Šodien Jelgavas domē viesojās Kaspijas jūras un Eiropas integrācijas biznesa kluba delegācija, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Visvairāk viesus interesēja jautājumi par investīcijām – kā tiek pārdoti uzņēmumi, vai vēl iespējams privatizēt zemi un objektus, kā tiek dibināti kopuzņēmumi, cik liela ir pašvaldības līdzdalība.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavas domes priekšsēdētājs viesiem pastāstīja par pilsētu, pārvaldes sistēmu, saimniecisko sistēmu, budžeta veidošanu un šā gada galvenajiem uzdevumiem – pakalpojumu klāsta un kvalitātes noturēšanu un Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi. Jautājums par ES līdzekļu piesaisti ļoti ieinteresēja delegācijas pārstāvjus, kuri vēlējās noskaidrot, vai arī viņu reģiona uzņēmumi var piedalīties konkursos un kādi ir nosacījumi. Pašvaldības pārstāvji pastāstīja par valsts centralizēto iepirkumu sistēmu un galvenajiem kritērijiem, pēc kuriem tiek izraudzīts konkursa uzvarētājs, kā arī norādīja uz praksi veidot tenderus, lai veiksmīgāk startētu konkursos.
Viesi zinātkāri klausījās arī par uzņēmējdarbību un ražošanu Jelgavā, bet īpaši viņus ieinteresēja plastmasas cauruļu ražotājs «Evopipes» un uzņēma «Solar Energy» iecere būvēt saules bateriju ražotni. Pēc tam viņi iztaujāja pašvaldības pārstāvjus par iespējām Jelgavā, Latvijā, dibināt uzņēmumu. Kā norādīja A.Rāviņš, ir vairākas iespējas. Visbiežāk par kopīga uzņēmuma izveidi vienojas uzņēmēji savā starpā, bet ir iespējama arī pašvaldības līdzdalība, piemēram, piešķirot zemi un pretī iegūstot uzņēmuma akcijas kā tas ir autobusu rūpnīcas «Amo Plant» gadījumā. Jāpiebilst, ka šo uzņēmumu delegācija apmeklēja pēc tikšanās ar domes priekšsēdētāju.
Pēc Kaspijas jūras un Eiropas integrācijas biznesa kluba pārstāvju uzdotajiem jautājumiem noprotams, ka, viņuprāt, Jelgavas priekšrocības ir tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kā arī tas, ka Latvija ir ES dalībvalsts – tas paver tirgus iespējas, kā arī ļauj piesaistīt līdzfinansējumu projektiem.
Tāpat pašvaldības vadītājs viesiem pastāstīja, ka šobrīd notiek darbs pie pilsētas attīstības dokumentu izstrādes nākošajam plānošanas periodam, 2014. – 2020. gadam. Viena no lietām, ko nākotnē plānots sakārtot, ir aerodroms – ir vīzija to izveidot kā kravas pārvadājumu lidostu.
Jāpiebilst, ka rīt Kaspijas jūras un Eiropas integrācijas biznesa kluba pārstāvji tiksies ar valsts amatpersonām.
Foto: Krišjānis Grantiņš