9.7 °C, 1.9 m/s, 89.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKā savu karjeru veido amatu skolu absolventi?
Kā savu karjeru veido amatu skolu absolventi?
30/10/2011

Arodskolu absolventi uzsver, ka biežākā kļūda, kāpēc jauns cilvēks, un nav būtiski, vai pēc vidusskolas vai amatu skolas, nevar atrast savu vietu, ir nepietiekama vēlēšanās augt un attīstīties. Starta pozīcijas visiem ir vienādas, ja vien jaunietim pašam ir motivācija un mērķis. Kā plusu amatu skolām viņi min iespēju ātrāk nonākt darba tirgū, tajā pašā laikā nezaudējot iespēju turpināt studijas augstskolā, veidot savus uzņēmumus, ieņemt vadošus amatus. Šoreiz dažu amatu skolu absolventu viedokļi par to, kā iegūtais arods palīdzējis sākt veidot karjeru.   

Arodskolu absolventi uzsver, ka biežākā kļūda, kāpēc
jauns cilvēks, un nav būtiski, vai pēc vidusskolas vai amatu
skolas, nevar atrast savu vietu, ir nepietiekama vēlēšanās augt un
attīstīties. Starta pozīcijas visiem ir vienādas, ja vien jaunietim
pašam ir motivācija un mērķis. Kā plusu amatu skolām viņi min
iespēju ātrāk nonākt darba tirgū, tajā pašā laikā nezaudējot
iespēju turpināt studijas augstskolā, veidot savus uzņēmumus,
ieņemt vadošus amatus. Šoreiz dažu amatu skolu absolventu viedokļi
par to, kā iegūtais arods palīdzējis sākt veidot karjeru.

«Ja neesi savā vietā, tad
kartupeļus nomizot arī pēc trīs gadiem nepratīsi»

 

Māris Strods, pavārs, Jelgavas Amatu vidusskolas
praktisko nodarbību pasniedzējs:

«Šobrīd es varu salīdzināt, kā bija, kad pats mācījos Amatu skolā,
un kādi ir tie jaunieši, kas te mācās šobrīd. Brīžiem tiešām šķiet,
ka daļa profesionālo skolu izvēlas ķeksīša pēc – viņus neinteresē
ne izvēlētā specialitāte, ne nākotnes iespējas, trūkst motivācijas.
Bet tas taču ir pats galvenais! Un tad jau droši var teikt, ka nav
atšķirības, vai tu mācies vidusskolā vai amatu skolā – ja pats
neesi gatavs pilnveidoties, tad no tevis arī nekas neiznāks. Cik
jauniešu pēc vidusskolas mācības neturpina un savu vietu darba
tirgū atrast nevar! Galvenais jau ir vēlme, piemērotas
specialitātes izvēle, lai nav tā, ka trīs gadus mācies par pavāru,
bet izrādās, ka pat kartupeļus nemāki nomizot. Man pavāra darbs
patika jau pamatskolas laikā, un Amatu skolā tas tikai
nostiprinājās. Mājās gatavoju ēst, gribējās, lai sanāk arvien
labāk, padevās arī. Un tad sapratu, ka esmu īstajā vietā! Pēc
mācībām sāku strādāt «Mekā» – sākumā par pavāra palīgu, tad par
pavāru, nu jau esmu ieguvis zeļļa diplomu, un nākamais solis ir
meistara diploms. Šāds ir ceļš, ja cilvēks attīstās, un attīstība
ir vajadzīga jebkurā profesijā. Nevar gribēt, ka, iznākot no
profesionālās skolas, tavas zināšanas sasniegušas maksimumu.
Paralēli esmu ieguvis arī augstāko izglītību, un man piedāvāja
vadīt praktiskās nodarbības topošajiem pavāriem Amatu vidusskolā.
Protams, mans paša izvirzītais mērķis ir izveidot savu ēdināšanas
uzņēmumu, bet pagaidām vēl esmu procesā – gaidu īsto brīdi, lai to
realizētu, jo pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šķiet mazliet
pārdroši sākt kaut ko savu. Visam savs laiks.»

