties apmācībām ārzemēs. Visbiežāk šie līdzekļi tiek tērēti svešvalodu zināšanu kursiem tepat Latvijā, bet tikpat labi tās var būt arī citas specifiskas zināšanas, kas cilvēkam nepieciešamas, lai uzsāktu stažēšanos, piemēram, darba drošības kursi. Tāpat bonuss ir 200 eiro par cilvēku, kas tiek piešķirti administratīvajiem izdevumiem, – uzņēmums atkarībā no tā, cik darbinieku grasās nosūtīt stažēties, saņem finansējumu projekta vadītāja algošanai un administratīvajiem izdevumiem, kas nav mazsvarīgi. Īsākais termiņš zināšanu papildināšanai kādā no ES uzņēmumiem ir divas nedēļas, bet garākais – pusgads.
Kādi ir tie praktiskie piemēri no uzņēmumiem, kuri izmantojuši šo iespēju? Piemēram, mūsu programmu aktīvi izmantojusi kompānija «Grindex», lai apmācītu savus darbiniekus farmācijas jomā. Viņi atrada partnerus Vācijā, kur arī stažējās darbinieki. Izmaksas sedza programma, bet ieguvums ir Latvijas uzņēmumam un personīgi katram no šiem darbiniekiem, kuri šādā veidā paaugstināja savas zināšanas. Tāpat programmu aktīvi izmanto viesnīca «Bergs», kas sūtījusi stažēties uz Somijas, Francijas un Vācijas labākajām viesnīcām gan savus šefpavārus, gan viesmīļus un pat istabenes. Tā ir fantastiska iespēja – pilnīgi par velti apgūt labāko Eiropas uzņēmumu pieredzi, lai šo labo praksi īstenotu Latvijā. Ir arī mūsu Gaujas Nacionālais parks, kurš veiksmīgi šādā veidā ieguvis pieredzi, kā citos Eiropas dabas parkos tiek veidotas saistošas dabas takas.
Tie ir tikai lielie uzņēmumi, taču ir arī mazie, kuri tāpat var izmantot šo iespēju. Piemēram, jauns uzņēmējs no Rīgas caur šo programmu devās uz Poliju, lai tur automazgātavās papildinātu zināšanas un Latvijā ieviestu automazgātavu, kurā mašīnu var mazgāt pats tās saimnieks. Tur bija svarīgi izzināt, kādas iekārtas tehniski labāk iegādāties, kā tās uzstādīt, kur pirkt. Arī neliela veterinārmedicīnas uzņēmuma darbinieki šādi apguvuši Eiropas praksi dzīvnieku fizioterapijā.
Patiesībā te var atrast arī pa kādam mazajam veiksmes stāstam, kas ļāvis izrauties mūsu jaunajiem uzņēmējiem. Kāda sieviete no Aizkraukles, mazā uzņēmēja, tik ļoti bija aizrāvusies ar ideju sākt kaut ko ražot no lavandas eļļām, ka atrada iespējas mācīties to Francijā – programma apmaksāja visus izdevumus, bet sieviete ieguva praktiskas zināšanas, kā savu biznesa ideju īstenot dzīvē. Tagad viņas mazais uzņēmums jau Latvijā ražo ziepes un krēmus no lavandas eļļām.
Kas, jūsuprāt, atbaida uzņēmējus startēt šajā programmā, ja reiz no Jelgavas to vēl nav izmantojis neviens? Pieļauju, ka uzņēmēju, ja viņš ir informēts par šādu iespēju, varētu atbaidīt mītisks priekšstats par sarežģītu un birokrātisku pieteikšanos programmai. Taču pieteikšanās šai programmai ir visnotaļ vienkārša – tas nav ilgstošs un sarežģīts process, arī pēc tam nav nepieciešams pierādīt iegūto zināšanu lietderību. Citādi pat grūti spriest, kas varētu būt tie šķēršļi, kāpēc neizmanto to, ko var izmantot.
Vienlaikus gan nevar teikt, ka jelgavnieki būtu kūtri uz mācīšanos – mūsu pilsētā tāpat kā visā valstī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātos mūžizglītības kursu kuponus strādājošajiem izķēra pāris stundu laikā – cilvēki stāvēja rindā, lai mācītos. Turklāt galvenokārt jau valodas, bet Leonardo da Vinči programmā tas ir tikai papildu ieguvums – 300 eiro valodas apguvei pirms stažēšanās ārzemēs. Jā, sanāk tāds kā paradokss – pēc vienas iespējas cilvēks stāv rindā, bet otru iespēju neizmanto… Varbūt atšķirība ir apstāklī, ka NVA pieteikties varēja privātpersonas, bet šajā programmā jāstartē uzņēmējam. Tad varbūt Jelgavā strādājošajiem vienkārši jāpamudina savs darba devējs? Ne vienmēr iniciatīvai jānāk «no augšas» – ja reiz darbinieks ir gatavs mācīties, paaugstināt savas zināšanas un pēc tam tās likt lietā savā darba vietā, tad, domāju, diezin vai uzņēmējs ko tādu varētu nenovērtēt.
