19 °C, 3.5 m/s, 72.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Junda» iekaro jaunas telpas un realizē savus sapņus
«Junda» iekaro jaunas telpas un realizē savus sapņus
29/08/2008

Dažādas pārmaiņas piedzīvojis un vēl piedzīvos bērnu un jauniešu centrs «Junda», kurā interesenti uz nodarbībām tiek gaidīti jau septembrī. «Jundas» lielākais ieguvums šogad – jaunas plašas telpas dejotājiem bijušās Latvijas Pasta ēkas trešajā stāvā. Patlaban tur norit remontdarbi, taču iestādes direktore Silvija Andersone lēš, ka pirmās nodarbības šeit sāksies oktobrī, bet līdz tam saspiedīšoties un izlīdzēšoties ar jau esošajām. Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas.

Ritma Gaidamoviča

Dažādas pārmaiņas piedzīvojis un vēl piedzīvos bērnu un
jauniešu centrs «Junda», kurā interesenti uz nodarbībām tiek
gaidīti jau septembrī. «Jundas» lielākais ieguvums šogad – jaunas
plašas telpas dejotājiem bijušās Latvijas Pasta ēkas trešajā stāvā.
Patlaban tur norit remontdarbi, taču iestādes direktore Silvija
Andersone lēš, ka pirmās nodarbības šeit sāksies oktobrī, bet līdz
tam saspiedīšoties un izlīdzēšoties ar jau esošajām. Taču tās nebūt
nav vienīgās pārmaiņas.

«Mēs paplašināmies – pasta ēkas trešais stāvs ir mūsu lielākais
ieguvums, un par to pateicamies pašvaldībai. Šobrīd jaunajās telpās
tiek demontētas sienas, lai izveidotu vienu lielu zāli un izbūvētu
mazākas telpas ģērbtuvēm, tērpu noliktavai, tualetēm, kā arī
izveidotu uzgaidāmo telpu vecākiem. Bet jau oktobrī nodarbības šeit
notiks mūsdienu dejas cienītājiem – deju studijas «Benefice» visām
vecuma grupām, jauniešiem, kas apgūst deju aerobiku, salsu, mākslas
vingrotājiem, akrobātiem, klasiskās dejas dejotājiem. Uz uzņemšanu
jaunos dalībniekus gan gaidīsim Pasta ielā 32, jo septembri moderno
deju dejotāji pārdzīvos šeit,» tā direktore.
Tas gan nenozīmējot, ka darbība tiks pārtraukta citās ēkās, kur BJC
«Junda» darbojies līdz šim – nodarbības norisināsies arī «Jundas»
mājās gan Pasta ielā 32, gan Skolas ielā 2, kā arī īrētajās telpās
Amatu vidusskolā, Valsts ģimnāzijā un citviet. Tas tādēļ, ka
«Jundas» zāle visiem ir par šauru, lielajiem dejotājiem, kā smejas
direktore, solis ir platāks par zāli, arī noslogojums liels.
«Protams, savas mājas ir savas mājas, taču saprotam, ka templi
visām bērnu vajadzībām neuzcelsim un pilsētai ir daudz citu lietu
risināms – top Zemgales Olimpiskais centrs, 4. vidusskolas piebūve,
pilsēta nepārtraukti aug un attīstās,» tā S.Andersone.
Izremontēta zāle
un ieejas koridors
«Mēs varam būt laimīgi, jo mūsu bērniem un jauniešiem patiesi ir
interese brīvajā laikā ar kaut ko nodarboties un kaut ko darīt.
Pieprasījums pēc nodarbībām ir ļoti liels. Priecājamies, ka neesam
nonākuši situācijā, kad telpas, piedāvājums un iespējas ir plašākas
nekā interese un vajadzības, kā tas vērojams vairākās citās Eiropas
valstīs, kur ir iekārtas, modernas telpas, bet nav jauniešu, kas
tās aizpildītu. Par laimi, mums pieprasījums ir pat lielāks nekā
piedāvājums,» ar prieku teic S.Andersone. 
Par pašvaldības finansēm šovasar «Jundā» Pasta ielā 32 izremontēta
arī lielā zāle. Direktore cer, ka tagad mazajiem dejotājiem gada
aukstajos mēnešos vairs nebūs jāsalst, kā tas bijis līdz šim, lai
gan logi un durvis jau bijušas nomainītas. Jaunu skatu ieguvis arī
Pasta ielas 32 ēkas ieejas koridors.
 