 

«Uzņēmumu dibināju pati»

 

Nadežda Kraukle, SIA «Film studio»
vadītāja:

«Tiem, kas saka, ka amatu skolās nevar iegūt pietiekamas zināšanas,
varu minēt vienkāršu piemēru – pēc Amatu skolas komercdarbinieku
klases beigšanas sāku studēt LLU Ekonomikas fakultātē. Pirmos divus
kursus es varēju vispār nemācīties, jo augstskolas vielu jau biju
apguvusi Amatu skolā, vidusskolu beidzējiem bija grūtāk. Es
noteikti neuzskatu, ka arodskolas ir kaut kas zemāks par
vidusskolām, jo tā ir iespēja iegūt ne tikai teorētiskās zināšanas,
bet arī praktiskās, kas tāpat ļauj turpināt mācības augstskolā. Ja
godīgi, sākumā arī aizgāju uz vidusskolu, bet sapratu, ka nevēlos
tikai pliku vidējo izglītību, ir vajadzīga arī specialitāte. Tieši
tāpēc tomēr izvēlējos komercdarbinieku klasi Amatu skolā. Biju ļoti
apmierināta, jo ieguvu daudz praktisku zināšanu. Jau no šodienas
skatu punkta droši varu teikt, ka tas nebija ķeksītis vien – tagad,
uzsākot savu biznesu, redzu, cik daudz no iegūtā varu praktiski
pielietot. Biznesu veidoju kopā ar vīru – viņš ir televīzijas
operators, un likumsakarīgi, ka izvēlējāmies strādāt šajā virzienā.
Uzņēmumu dibināju es, un tagad jau kā privāts uzņēmums piedāvājam
videofilmēšanas un montāžas pakalpojumus, regulāri piedalāmies
izstādēs, prezentējam savus darbus un ceram iziet arī
starptautiskajā tirgū. Iekarot savu vietu nav viegli, bet, ja esi
mērķtiecīgs un gatavs nepārtraukti attīstīties, iespējas noteikti
ir. Šobrīd pašu bizness mūs pilnībā nodrošina, un tas ir galvenais.
Mans gadījums nav kaut kas īpašs – līdzīgi arī citi mani Amatu
skolas kursabiedri ir izveidojuši savus uzņēmumus vai strādā
lielākās kompānijās savā specialitātē.»

 

«Arodizglītība ir pluss, nevis mīnuss»

 

Aleksandrs Antonovičs, SIA «Pure chocolate»
tehnologs:

«Man, tāpat kā jebkuram jaunietim, diezgan ātri gribējās savu
kabatas naudu, gribējās būt neatkarīgam no vecāku ienākumiem. Tāpēc
bija skaidrs, ka ātrāk varēšu sākt strādāt, ja mācīšos nevis
vidusskolā, bet vienlaikus ar vidējo izglītību iegūšu arī
profesiju. Saistīja ēdināšanas joma, tāpēc arī izvēle bija par labu
Jelgavas Amatu skolai. Paziņas, kas bija šo skolu jau beiguši,
atrada labu darbu, iekārtojās, un tas bija stimuls arī man. Kad
nokļuvu praksē, pārliecinājos, ka mani šī lieta tiešām saista –
iepatikās.

Neteikšu, ka uzreiz pēc skolas bija viegli atrast labi atalgotu
darbu, taču soli pa solim augu – sākumā strādāju «Silvā» par
palīgu, tad kļuvu par konditoru, paralēli ieguvu vidējo izglītību.
Taču tāds nopietnāks pavērsiens manā dzīvē bija darbs SIA «Raugs un
citas preces», kas strādāja ar dažādām jaunajām izejvielām,
prezentējot tās Latvijas ceptuvēm, konditorejām, ēdināšanas
uzņēmumiem. Tur kļuvu par izbraukuma tehnologu, kas ļāva izpētīt
ēdināšanas uzņēmumus «no iekšpuses», uzzināt viņu knifus, gūt
milzīgu un neatsveramu pieredzi. Iestājos LLU, jo sapratu, ka ar
vidējo izglītību ir par maz, un šobrīd jau strādāju plaši pazīstamā
uzņēmumā SIA «Pure chocolate» par tehnologu. Protams, sākumā trūka
zināšanu par šokolādes ražošanas procesu, mācījos, pilnveidojos,
bet tā jau noteikti ir jebkurā jomā – galvenais atrast to, kas tevi
saista. Mana pārliecība ir tāda, ka profesionālās skolas izglītība
ir pluss, nevis mīnuss. Arī, stājoties augstskolā, konkrētās
specialitātēs, ja tu nāc no amatu skolas, tad uz tevi skatās
nopietnāk, jo zina, ka jau esi ieguvis ne tikai teorētisku
izglītību, bet kaut ko saproti arī no specialitātes praktiskās
puses.»

