Šogad pilsēta svin savu 750 gadu jubileju, un ļoti būtiska loma svētku norisēs atvēlēta tam, kā pilsēta veidojusies gadsimtu gaitā, kas ir tie notikumi un cilvēki, ar kuriem varam lepoties vēl šodien. Sarunā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase uzsver, ka no katra perioda pilsētas vēsturē jācenšas paņemt kā pozitīvā, tā arī negatīvā pieredze, kura var būt noderīga šodien.
Jānis Kovaļevskis
«Vēsturi veido personības, tādēļ šogad Pilsētas svētku nedēļā – 26. maijā – atklāsim portretu galeriju ar Jelgavas vēsturē nozīmīgākajām personībām. Esam izraudzījušies vairāk nekā simts kandidātu. Šajā sarakstā ir daudz interesantu uzvārdu, tostarp viens no latviešu rakstu valodas pamatlicējiem Georgs Mancelis, hercoga Ernsta Johana Bīrona padomnieks un finansists Levijs Lipmans, kurš ir no Latvijas Hokeja federācijas prezidenta un uzņēmēja Kirova Lipmana dzimtas, pirmās un lielākās tipogrāfijas Baltijā dibinātājs Johans Fridrihs Stefenhāgens, teātra tēvs Ādolfs Alunāns, pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste un daudzi citi,» stāsta G.Grase.
Esat apkopojuši tā saukto Jelgavas vēstures kanonu, kuru šogad atspoguļojam arī laikrakstā un portālā sadaļā «Jelgava vēstures faktos». Pēc kādiem kritērijiem izraudzīti pilsētas vēsturē būtiskākie notikumi?
Tas jebkurā gadījumā ir subjektīvs vērtējums, pie kura esam nonākuši, apkopojot to informāciju, kura ir mūsu rīcībā. Vēlējāmies hronoloģiskā secībā izcelt tās norises, kuras ietekmējušas pilsētu, sākot no pirmās koka pils celtniecības un līdz par 20. gadsimtam. Līdz pat 1918. gadam Jelgava bija pazīstama kā Mītava, un mūsu vēsture ir cieši saistīta gan ar vācu kultūru, gan ar cariskās Krievijas ietekmi. Absolūti lielāko daļu no 750 gadiem Jelgava ir bijusi rietumnieciski orientēta, tomēr šo mantojumu ir grūti pilnvērtīgi novērtēt, jo 20. gadsimta abu pasaules karu laikā pilsēta tika pilnībā nopostīta. Pirmā pasaules kara laikā vien Jelgava no saviem 35 tūkstošiem iedzīvotāju zaudēja 27, un Vitebskas guberņā tobrīd bija vairāk jelgavnieku nekā pašā Jelgavā.
Ar Jelgavas vārdu ir saistīti divi būtiski gadskaitļi – 1265. gads, kad sāka būvēt Jelgavas pili, un 1573. gads, kad iegūtas pilsētas tiesības. Ir vēsturnieki, kuri uzskata, ka par pilsētas jubilejas atskaites punktu būtu jāņem 1573. gads.
Šajā ziņā var būt divas pieejas, un mēs pieturamies pie gada, kurā aizsākusies Jelgavas kā apdzīvotas vietas vēsture. Pēc līdzīgas pieejas tika svinēta arī Rīgas 800 gadu jubileja. Pirmo reizi hronikā Mītavas vārds ir datēts ar 1266. gadu saistībā ar pils būvniecības procesu. Hronikā pirmā Jelgavas pils no vācu valodas «Huss», kas tulkojumā nozīmē «māja». tajā laikā šeit uzturējās neliels skaits bruņinieku Zināms, ka vienu brīdi brīdi to skaits nepārsniedza astoņus. Dodoties kara gaitās, katrs no viņiem nolīga algotņus, un tā veidojās armijas. Tādēļ ar lielu varbūtību varam pieņemt, ka jau tobrīd kaujā devās brālis pret brāli vai tēvu, jo krustnešu karaspēkā tika nolīgti arī vietējie zemgaļi. Savukārt 1573. gads kā atskaites punkts tiek minēts, pamatojoties uz saimniecisku dokumentu, kurā noformēts pasūtījums amatniekam pilsētas ģerboņa izgatavošanai. Šis dokuments ir datēts ar 1574. gadu, līdz ar to varam pieņemt, ka pilsētas tiesības Jelgavai piešķirtas gadu iepriekš.
Par ko jelgavnieki var būt lepni saistībā ar pilsētas vēsturi?
Tas ir ļoti individuāli, tomēr mēs vienmēr esam centušies izcelt Jelgavu kā pirmavotu dažādiem procesiem un notikumiem. Piemēram, būtu lieliski, ja katrs jelgavnieks zinātu, ka mūsu pilsētā ir izdota pirmā avīze latviešu valodā «Latviešu Avīzes», dibināta pirmā augstskola «Academia Petrina», pirmā zinātņu biedrība Baltijā, gaisā pacēlies pirmais gaisa balons Latvijas teritorijā, kā arī 1840. gadā uzņemta pirmā fotogrāfija dagerotipa tehnoloģijā (dagerotipija ir pats pirmais atklātais fotogrāfiska attēla iegūšanas veids; tā nav tradicionālā fotogrāfija, bet pozitīva attēla iegūšana uz apsudrabotas vara plates – red.). Šo sarakstu varētu turpināt, jo kopumā esam uzskaitījuši ap 60 notikumu, kuri pirmo reizi Latvijā notikuši tieši mūsu pilsētā.
Ir virkne pilsētas vēsturē nozīmīgu personību, kuras dažādu iemeslu dēļ ir aizmirstas. Vai to iespējams mainīt?
