17.8 °C, 3.7 m/s, 82.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJoprojām cenšas gūt peļņu no pašvaldības palīdzības
Joprojām cenšas gūt peļņu no pašvaldības palīdzības
06/02/2009

«Ja dzīvoklis piešķirts lietošanā kā pašvaldības palīdzība, tad tas kā palīdzība arī jāuztver, nevis peļņas gūšanas nolūkā jā izīrē citiem,» uzsver Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka. Diemžēl vēl aizvien ne visi šo pašvaldības sociālās palīdzības veidu mūsu pilsētā prot novērtēt – to apliecinājušas kārtējās pašvaldības piešķirto dzīvokļu pārbaudes.

Sintija Čepanone
«Ja dzīvoklis piešķirts
lietošanā kā pašvaldības palīdzība, tad tas kā palīdzība arī
jāuztver, nevis peļņas gūšanas nolūkā jā­izīrē citiem,» uzsver
Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka. Diemžēl vēl
aizvien ne visi šo pašvaldības sociālās palīdzības veidu mūsu
pilsētā prot novērtēt – to apliecinājušas kārtējās pašvaldības
piešķirto dzīvokļu pārbaudes.
 
Piecos no sešiem apsekotajiem dzīvokļiem, kuros jau iepriekš
bija fiksēti pārkāpumi – tajos dzīvoja cits cilvēks, nevis tas, kam
pašvaldības dzīvoklis piešķirts kā palīdzība –, atkal konstatēti
pārkāpumi. 
Dzīvokļus lietošanā kopumā saņēmuši vairāk nekā 200
jelgavnieku, kam saskaņā ar likumu pašvaldībai jānodrošina
dzīvesvieta, piemēram, bāreņi, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie.
Tiesa gan – ne visi tajos mīt, jo pārbaudēs, kas uzsāktas pagājušā
gada novembrī, atklājies, ka netrūkst iedzīvotāju, kuri kā
palīdzību piešķirtos dzīvokļus peļņas nolūkā vienkārši izīrējuši
citiem. Lai pārliecinātos, vai tie tiek izmantoti to sākotnējam
mērķim, pērn speciālisti uzsāka šo mitekļu apsekošanu. Diemžēl
aina, kas pavērās jau pirmajās nedēļās, ne tuvu nebija iepriecinoša
– fiksēti desmit gadījumi, kad dzīvokļos mīt svešas personas, nevis
tās, kurām pašvaldība dzīvokli izīrējusi, tāpēc pārbaudes rīkotas
atkārtoti. 
S.Beļaka norāda, ka četros no desmit dzīvokļiem pašvaldības
pārstāvji netika ielaisti, tāpēc pārliecināties par iedzīvotāju
godīgumu neizdevās, savukārt piecos pārkāpumi fiksēti atkārtoti.
«Tikai vienā gadījumā pārliecinājāmies, ka īrnieks apzinājies savu
kļūdu, dzīvokli izīrējot citam, un to labojis – nu pašvaldības
lietošanā piešķirtajā dzīvoklī viņš mīt pats,» tā Īpašumu
konversijas pārvaldes vadītāja, akcentējot, ka nu tiek lemts par
sodu cilvēkiem, kas pārkāpumu pieļāvuši atkārtoti. «Viņi tika
rakstiski brīdināti, un, visticamāk, tiks lemts par īres līguma
laušanu, jo šīs personas nav ievērojušas līguma nosacījumus,»
paskaidro S.Beļaka. Tiesa gan – nu arī cilvēki, kam dzīvoklis
nelikumīgi izīrēts, kļuvuši piesardzīgāki, proti, aizvien retāk kā
attaisnojumu šādai rīcībai var dzirdēt vaļsirdīgu atzīšanos, kā tas
bija pārbaužu sākumā. «Pašlaik visbiežāk viņi stāsta, ka ir draugi,
kas atbraukuši paciemoties pie cilvēka, kam pašvaldība piešķīrusi
dzīvesvietu, tādējādi attaisnojot savu atrašanos pašvaldības
dzīvoklī,» situāciju atspoguļo Īpašumu konversijas pārvaldes
vadītāja. 
Viņa norāda, ka pašvaldības speciālisti turpinās sāktās
dzīvokļu pārbaudes – pašlaik apsekoti ir gandrīz puse jeb 103
lietošanā piešķirtie dzīvokļi. «Mēs nedrīkstam pieļaut, ka
pašvaldības palīdzību izmanto ļaunprātīgi,» akcentē Īpašumu
konversijas pārvaldes vadītāja.