Citviet Eiropā šī programma aktīvi tiek izmantota? Noteikti, bet, protams, arī mēs nevaram teikt, ka latvieši kopumā neapgūtu piešķirtos līdzekļus – vienīgi tā atšķirība, ka ne visi reģioni vienlīdz aktīvi to izmanto. Bet, ja jelgavnieki sasparotos, tad vēl ir iespēja savu projektu pieteikt līdz nākamā gada 1. februārim un pēc tam apmācību programmu īstenot no nākamā gada 1. jūnija līdz 2015. gadam.
Mēs runājam par iespēju stažēties Eiropas uzņēmumos, bet tikpat labi citas valsts uzņēmums var izvēlēties savus darbiniekus apmācīt kādā Latvijas firmā. Vai tāda prakse arī ir, vai tomēr Latvijas uzņēmējs Eiropai nav pietiekami interesants? Negribētos domāt, ka no Latvijas uzņēmumiem nav ko mācīties, taču jāatzīst, ka pie mums stažēties īpaši neviens neraujas.
Otra jūsu administrētā programma ir «Grundtvig», kur šobrīd tiek piedāvāta iespēja iesaistīties dažādās darbnīcās (pasākumos, semināros) citās Eiropas valstīs jebkuram pieaugušajam, papildinot savas iemaņas neformālajā izglītībā. Jā, tā ir iespēja katram izvēlēties sev interesantu tēmu un doties to iepazīt kādā no programmas dalībvalstīm – tēmu loks ir ļoti plašs: amatniecība, gleznošana, kultūra, daba, sociālās jomas utt. Arī šajā programmā ceļa izdevumus un uzturēšanos pilnībā apmaksā «Grundtvig». Šobrīd mūsu mājas lapā www.viaa.gov.lv ir pieejams darbnīcu katalogs līdz nākamā gada augustam, tā kā cilvēkam atliek vien izvēlēties un pieteikties.
Par šādiem tā sauktajiem pieredzes braucieniem, turklāt vēl pilnībā apmaksātiem, sabiedrības attieksme mēdz būt atšķirīga: vai mācības šajā gadījumā ir tas primārais? Teikšu godīgi, ka ne tikai latvieši, bet principā visi eiropieši labprātāk izvēlas nevis konkrētu darbnīcu, kurā papildināt savas prasmes, bet visupirms valsti, uz kuru vēlas aizbraukt, ja reiz šāda iespēja ir. Protams, izvēle visbiežāk ir par labu tādām siltajām dienvidu zemēm kā Turcija, Spānija, Portugāle, Itālija, un tikai pēc tam tiek piemeklēta darbnīca, kurā iesaistīties. Starp citu, šajā programmā jelgavnieki ir piedalījušies. No vienas puses, arī tas nav slikti, jo cilvēks tik un tā iegūst jaunas zināšanas, iepazīst citas valsts kultūru, vidi. Taču, no otras puses, tas gluži nebija mērķis, ko ar šo programmu vēlējās sasniegt Eiropa. Mērķis bija nopietnāks, bet rezultātā bieži vien veidojas situācijas, kad šīs darbnīcas vairāk kalpo kā izklaides braucieni uz siltākām zemēm. Tieši tāpēc vēl līdz augustam programma darbosies esošajā kārtībā, bet pēc tam tā pilnībā tiks mainīta.
Kā tas izpaudīsies? Eiropa ir nolēmusi, ka principā tāda veida darbnīcas kā līdz šim vairs nepastāvēs. Nākamais uzsaukums dalībai programmā jau būs pamatīgi konkretizēts, un tajā varēs piedalīties tikai šaurs loks speciālistu. Proti, Eiropa kā vienu no šā brīža svarīgākajām problēmām ir definējusi eiropiešu lasīt un rakstīt prasmi. Tieši tāpēc ir paredzēts, ka programmā tiks rīkoti semināri dažādu valstu speciālistiem par analfabētisma mazināšanu Eiropā. Tātad tajā varēs iesaistīties tikai speciālisti, kas strādā ar pieaugušajiem, kuriem ir problēmas lasīt un rakstīt.
Jūs atzīstat, ka Eiropas novirzītā nauda savu zināšanu papildināšanai diemžēl ne vienmēr sasniedz mērķi, bet kā ir kopumā – vai cilvēki nopietni uztver iespēju mācīties par ES naudu? Kā kurš, bet vairumā gadījumu tomēr gribas teikt, ka jā.
Foto: Ivars Veiliņš
-4.9 °C,
1.2 m/s,
89.4 % 
-4.9 °C,
1.2 m/s,
89.4 %