22.7 °C, 3.7 m/s, 41.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKā pasargāt savus mājdzīvniekus svētku laikā?
Kā pasargāt savus mājdzīvniekus svētku laikā?
25/12/2014

Pārbīšanās salūta brīdī, gremošanas traucējumi pēc cienāšanās no saimnieku mielasta galda, eglīšu rotājumu apēšana – tās ir tikai dažas no situācijām, kurās svētku laikā mājdzīvniekus īpaši rūpīgi pieskatīt iesaka LLU Veterinārās klīnikas speciālisti.

www.jelgavasvestnesis.lv

Pārbīšanās salūta brīdī, gremošanas traucējumi pēc
cienāšanās no saimnieku mielasta galda, eglīšu rotājumu apēšana –
tās ir tikai dažas no situācijām, kurās svētku laikā mājdzīvniekus
īpaši rūpīgi pieskatīt iesaka LLU Veterinārās klīnikas
speciālisti.

Veterinārārsti atgādina, ka suņiem un kaķiem tas, kas mūsu
izpratnē ir svētki un jautrība, pārsvarā nozīmē paaugstināta stresa
apstākļus. Katru gadu dzīvnieku aizsardzības biedrības, patversmes
un citas organizācijas medijos ievieto aicinājumus šajā laikā īpaši
parūpēties par saviem dzīvniekiem. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka
dzīvnieku īpašnieki kļuvuši apzinīgāki, un patversmēs svētku laikā
noklīduši dzīvnieki nonāk arvien retāk, kā arī ātrāk atgriežas
mājās, informē LLU pārstāve Ilvija Melne.

Tomēr pēc svētkiem dzīvnieku skaits LLU Veterinārmedicīnas
fakultātes Klīniskā institūta Mazo dzīvnieku patversmē, kas apkalpo
Jelgavas pilsētu, Ozolnieku novadu, kā arī Olaines pilsētu un
novadu, palielinās arī kāda cita iemesla dēļ.

Patversmes pārstāve Unda Ģēģere atklāj, ka patversmes desmit
gadu darbības laikā novērotas zināmas sakarības starp svētkiem un
pastiprinātu dzīvnieku pieplūdumu: «Diemžēl lielāko daļu šo
dzīvnieku sastāda ne jau tie, kas noklīduši svinību vai svētku
uguņošanas laikā, bet gan tīši pamestie. Šo tendenci mēs savā
starpā saucam par «mājas tīrīšanu», un tāds process tiek novērots
ne tikai pirms Ziemassvētkiem, bet arī pirms Līgo svētkiem –
patversmē kā «pieklīduši», «atrasti» tiek nodoti dzīvnieki gados,
ar veselības, uzvedības un citām problēmām. Bet tas jau ir cits
stāsts – vairāk par morāli.»

LLU Veterinārās klīnikas speciālisti iesaka – ja svētku laikā
esat nodomājuši apmeklēt salūtu vai kādu citu masu pasākumu, savu
suni, īpaši, ja tas ir kucēna vecumā vai dzīvnieks gados, vajadzētu
atstāt mājās. Ja nu tomēr dzīvnieks tiek ņemts līdzi, pat ja arī
suns ir pietiekami socializēts un apmācīts, tam noteikti
nepārtraukti jābūt pie pavadas. Pirmkārt, to paredz noteikumi par
dzīvnieku uzturēšanos sabiedriskās vietās, otrkārt, tā jūs
veicināsiet arī apkārtējās sabiedrības labvēlīgu attieksmi pret
jūsu suni, un, treškārt, – nodrošināsiet arī sava suņa drošību.
Suņa uzraudzību arī nevajadzētu uzticēt bērniem.

Pirms došanās ārpus mājas jāpārbauda, vai suņa kakla siksna ir
pietiekami stingri savilkta, lai izslēgtu iespēju, ka stresa
gadījumā suns var no tās izmaukties un aizbēgt. Suņiem, kuri
uzturas slēgtās teritorijās, jāpārbauda, vai teritorija (voljērs)
ir droša, vai no tās nav iespējams izkļūt. Ja suni turat pie ķēdes,
pārbaudiet kaklasiksnu, visus stiprinājumus, vai tie nav
nolietojušies, kļuvuši vaļīgi. Ieteikums – uz laika periodu, kad
sagaidāma svētku salūtu kulminācija, rast iespēju suni ievest
iekštelpās. Nervozākiem suņiem jau laikus veterinārajā aptiekā
vajadzētu iegādāties pretstresa preparātus un sunim tos iedot jau
vairākas stundas pirms salūta, piemēram, pulksten 21 vai 22.

