Pilsētā

Bet citādi, kā teic veikala vadītājs Ai­vars Šangelis,
problēmas ir visiem, varbūt izņemot skandināvu veikalu tīklu. Tā kā
tagad pārsvarā veic tikai apdares darbus, tā saukto melno
būvmateriālu (bloku, ķieģeļu, cementa u.c.) tirdzniecība ir
praktiski apstājusies. «Cements ir pirmais, pēc kā spriest.
Savulaik mašīna vienā nedēļā aizgāja, tagad tā gandrīz visam
mēnesim pietiek,» kritumu raksturo «Pilsētas» pārstāvis,
piebilzdams, ka šī iemesla dēļ melno materiālu krājumi samazināti
līdz minimumam.  

Citādi saglabāta līdzšinējā taktika. Preces, piemēram, flīzes,
kas bija tikai pēc pasūtījuma, arī tagad ir tāpat. Netiek turēti
lieki krājumi materiāliem, pēc kā pieprasījums ir reizi pāris
mēnešos. Nepieciešamības gadījumā izdevīgāk piegādāt – uz Rīgu
mašīna kursē katru dienu. Protams, ja vien prece pieejama. Gadās,
ka piegādātāji pieviļ, bet tas ir tikai cilvēciski – nekļūdās vien
tas, kas neko nedara. Ar firmām, kam fēleri bieži gadās, «Pilsēta»,
lai negrautu savu prestižu, pārtraucot sadarbību. 

Novērota arī vēl kāda iezīme. Tā kā daudzās jomās mūsu
uzņēmējiem ir tendence rīkoties kā spekulantiem, arī būvmateriālu
veikali, kas pa tiešo neiepērk būvmateriālus, to jutuši no preču
piegādātāju puses. Atsevišķi piegādātāji joprojām turoties pie
lielāka uzcenojuma. 

Līdzīgi kā kolēģi, arī A.Šangelis kā lielāko min nemaksātāju
problēmu. Lai gan līgumā ar būvniekiem atrunātas arī personiskās
garantijas, tomēr vēlāk varot izrādīties, ka nekāda īpašuma
cilvēkam nav. Veikala vadītājs arī teic, ka kopš darbības sākuma
«Pilsētas» veikali lielākoties strādājuši ar privātpersonām.
Piederība «Tapro» veikalu tīklam gan varētu liecināt ko citu.
Proti, tie pārsvarā orientējās tieši uz būvfirmu apkalpošanu.
Veikala pārstāvis teic, ka šī tendence pieaugusi būvniecības buma
laikā, taču ar šaubīgiem klientiem «Pilsēta» centusies
neielaisties. «Šodien var būt tikai viena taktika: kam ir nauda –
ar to var strādāt,» rezumē A.Šangelis, kolēģu teikto papildinādams
par būvdarbu konkursiem. Proti, tajos vienmēr būtu piesaistāms
neitrāls speciālists, kas objektu izvērtētu, lai būtu tāme, no kā
vadīties. «Piemēram, ja tāmē figurē 100 000 latu, tad diezin vai
tādu būvi var uzcelt par 50 000. Ja kāds vinnē šādu konkursu, viņš
vai nu veikalam, vai celtniekiem paliek parādā vai arī uzmet
apakšuzņēmēju,» šodienas shēmās dalās veikala vadītājs, uzsvērdams,
ka valstī visos līmeņos jāatbalsta vietējie veikali un
ražotāji.

Atalgojums un štati «Pilsētā» apmēram par 20 procentiem
samazināti no janvāra. Cita varianta nav bijis. Pēc gadiem vestās
iekšējās statistikas līdz šim starp decembri un janvāri neesot
bijis tāda apgrozījuma krituma. Pērn kopumā tas nokrities līdz
2005. gada līmenim. Taču savas jomas speciālisti veikalam palikuši
uzticīgi, tagad atšķirībā no celtniecības buma kadru ziņā parādās
zināmas izvēles iespējas. 

Jautāts par pircēju pievilināšanas knifiem, «Pilsētas»
pārstāvis teic, ka tādi ir vienmēr, tikai īsti nevar saprast, kādi
kuram vajadzīgi. Tā kā rosīšanās mazdārziņos būs liela, līdzīgi kā
citviet, arī šeit piedāvās dārzkopības preces, izņemot stādus, jo
tad būtu nepieciešams darbinieks, kas tos pārzina.