Latviešu dančus varēs
lēkt visi – arī mammas,
tēti un vecvecāki
«Par godu Latvijas 90. gadadienai realizēsim sen lolotu sapni, ko
jau īstenojuši rīdzinieki un «3×3» nometnes dalībnieki, – latviešu
dančus. No septembra trešdienu vakaros «Jundā» tiks vesti latviešu
danči. Tos jelgavniekiem mācīs Mūzikas akadēmijas etnomūzikas
studente, kura pati spēlē vairākus instrumentus, taču viņai palīgos
nāks arī folkloras ansamblis «Dimzēns»,» stāsta direktore. Viņa
piebilst, ka apgūt latviešu dančus neesot viegli – tie pielīdzināmi
īpašām ķīmijas formulām. «Protams, ir dažas vienkāršākas rotaļas,
taču kopumā šie danči ir sarežģītāki par ķīniešu tautas deju, kuru
apguvu daudz ātrāk. Ja ir vēlme un gribēšana, visu var, jo tā ir
slodze, kas cilvēkam nepieciešama,» uzskata S.Andersone. Lai apgūtu
latviešu dančus, nevienam netiks jautāts, kurā klasē viņš mācās.
«Piedalīties varēs gan mammas, gan tēti, gan vecmāmiņas, vectētiņi,
krustmātes, vecākās māsas un brāļi – visi, kas vēlas un kuriem, tā
teikt, vēl nav 100 gadu,» piebilst direktore. «Domājams, ka
interese nebūs tik liela kā par vēderdejām, taču ceru, ka arī šīs
dejas jelgavniekos raisīs interesi,» prognozes izsaka
direktore.
«Tādējādi ļausim vecākiem un vecvecākiem darboties kopā ar
jauniešiem, ja viņiem ir tāda vēlme. Arī deju studijas «Benefice»
dažu dalībnieku vecāki izteikuši vēlmi veidot dejojošo vecāku
patruļu. Viņi par šādu soli izšķīrušies pēc Dziesmu svētkos redzētā
deju uzveduma, kurā piedalījās arī deju studijas «Dzirnas»
dalībnieku vecāki,» skaidro direktore.

Nākamajos Dziesmu svētkos ne tikai dejos tautas dejas, bet zēni arī
dziedās
Tikko kā aizvadīti Dziesmu un Deju svētki, kuros savu artavu devuši
arī «Jundas» kolektīvi, taču jau septembrī «Junda» sāks gatavoties
Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks pēc diviem gadiem.
«Parasti saka: kad skolēni gatavi, atnāk skolotājs. Taču interešu
izglītībā viss ir otrādi – kad atnāk skolotājs, tad var nākt arī
audzēkņi. Pēc šāda modeļa esam atraduši diriģenti, kas pulcinās
zēnu kori un gatavosies pēc diviem gadiem startēt Skolēnu dziesmu
svētkos. Tas nozīmē, ka nākamajos svētkos mēs ne tikai dejosim, bet
arī skanīgi dziedāsim,» tā direktore.
Viss mainās – kāds pedagogs saslimst, cits maina darba vai dzīves
vietu, tāpēc daļa skolotāju  no darba «Jundā» aizgājuši, taču
viņu vietā nāks jauni gan tajos pulciņos, kas jau darbojas, gan arī
jaunajos.
Bērnu un jauniešu
centram sava «Junda TV»
«Mums vairs nebūs fotostudijas, taču Viesturs Alksnītis no «Kanāla
4» Rīgā kopā ar jauniešiem vēlas veidot «Junda TV». Video, kino,
foto – vārdsakot, modernās tehnoloģijas jauniešu rokās. Sākumā
vēlamies, lai safilmēti tiekam mēs paši un jaunieši izveido
prezentāciju par «Jundu» – šādi materiāli ļoti bieži nepieciešami
starptautiskajos festivālos un projektos. Šobrīd esam 19 gadus
veci, bet nākamgad ap Ziemassvētkiem «Jundai» būs jau 20. Uz šiem
svētkiem vēlamies jaunu filmu, jo tagadējā jau ir novecojusi –
varam teikt, ka tā ir vēsture,» skaidro S.Andersone.
«Pēc ilgāka pārtraukuma šogad jaunieši varēs izmēģināt savus spēkus
arī žurnālistikā, nodarbības veidosim sadarbībā ar «Jelgavas
Vēstnesi» un portālu www.jelgavasvestnesis.lv,» piebilst
S.Andersone.

