«Daudzi uzņēmumi joprojām nav atguvušies no krīzes, tādēļ finanšu situācija nav tik laba, lai dotos uz banku pēc aizdevuma attīstībai. Tas bremzē gan kopējo ekonomisko attīstību, gan algu pieaugumu. Tomēr esmu pārliecināts, ka algas turpinās augt vidēji par četriem pieciem procentiem gadā. Pie viena procenta inflācijas un trīs procentu kopējās ekonomiskās izaugsmes tas ir labs rādītājs,» spriež ilggadējais Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška.
Jānis Kovaļevskis
«Jelgavā joprojām salīdzinoši liels īpatsvars ir pakalpojumu sektoram, kurā, pēc statistikas datiem, atalgojums ir zemāks nekā daudzās citās nozarēs. Faktiski šajos uzņēmumos tiek maksāta minimālā alga vai mazliet vairāk. Tas ietekmē cilvēku pirktspēju. Tomēr pēdējie dati liecina, ka patērētāju optimisms sāk atgriezties un apgrozījums pieaug arī tiem uzņēmumiem, kuri ražo vai tirgo preces vietējam patēriņam. Tādēļ arī pakalpojumu jomā ir visi priekšnosacījumi, lai celtu atalgojuma līmeni. Jelgavas ekonomiskā priekšrocība ir tā, ka eksportspējīgu ražošanas uzņēmumu kļūst arvien vairāk, un jau nākamgad pilsētā varētu ienākt vēl četri ražošanas uzņēmumi, nodrošinot ne mazāk kā 200 labi apmaksātas darbavietas,» uzsver I.Kanaška.
Oktobra beigās pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) iniciatīvas tika izveidota Zemgales uzņēmēju reģionālā padome, kuras vadību esat uzņēmies. Ar ko šī organizācija nodarbosies – vai uzņēmēji nav ņēmuši piemēru no valsts birokrātijas jomā, izveidojot kārtējo jauno padomi?
Atšķirībā no valsts struktūrām uzņēmēju padomēs neviens atlīdzību nesaņem un darbs tiek organizēts sabiedriskā kārtā. Līdz šim LTRK vairāk bija Rīgas organizācija ar salīdzinoši lielu ietekmi un lomu politikas veidošanā, tādēļ atsaucāmies viņu iniciatīvai un izveidojām Zemgales uzņēmēju padomi. Vēlamies arī šādā veidā aizstāvēt reģiona intereses, iesaistot uzņēmējus arī no Jēkabpils un Aizkraukles. Kā padomes priekšsēdētājs esmu apstiprināts arī LTRK valdes locekļa amatā, un mūsu galvenais uzdevums tāpat kā līdz šim būs aizstāvēt uzņēmēju intereses.
Kādā veidā?
Piemēram, šobrīd strādājam pie priekšlikumiem topošajai valdības deklarācijai. Mūs var ņemt vai neņemt vērā, bet tā ir laba iespēja paust savu viedokli. Uzņēmēju prioritātes ir profesionālā izglītība, nodokļu politika un reģionālā attīstība no infrastruktūras pieejamības viedokļa, proti, joprojām nav sakārtoti jautājumi saistībā ar elektrības pieslēgumiem, veidojot jaunus objektus. Ja uzņēmējam jāiegulda vairāki simti tūkstoši tikai elektrības pieslēguma izveidošanā, viņš piecas reizes pārdomās, cik lietderīga ir šāda investīcija, ja citviet tas tiek nodrošināts.
Profesionālā izglītība valstī jau vairākus gadus ir prioritāte – vai šajā jomā nav panākts progress?