 

«Manā istabā ir tikai paša taisītas
mēbeles»

 

Agnis Konovalovs, galdnieks SIA «Spals»:
«Beidzot Jelgavas Amatniecības vidusskolas mēbeļu galdniekus,
kvalifikācijas darbā taisīju sekciju. Laikam jau komisija to
novērtēja, jo pēc tam viens no tās locekļiem – SIA «Spals»
direktors Jānis Nudiens – piedāvāja darbu savā mēbeļu ražotnē. Tur
strādāju joprojām – nu patīk man tas darbs! Protams, vienmēr jau
gribas kaut ko vairāk, gribētos uzsākt pašam savu biznesu, bet
pagaidām vēl, iespējams, neesmu tam gatavs. Taču tas nenozīmē, ka
strādāju tikai vienā pozīcijā darba vietā – pats savā istabā pēc
skolas beigšanas esmu nomainījis visas mēbeles: nu tur ir tikai
paša gatavotas. No sākuma līdz beigām – izdomāju dizainu, pats
pasēžu pie kompja, uzkonstruēju – tā, lai tas būtu savs un
oriģināls. Ir man kumode, skapji, galds… Protams, sākumā ir arī
kļūdiņas, bet profesiju apgūt var tikai praksē. Skola iedod labu
teorētisko bāzi un nedaudz praktisko pusi, bet par izcilu galdnieku
jau nekļūst vienā dienā vai pāris gados. Tie ir attīstības posmi –
šobrīd darba ņēmējs, perspektīvā – sava galdniecība, kas ar laiku
varētu pārtapt lielākā uzņēmumā.

Taču katrā ziņā es par savu skolu varu teikt tikai to labāko –
biju apmierināts gan ar mācību procesu, gan iegūtajām zināšanām, ko
tagad darbā nostiprinu praktiski. Pēc vidusskolas es taču nevarētu
uzreiz sākt strādāt!»

 

«Domāju, ka nebūšu nekāds metinātājs»

 

Raitis Māliņš, CNC darbgaldu operators SIA «East
metal»:

«Jūs tiešām gribat runāt ar mani?! Es taču biju Amatu skolas
lielākais delveris! Atzīšos godīgi: mana attieksme pret mācībām
visus gadus bija ļoti vieglprātīga. Patiesībā es pat nezināju, ko
mācos! Kaut kāds metinātājs, CNC darbgaldi – kas tas ir?! Skaidri
zināju, ka nekad mūžā šajā specialitātē nestrādāšu. Nu, nebūšu es
nekāds nošņurcis metinātājs ar melnām rokām! Uz skolu gāju tikai,
lai iegūtu papīru. Bet viss sagriezās kājām gaisā pēdējā kursa
pēdējos mēnešos, kad mūsu programmu sāka uzraudzīt Pieaugušo
izglītības centrs. Ticiet vai ne, bet es pirmo reizi pie īsta
darbgalda tiku tikai dažas nedēļas pirms skolas eksāmena – pirms
tam tikai teorija, teorija, no kuras neko nesapratu. Taču, kad
beidzot tikām Pieaugušo izglītības centra Metālapstrādes filiālē
pie īstiem darbgaldiem, es beidzot sapratu, ko šis darbs vispār
nozīmē, un, jā, man iepatikās. Iepatikās tik ļoti, ka visu
pazaudēto atguvu pāris mēnešos – tiešām mācījos, darbojās loģika,
un eksāmenu noliku tikpat labi vai pat vēl labāk nekā viens otrs
kursa teicamnieks. Mēs bijām pirmais kurss šajā specialitātē, un
varbūt, ka tā arī ir – pirmie kucēni jāslīcina. Tagad saprotu, ka
jau nākamais kurss visu apgūst daudz pamatīgāk un uzreiz arī
praktiski, tātad būs vēl labāks rezultāts.

Tūlīt pēc skolas beigšanas atradu arī darbu – lielā
metālapstrādes uzņēmumā SIA «East metal» Dobelē, kur ar mūsu darbu
ir apmierināti, pašam arī patīk, tiešām strādāju ar atbildības
sajūtu – šī jau nav skola, te ir reālā dzīve. Un galvenais, ka
saprotu – skolas zināšanas lieti noder: nav tā, ka būtu apguvis
kaut ko, kas praktiskajā darbā neder. Uzņēmumā strādā uz tādiem
pašiem darbgaldiem, ar kādiem mēs mācījāmies Pieaugušo izglītības
centra Metālapstrādes filiālē. Iedomājieties – mana pirmā alga bija
400 lati! Domāju, ka daudzi par kaut ko tādu tūlīt pēc skolas
beigšanas var tikai sapņot. Tagad mans mērķis ir uzkrāt pieredzi.
Ja vajadzēs pamācīties vēl kādos specifiskākos kursos un tad meklēt
darbu Rīgā, jo esmu dzirdējis, ka labi CNC darbgaldu operatori var
nopelnīt pat 1000 latus mēnesī, – ir mērķis, uz ko tiekties!»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš un no personīgā
arhīva