Pie guļoša pacienta izsauc ātros – palīdzība ierodas, taču brīdī, kad slimnieks jānogādā medicīnas iestādē, izrādās, ka nav, kas viņu aiznes līdz ātrās palīdzības mašīnai. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra darbinieki, kā pašiem šķiet, atraduši risinājumu – viņi izsauc pašvaldības policiju. Taču pašvaldības policija nav sanitāri – šogad, saņemot jau vairāk nekā 60 šādus izsaukumus, policija atzīst, ka tā nevar būt sistēma un problēma jārisina valsts pakļautībā esošajam NMPD.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai gan šī problēma nav lokāla un ir aktuāla visā Latvijā, NMPD vadībai risinājuma nav. «Par pacienta transportēšanu un nešanu atbild brigāde. Jā, dienestā galvenokārt strādā sievietes, un mums ar to ir jārēķinās arī tad, ja apstākļi ir dažādi – smags pacients, dziļas sniega kupenas, šauras kāpņu telpas – un varbūt brigāde saviem spēkiem galā netiek. Tad, ja iespējams, lūdzam palīdzību tuviniekiem, garāmgājējiem un glābējiem. Ja nepieciešams uzlauzt dzīvokļa durvis, piesaistām arī Valsts policiju,» norāda NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša. Viņa piebilst, ka dienesta sadarbība ar pašvaldības policiju Jelgavā izveidojusies vēsturiski, un citur Latvijā tas gan netiekot praktizēts.
NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Beitāns atzīst, ka problēma radusies tāpēc, ka viņa vadītā dienesta darbinieki nepamatoti bieži bez saistībām izmantojuši pašvaldības policijas pakalpojumus. «Protams, nevar taču par katru sīkumu saukt policiju!» tā R.Beitāns, norādot, ka tas darbiniekiem neviļus kļuvis par ieradumu. Viņš piebilst, ka principā dienests šādos gadījumos varot zvanīt arī VUGD, kas palīdzību neatteikšot.
Tā domā NMPD, kamēr VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko uzsver, ka ugunsdzēsēji jau nu gan uz šādiem izsaukumiem, kur pacients jānones līdz mašīnai, nebrauks. «Mēs izbraucam vien tad, ja nepieciešams atvērt dzīvokļa durvis. Un, ja jau tur esam, protams, varam palīdzēt nonest pacientu, ja tas nepieciešams, bet atsevišķi uz šādu izsaukumu mēs nebrauktu – dienestam ir jāekonomē līdzekļi,» tā A.Hroļenko. Viņa praksē gan ir gadījums, kad, vēl strādājot Rīgā, glābēji palīdzējuši nonest ļoti smagu pacientu, kurš, kāpjot ārā no vannas, pakritis un nav varējis piecelties, savukārt mediķi nav varējuši sniegt viņam palīdzību, jo nevarēja izkustināt no vietas. «Bet tas bija izņēmums. Mēs jau tāpat neizbraucam uz visiem izsaukumiem, kas ir ciešāk saistīti ar mūsu darbu,» piebilst A.Hroļenko.
Arī pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags uzsver: «Palīdzību neatsakām – ja cilvēks ir smags un mediķi netiek galā, varam palīdzēt, bet pēdējā laikā tā jau kļuvusi par sistēmu – daždien saņemti pat septiņi šādi izsaukumi. Tas tomēr ir ļoti daudz.» Viņš piebilst, ka pašvaldības policijas funkcijas ir sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, tostarp mediķiem, ja nākas sniegt palīdzību agresīvam pacientam. Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste-juriste Sandra Reksce informē, ka no 1. janvāra līdz 17. martam bijuši 86 gadījumi, kad NMPD lūgusi pašvaldības policijas palīdzību. Lielākoties, 68 gadījumos, palīdzēts nonest slimnieku no dzīvokļa līdz ātrās palīdzības mašīnai, kā arī uznest atpakaļ uz dzīvokli, palīdzēts arī pacientu nogādāt līdz Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļai vai VSIA «Ģintermuiža».
NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs R.Beitāns sola situāciju risināt saviem spēkiem. Savukārt VUGD un pašvaldības policija redz, ka šo situāciju vajadzētu risināt NMPD vadībai, slēdzot sadarbības līgumus vai nu ar valsts, vai pašvaldības, vai privātām struktūrām, kas viņiem nodrošinātu šādu pakalpojumu, ar kuru paši galā netiek.
Foto: Ivars Veiliņš