Darbu turpina čehs, bet
septembrī ierodas vācietes
Nākamajā mācību gadā darbu ar bērniem turpinās arī brīvprātīgie
studenti no dažādām Eiropas valstīm. Šobrīd jau Jelgavā ir Jans no
Čehijas, kurš strādās ar jauniešiem, kas darbojas kokapstrādē un
tehniskajā modelēšanā. Savukārt 1. septembrī pilsētā ieradīsies
divas vācietes. Kaut arī katra ir no savas Vācijas pilsētas, abas
meitenes ir Lauras. «Mākslinieciskākā jauniešus vairāk skolos vācu
valodā. Līdz šim vācu valodu mums pasniedza pašu skolotāja, taču nu
viņa mainījusi darba vietu. Ņemot vērā, ka pie mums dzīvos un
strādās divas vācietes, esam nolēmuši, ka jaunu skolotāju darbā
nepieņemsim – bērni varēs nākt un darboties vācu valodas klubiņā,
uzlabot savas zināšanas, kontaktējoties ar abām Laurām. Domāju, ka
meitenes neliegs arī individuālu apmācību. Jāuzsver, ka tas ir
Eiropas apmaksāts projekts, tāpēc par mācībām jauniešiem nebūs
jāmaksā ne santīma,» stāsta direktore. Starp citu – sportiskā Laura
darbosies jaunajās telpās un palīdzēs sākt jauno deju skolu.

Vai Jelgavā vajadzīgs ēnu
un marionešu teātris?
Jaunumu, ieceru un uzdevumu «Jundai» netrūkst – direktores kabinetā
ir plaukts ar vairākām iedaļām, kurās ieliktas dažādas ieceres un
sapņi, un ik pa laikam tas tiek pārkārtots, lai īstenotu kādu ideju
un izņemtu materiālus par jau paveiktiem darbiem.
Viena no idejām, kuru «Junda» vēlas realizēt drīzumā, ir izveidot
ēnu un marionešu teātri, taču direktore vispirms vēlas izzināt, cik
ļoti tas jelgavniekus varētu interesēt. «Jau pirms laika čehi
izteica vēlmi ar mums sadarboties šajā jomā. Pēterburgā marionetes
ir ļoti populāras, arī mūsu Leļļu teātrī tapusi pirmā marionešu
izrāde. Ņemot vērā, ka leļļu teātra aktieri ir noslogoti un nevar
pateikt, kurās dienās viņi varētu braukt pie mums, esmu runājusi ar
pasniedzēju no Gruzijas, kas varētu to mūsu bērniem iemācīt, taču
vispirms vēlos izzināt, vai tas saistītu jelgavniekus. Ja ir
jaunieši, kuriem tas šķistu interesanti, aicinu nākt pie manis.
Strādāsim kopā, lai, iespējams, veidotu kopīgas izrādes ar Čehijas
jauniešiem. Ja būs interese un vēlme, arī marionetes sagādāsim,» tā
direktore.