Ja nu tomēr suns svētku laikā ir pazudis, tā ceļu uz mājām
būtiski paātrinās kakla siksna, pie kuras būs žetons vai breloks ar
jūsu telefona numuru. Tāpat arī ieteicams pirms svētkiem uzņemt
jaunu dzīvnieka fotoattēlu, lai būtu ko izmantot meklēšanas laikā.
Ja sunim ir implantēts mikročips, tad tam jābūt reģistrētam
Lauksaimniecības datu centra datu bāzē www.ldc.gov.lv. Par notikušo
jāinformē arī tuvākās patversmes (Jelgavā – 63021924, 25466077), kā
arī jāievieto sludinājums ar informāciju dzīvnieka fotoattēlu
dažādās interneta vietnēs, piemēram, www.ss.lv, www.dzivniekupolicija.lv un
citos. Jelgavnieki var zvanīt arī POIC pa tālruni 8787. Arī
patversmju darbinieki seko šiem portāliem. Ja dzīvnieks reģistrēts
Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, informācija par notikumu
jānodod arī tur. Jāatceras, ka stresa ietekmē suns var aizskriet
ļoti tālu, un gan reģistrēts mikročips, gan informācija plašsaziņas
līdzekļos var pasargāt no arī situācijas, ka jūsu dzīvnieku kāds
vēlētos piesavināties.

LLU Veterinārās klīnikas veterinārārste Kristīne Drevinska arī
rekomendē svētku mielasta laikā neaizrauties ar mājdzīvnieku
barošanu ar saimnieku galdam sarūpētajiem cienastiem, jo tas
dzīvniekiem var izraisīt gremošanas traucējumus: «Pēcsvētku laikā
no saimniekiem saņemam vairāk jautājumu par to, kā palīdzēt
dzīvniekam, ja tas cieš no gremošanas traucējumiem. Ja dzīvnieku
piemeklējusi caureja, ieteicams to nebarot un izmantot kādus
pretcaurejas līdzekļus. Ja dzīvniekam bijusi vemšana, bet citādi
tas jūtas labi, vēlams to tajā dienā vairs nebarot un dot tikai
ūdeni, taču, ja tas izskatās bēdīgs, negrib reaģēt, redzams, ka ir
pasliktinājusies viņa pašsajūta vai uzvedība, dzīvnieks
nekavējoties jānogādā pie ārsta. Pēc iespējas ātrāk pēc palīdzības
uz veterināro klīniku jādodas arī gadījumos, ja redzams, ka
dzīvniekam ir uzpūties vēders, jo tas var izraisīt nopietnas
problēmas.» Viņa arī norāda, ka dzīvnieku barošanai pie svētku
galda var būt arī citas negatīvas sekas – tā dzīvniekam tiek
stimulēts kaitīgais ieradums būt pie galda un kaut ko gaidīt, kā
arī tiek palielināts aptaukošanās risks.

Veterinārārste arī iesaka sekot līdzi tam, lai mājdzīvnieks
neapēstu kādu svešķermeni: «Svētku laikā arī biežāk novērojams, ka
dzīvnieku organismā nokļūst kāds svešķermenis – eglītes vai cits
svētku rotājums. Visbiežāk sastopami gadījumi, kad kaķi ir apēduši
tā saucamo «sniedziņu». Ja saimniekam ir aizdomas, ka tā noticis,
nekavējoties jādodas uz klīniku, jo «sniedziņa» izņemšanai no kaķa
gremošanas sistēmas ir nepieciešama operācija. Nekādā gadījumā
nedrīkst kaķim pirms tam dot «No-Spa» vai pretvemšanas
līdzekļus.»

K.Drevinska papildina, ka svētku laikā mājdzīvnieku uzmanību
piesaista arī no rasolam domātās desas nogrieztie gali, uz kuriem
nereti ir metāla skavas, kā arī gaļas izstrādājumu plēves un citu
produktu iepakojumi, kas piesaista ar savu smaržu. Jāpieskata arī
uz galda esošie augļi, jo, piemēram, daudzi suņi iecienījuši
persiku kauliņus, kas, tos apēdot, dzīvnieka kuņģī var atrasties
pat trīs mēnešus. Gadījumos, kad dzīvnieks apēdis kādu svešķermeni,
novērojama rīstīšanās, vemšana, atteikšanās no barības, un
saimniekiem ieteicams savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie
veterinārārstiem.

Jāpiebilst, ka svētkos LLU Veterinārajā klīnikā strādās
dežūrējošais veterinārārsts.

Foto: no JV arhīva