Tas nav viegli, jo katram laikam tikuši piemeklēti savi varoņi un stāsti. Piemēram, sabiedrībā Ādolfs Alunāns tiek dēvēts par Veco Ādolfu, lai gan viņš Latvijas teātra tradīciju aizsāka 22 gadu vecumā, būdams jauns un enerģisks. Vēl sarežģītāk ir ar personībām, kuras padomju laikā bija nevēlamo sarakstā. Tie ir politiķi un saimnieciskie darbinieki. Piemēram, ar Jelgavas vārdu cieši saistīts ir viens no sociāldemokrātijas ideju aizsācējiem Latvijā un pirmo četru Saeimu priekšsēdētājs Pauls Kalniņš. Sabiedrības vēsturiskajā atmiņā pilnībā nav izdevies atgriezt arī mūsu tautsaimnieka Jāņa Bisenieka vārdu, kurš zināmā mērā ir pielīdzināms Krišjānim Valdemāram. Visiem ir zināms, ka Valdemārs bija Latvijas jūrniecības aizsācējs, bet reti kurš zina, ka Bisenieks bija viens no nacionālās uzņēmējdarbības pamatlicējiem, aktīvi aicināja dibināt uzņēmumus un uzkrāt kapitālu, dibināja dažādas biedrības un aicināja latviešus būt ekonomiski aktīviem. Lai sniegtu plašāku ieskatu par personībām, ar kurām saistīts Jelgavas vārds, šobrīd veidojam portretu galeriju, kuru atklāsim 26. maijā Pilsētas svētku nedēļā. Galerijā apkoposim cilvēkus, kuriem bijusi nozīmīga loma pilsētas vēsturē, sākot ar Konrādu fon Mandermu, kurš 1265. gadā sāka celt Mītavas pili, un beidzot ar 20. gadsimta redzamākajām personībām, pirmo Latvijas Valsts prezidentu J.Čaksti un Jelgavas Goda pilsoni izcilo aktrisi Elzu Radziņu.
Kā izmantot mūsu pilsētas vēsturi, lai kļūtu pievilcīgāki tūristiem?
Mums jākļūst atraktīvākiem, jo šodien vairs nepietiek tikai ar lielisku stāstu par Kazanovas gaitām Jelgavas pilī vai Vācijas ķeizara Vilhelma viesošanos pilsētā. Cilvēki vēlas piedzīvot ko neparastu – ne velti viens no populārākajiem pilsētas tūrisma objektiem ir pils kapenes. Mūsu vēsturē vēl ir pietiekami daudz balto laukumu vai tēmu, par kurām dažādu iemeslu dēļ atturamies runāt. Piemēram, par to, ka 1710. gadā mēra epidēmijas laikā aizgāja bojā teju puse no visiem pilsētas iedzīvotājiem, par to, kā tika pārdalīti pilsētas īpašumi pēc Latvijas valsts nodibināšanas, par to, kāda loma bija tautas atmiņā joprojām dzīvajam laupītājam Ansim Kaupēnam, un par to, ka tieši Jelgavā 1928. gadā tika slēgts pēdējais publiskais nams Latvijas teritorijā, kurš atradās toreizējā Marijas ielā, tagadējā Ausekļa ielā.
Kas, jūsuprāt, no 21. gadsimta sākuma ieies Jelgavas vēsturē un paliks cilvēku atmiņā arī pēc vairākiem simtiem gadu?
Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, jo, lai mēs varētu novērtēt kāda notikuma vēsturisko nozīmīgumu, ir jāpaiet vairākiem gadu desmitiem. Lai gan ir teiciens, ka katra diena veido vēsturi, tas nav gluži pareizi, jo tas, kas ir nozīmīgs šodien, iespējams, vēl būs nozīmīgs pēc pieciem vai desmit gadiem, bet vēl pēc piecdesmit gadiem par to vairs neviens neko neatcerēsies. Ļoti būtiska ir emocionālā piesaiste un cilvēku līdzpārdzīvojums. Mums ir grūti objektīvi novērtēt notikumus, kuros paši esam bijuši iesaistīti. No šodienas skatupunkta ir viegli nosodīt cilvēkus, kuri, dzīvojot Padomju Latvijā, vienā vai otrā veidā sadarbojās ar pastāvošo režīmu. Tomēr, lai būtu objektīvi, ir jāņem vērā katra vēsturiskā perioda īpatnības.
Vai jūtat Latvijas simtgades tuvošanos?
Kad 1918. gadā pasludināja Latvijas neatkarību, Jelgavā atradās vācu okupācijas karaspēks. Latvijas vara te varēja nostiprināties tikai pēc Bermonta padzīšanas 1919. gada nogalē. Tas ir laiks, kad konsekventi atteicās no Mītavas un pilsētu oficiāli pārdēvēja par Jelgavu. Pilsēta joprojām bija Kurzemes bruņniecības, dižciltīgo muižnieku bāzes vieta, un pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas viņu īpašumus pārņēma pilsēta. Slavenākais to vidū bija Kurzemes Bruņniecības nams Upes ielā (tagad J.Čakstes bulvāris – red.), kur vēlāk darbojās vidusskola. Valsts simtgade būtu brīdis, uz kuru varētu izdot apkopojošu grāmatu par pilsētas vēsturi, kā arī pilsētvidē iemūžināt kādus ar Latvijas un Jelgavas vārdu saistītus spilgtus notikumus vai personības.
Foto: Raitis Supe
16.2 °C,
3.2 m/s,
82.6 % 
16.2 °C,
3.2 m/s,
82.6 %