Jelgavā un vēl dažās pilsētās ir, bet Latvijā kopumā ir daudz ko darīt. Profesionālajās skolās joprojām tiek gatavoti ekonomisti, daudzas profesijas «pārklājas», bet atsevišķās jomās speciālistu trūkst. Vislabāko rezultātu varētu dot duālās izglītības modelis, kur uzņēmējs aktīvi iesaistās izglītības procesā, nodrošinot prakses iespējas un darbu labākajiem audzēkņiem. Jelgavā šādās programmās ir iesaistījušies tādi uzņēmumi kā «Dinex», «Amo Plant» un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde. Tā ir pareiza ievirze, tomēr jāsper nākamais solis un jāpiesaista vai jāapmāca arī pasniedzēji, lai ir, kas tālāk nodod zināšanas mūsu jauniešiem. Turklāt jārēķinās, ka pēc labi apmācītiem profesionāļiem pieprasījums ir augsts visā Eiropā, tādēļ, jo ātrāk uzņēmums piesaistīs šos jauniešus, jo lielāki ieguvēji viņi būs nākotnē.
Kā prioritāti minējāt arī nodokļu politiku. Kādas izmaiņas sagaidāt no politikas veidotājiem attiecībā uz minimālo algu, mikrouzņēmumu nodokļa likmēm?
Mikrouzņēmumu nodokļa likme jāsaglabā deviņu procentu apmērā. Tas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem ārpus Rīgas, kā arī biznesa uzsācējiem. Esam aicinājuši Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izvērtēt arī iespēju par fiksētā nodokļa likmes jeb patentmaksas maksātāju loka paplašināšanu, jo prasīt kases aparātu un visas no tā izrietošās regālijas no cilvēka, kurš vēlas tirgot paša skābētus kāpostus, ir apgrūtinoši arī VID darbiniekiem. Tā ir neefektīva resursu izmantošana. Savukārt minimālās algas jautājumā piekrītam līdzšinējai valdības pozīcijai, ka tā tuvākajos gados jāceļ vidēji par 40 – 50 eiro gadā. Lai gan daudzās nozarēs tas nav aktuāls jautājums, jo reāli par līdzšinējo minimālo algu – 320 eiro pirms nodokļu nomaksas – nevienu darbinieku nolīgt nevar. Vidējais atalgojums valstī jau šobrīd ir 762 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet virknē nozaru tas pārsniedz 1000 eiro. Tomēr pats svarīgākais attiecībā uz nodokļu jautājumiem ir stabilitāte, lai uzņēmēji var plānot savas finanses ilgtermiņā.
Šobrīd uz izdevīgiem nosacījumiem ir pieejami resursi gan biznesa uzsācējiem, gan tiem, kas vēlas investēt savas uzņēmējdarbības attīstībā, tomēr gan «Altum», gan komercbankas apgalvo, ka nav ko finansēt.
Uzņēmēji tāpat kā ikviens no mums vēlas skaidrību par rītdienu, bet pamatā šī problēma ir saistīta ar riskiem, jo banku politika kļuvusi piesardzīgāka, daudz lielāku lomu spēlē reputācija, uzņēmuma finanšu stabilitāte ilgākā laika posmā. Krīzes sekas uzņēmumos joprojām ir jūtamas. Pietiek paskatīties gada pārskatus, lai redzētu, ka rezerves ir izsmeltas, bet jaunas uzkrāt vēl nav bijis pietiekami daudz laika. Savukārt biznesa uzsācēju lielākā problēma ir idejas dzīvotspēja. Ar to vien, ka kādam par savu ideju deg acis, nepietiek.
Bet mums taču ir arī veiksmes stāsti!
Jā, un tie iedvesmo. Kā mentoram bija iespēja līdzdarboties vienā no šādiem veiksmes stāstiem. Nu jau samērā plaši pazīstamos bioloģiskos bērnu biezeņus ar zīmolu «Rūdolfs» Jelgavas biznesa inkubatora uzraudzībā sāka ražot Egija Martinsone. Šobrīd šim projektam ir piesaistīts investors Vītolu ģimene, ar kuras atbalstu izveidota ražotne Ādažos, un biezeņus var iegādāties 31 Latvijas pilsētā 74 tirdzniecības vietās, tostarp lielveikalos «Rimi», «Sky» un «Prisma».
Šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal notika Uzņēmēju dienas – vai arī nākamgad šī tradīcija tiks turpināta?
Uzņēmēju dienas organizējam sadarbībā ar pilsētas domi, un šī tradīcija noteikti tiks turpināta. Šogad kopā izdevās pulcēt 120 uzņēmumus, kā arī pārstāvjus no piecām Jelgavas sadraudzības pilsētām. Plānojam, ka 2015. gadā šīs dienas notiks 17. un 18. aprīlī Zemgales Olimpiskajā centrā. Vēlamies paplašināt ģeogrāfiju un aicināt arvien vairāk Zemgales uzņēmēju, kā arī potenciālos sadarbības partnerus no mūsu sadraudzības pilsētām.
Nākamgad Jelgava svinēs 750 gadu jubileju – vai uzņēmēju organizācijās esat pārrunājuši, kā plānotajās norisēs varētu piedalīties darba devēji?
Uzņēmēju pienesums šajā ziņā būs pilsētas viesiem nodrošinātais serviss, tāpat esam runājuši ar pašvaldību par vienotu noformējumu. Aicināsim arī uzņēmējus iesaistīties un noformēt savus objektus atbilstoši Pilsētas svētku tematikai. Savas idejas ir arī ēdinātājiem un tūrisma nozares pārstāvjiem, jo pilsētā noteikti būs vairāk viesu nekā ierasts. Centīsimies godam prezentēt savu pilsētu.
Kāpēc, jūsuprāt, līdz šim neviens nav vēlējies saimniekot pie «Mītavas» tilta izbūvētajās kafejnīcas telpās, lai gan vairākkārt sludināta nomas tiesību izsole?
Domāju, ka lielākais šķērslis šajā ziņā ir sākotnējās investīcijas. Uzņēmēji ir saukuši skaitļus ap 150 tūkstošiem eiro. Ja šai summai pieliekam klāt vēl nomas maksu, tad esošajā platībā to būs grūti atpelnīt pārskatāmā periodā. Tikpat labi šajā vietā varētu ierīkot tūrisma informācijas centru vai to sakārtot, piesaistot ES līdzfinansējumu, un izmantot citām funkcijām, jo ēdināšanas pakalpojumus tiešā tuvumā piedāvā vēl vismaz trīs citi uzņēmumi.
Esat viens no Jelgavas Ledus halles līdzīpašniekiem – kā redzat šīs jomas attīstību?
Hokejs ir skaists un dārgs sporta veids, līdz ar to bez pašvaldības atbalsta visdrīzāk halles nebūtu. Šobrīd ar hokeju un daiļslidošanu Jelgavas Ledus sporta skolā nodarbojas aptuveni 300 audzēkņu. Reti kurā pašvaldībā tiek nodrošināta šāda iespēja, tādēļ varam būt lepni par to, ka esam izveidojuši savu jaunatnes hokeja skolu un ka ar uzņēmēju atbalstu komanda startē arī Virslīgā.
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadībā esat jau kopš tās dibināšanas – 18 gadus. Vai joprojām spējat sevi motivēt šim darbam, jo uzņēmējdarbības vide šobrīd ir pietiekami dinamiska.
Esmu diezgan cieši tajā visā iekšā – pavilkt svītru nemaz nav tik vienkārši, jo šī vide nemitīgi dzen uz priekšu. Mūsu galvenais uzdevums ir iegūt informāciju un dalīties ar to. Uzņēmējam ikdienā bieži vien nepietiek laika apmeklēt dažādus seminārus un sapulces, tādēļ viņi iesaistās organizācijā, kura var šo informāciju piedāvāt koncentrētā veidā. Man šāds sabiedriskais darbs ļauj sevi uzturēt formā.
Foto: Krišjānis Grantiņš
-1.5 °C,
2.7 m/s,
87.7 % 
-1.5 °C,
2.7 m/s,
87.7 %