Šodien Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) notiek «kartēšanas ballīte». Dalībnieku galvenais uzdevums ir «iziet ielās» un aktualizēt datus par pilsētas ielām, māju numuriem un dažādu objektu atrašanās vietu, iezīmējot tos «OpenStreetMap» (OSM).
Ritma Gaidamoviča
Pasākuma mērķis bija savākt pēc iespējas jaunākus datus par dažādiem objektiem konkrētā pilsētas rajonā – māju numurus, iestāžu nosaukumus, benzīntanku , veikalu adreses, darba laiku, bankomātu un naudas iemaksas automātu atrašanās vietas –, kurus vēlāk atzīmēt OSM kartē, kas bez maksas pieejama internetā osm.org.
Jāteic, ka Jelgavas «kartēšanas ballītei» atsaucība nebija liela, taču sanākušie kopā ar OSM kartes veidošanas entuziastiem devās ielās, lai vāktu datus. Viņu izvēle krita uz diviem rajoniem tepat pilsētas centrā – viena grupa, atzīmējot redzēto kartē un fotografējot attiecīgās vietas, ievāca datus par Oskara Kalpaka, Dārza, Zirgu un Pavasara ielas rajonu, otra – pa Dambja, Asteru un Aspazijas ielas rajonu.
OSM entuziasts Rihards stāsta, ka lielākoties problēma šajā bezmaksas kartē ir neatzīmētie māju numuri. Attiecībā uz Jelgavu, centrs ir diezgan piepildīts – māju numuri un objekti sazīmēti, taču problēmas ir ar pārējiem dzīvojamiem pilsētas rajoniem, kur kartē māju numuros caurumi. Jāpiebilst, ka šajā kartē var atzīmēt arī tādas vietas kā hidrantus, kur ņemt ūdeni, tiesa, mūsu pilsētā atzīmēts tikai viens, tāpat Jelgavā atzīmēta tikai viena vieta, kas pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos, lai gan tādu ir daudz. Kāds entuziasts Jūrmalā izveidojis speciālu hidrantu karti, kas palīdz ugunsdzēsējiem. Citās valstīs populāri ir atzīmēt arī veloceliņus, kas palīdz velosipēdistiem izstrādāt maršrutus. Diemžēl Jelgavā šobrīd nav atzīmēts neviens, lai gan tādu mums ir. Piemēram, OSM jau ilgāku laiku izmanto arī «Rīgas satiksme», iezīmējot savus autobusu maršrutus. Dublinā ir izstrādāta karte ar visiem pilsētas krogiem.
Jāpiebilst, ka šī karte ir būtiska ceļu remontu laikā, jo šajā tajā var kaut katru dienu atjaunot datus. «Rīgā iezīmēju Dienvidu tiltu ar visiem pievadiem un divu dienu laikā informācija jau bija aktualizēta, bet Google Map šo info atjaunoja tik pēc vairākiem mēnešiem,» tā Rihards.
Ap desmit cilvēku šodien devās ielās, lai centra rajonā izpētītu māju numurus, iestāžu nosaukumus, veikalus, to darba laikus, interesantus objektus, ko vēlāk iezīmēt pilsētas kartē, ievadot svaigākos datus. «Vienmēr, ejot vākt datus, lai zinātu ko pierakstīt, svarīgi ir iedomāties, kas būtu nepieciešams pilsētas viesim. Iedomājieties, ka jūs esat citā pilsētā un, ko jums būtu svarīgi zināt,» tā Rihards, uzsverot, ka vietējie iedzīvotāji kartes zīmēšanā tiek iesaistīti, jo tieši viņi vislabāk pazīst savas pilsētas nostūrus un objektu atrašanās vietas un var tos ietvert kartē. Turklāt «kartēšanas ballītē» iedzīvotāji arī iemācās paši papildināt savas pilsētas karti, jo tieši viņi visātrāk pamana un uzreiz var veikt labojumus kartē, ja pilsētas ikdienas dzīvē kas mainās – notiek ceļa remonts, tiek izbūvēta jauna iela, atklāts veikals.
Jelgavnieks Endijs Lisovskis atzīst, ka vismaz reizi nedēļā kartē meklē kādu adresi, tāpēc šķiet ļoti svarīgi, lai kartē būtu jaunākā informācija. Endijs zina teikt, ka Asteru un Aspazijas ielas rajons pilsētas kartē iezīmēts diezgan precīzi un var atrast pareizu informāciju, bet kā ir ar pārējo pilsētu, nav pētījis. «Līdz šim pats esmu mēģinājis papildināt karti, taču šodien gribas gūt jaunas zināšanas, lai tam varētu pievērsties profesionālāk,» atzīst Endijs.
OSM pasākumi, saukti arī par «mapping party» jeb kartēšanas ballītēm, notiek visā pasaulē, tostarp Latvijā tie jau aizvadīti Cēsīs, Līgatnē, Siguldā un 2012. gadā arī Jelgavā. «Pateicoties iepriekšējam pasākumam un vietējo entuziastu ieguldījumam, Jelgavas ielas lielākoties jau ir norādītas kartē, tāpēc šajā pasākumā uzsvars tika likts uz māju numuru fiksēšanu, dažādu objektu, piemēram, veikalu, degvielas uzpildes staciju, aptieku, iezīmēšanu, kā arī pilsētas mikrorajonu karšu papildināšanu, kas parasti nav tik labi kartēti kā pilsētas centrālā daļa,» tā organizatori.
Jāpiebilst, ka OSM karte tiek veidota pēc tādiem pašiem principiem kā «Vikipēdija» – to kopīgiem spēkiem brīvprātīgi rada un uzlabo sabiedrība. OSM kartes priekšrocība ir iespēja to operatīvi rediģēt – projektā reģistrējušies vairāk nekā pusotrs miljons lietotāju, un katru mēnesi to rediģē vairāk nekā 20 tūkstoši lietotāju.
Foto: Ivars Veiliņš