Šodien Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) notika Starptautiskajai Invalīdu dienai veltīts pasākums. «Katra diena ir kā cīņa, un kopā to izcīnīt ir vieglāk,» tā Aivars, kurš šāda veida pasākumu apmeklē pirmo reizi. Lai gan invaliditāte viņam ir jau 25 gadus, viņš spējis strādāt un uzskatījis, ka pats tiks ar visu galā. Tomēr nu viņš ir palicis bez darba un, kaimiņienes pamudināts, iestājies invalīdu biedrībā, jo sapratis – vienam nav iespējams izcīnīt šo cīņu.
Ilze Knusle-Jankevica
Šodien Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) notika Starptautiskajai Invalīdu dienai veltīts pasākums. «Katra diena ir kā cīņa, un kopā to izcīnīt ir vieglāk,» tā Aivars, kurš šāda veida pasākumu apmeklē pirmo reizi. Lai gan invaliditāte viņam ir jau 25 gadus, viņš spējis strādāt un uzskatījis, ka pats tiks ar visu galā. Tomēr nu viņš ir palicis bez darba un, kaimiņienes pamudināts, iestājies invalīdu biedrībā, jo sapratis – vienam nav iespējams izcīnīt šo cīņu. Līdzīgi kā Aivars, arī citi pasākuma apmeklētāji uzsver, ka galvenais ir iespēja cilvēkiem ar invaliditāti izrauties no ierastās vides, satikt citus un parunāt, uzzināt jaunumus un aktualitātes. «Mēs ar dēlu šādu pasākumu apmeklējam pirmo reizi, bet tas ir ļoti patīkami, ka invalīdiem rīko pasākumus. Tomēr būtu vēl labāk, ja tie notiktu biežāk, bet būtiski ir, lai tiktu nodrošināts arī transports, jo cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir grūti pārvietoties un viņi lielākoties sēž četrās sienās,» stāsta Gaļina. Viņas dēls Viktors slimo ar astmu un arī ir invalīds, bet mācās skolā. Vasarā ar Sociālo lietu pārvaldes atbalstu viņam bijusi iespēja apmeklēt reitterapiju, par ko mamma saka lielu paldies.
Ir arī tādi cilvēki ar invaliditāti, kuri ir aktīvi, apmeklē dažādus pasākumus. Tāda, piemēram, ir Svetlana. «Es neesmu no malā sēdētājiem, man patīk darboties, iemācīties visu ko jaunu. Tas arī ir galvenais, ko gaidu no sanāksmēm, nodarbībām, tikšanās reizēm,» stāsta sieviete ratiņkrēslā. Izrādās, viņa jau trīs mēnešus brauc uz ZOC un trīs reizes nedēļā apmeklē trenažieru zāli.
Pa laikam, kad sagribas pārmaiņas, pasākumus apmeklē arī Andrejs, tomēr īpaši uz šādiem pasākumiem neraujas. «Arī invalīdi katrs ir citādāks – piemēram, cilvēks, kuram nav kājas, nekad nesapratīs to, kurš neredz,» viņš norāda. Andreju šodien pavadīja sieva Gundega un mazā meitiņa Anna. Kamēr Anna atrod jaunus draugus – ZOC talismanu, kuram gan vēl nav vārda –, bet Andrejs bauda kafiju, kas ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, pēc kā viņš nosaka, vai pasākums izdevies (ja kafija laba, arī pasākums labs), Gundega atzīst, ka šādus pasākumus apmeklē nelabprāt, jo ir smagi noraudzīties uz vienkopus tik daudziem slimiem cilvēkiem. To var saprast, jo Andrejs slimo ar multiplo skleroze, un Gundegai jādzīvo gan sava, gan daļēji arī vīra dzīve. Tomēr sievietei ir prieks, ja viņas vīram ir prieks.
Pasākuma pirmajā daļā bija koncerts. Tajā uzstājās «Latvijas Zelta talantu 2009» uzvarētāji, bundzinieku kvartets «Drums Clinic» un dziedātāja Anete Kotoviča, Aivars Konutis, Liepājas ratiņdejotāji un Jelgavas bērnu un jauniešu tautu deju kolektīvs «Vēja zirdziņš». Pēc koncerta sekoja aktīvā daļa ar sportiskām nodarbēm visām gaumēm.
Svētku dalībniekus uzrunāja arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Viņš pastāstīja, kas šogad pilsētā paveikt, kādi darbi gaidāmi nākamgad. Viņš norādīja, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām palīdz veidot pilsētu, jo gan pakritizē, gan paslavē par izdarīto. Tāpēc A.Rāviņš pateicās visām pilsētas invalīdu biedrībām un nevalstiskajām organizācijām: sporta klubam «Cerība», bērnu un jauniešu attīstības centram «Oranžais stars», Jelgavas pilsētas Invalīdu biedrībai, sieviešu invalīdu biedrībai «Zvaigzne», Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālajai nodaļai, Latvijas Kaulu locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Jelgavas nodaļai, invalīdu biedrībai «Edelveiss», Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Jelgavas nodaļai, Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībniekiem, Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļai, Latvijas Diabēta asociācijas Jelgavas nodaļai, radošo domu un darbu centram «Svētelis», dienas centriem «Atbalsts» un «Integra».
Paldies par atbalstu visu invalīdu vārdā teica sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne. Viņa uzsvēra, ka Jelgavā ir daudzi, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti – gan pašvaldības un valsts iestādes, gan dažādas biedrības un organizācijas, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. «Un arī mēs neesam nekādi nabagi un labprāt padalāmies ar savu smaidu, labiem vārdiem,» viņa piebilda. To, ka sirds siltuma un pozitīvu emociju nevienam nav žēl, apliecināja sirsnīgie aplausi gan dziedātājiem, gan dejotājiem, gan runātājiem.
Jāpiebilst, ka Starptautiskā Invalīdu diena tiek svinēta 3. decembrī.
Foto: Ivars Veiliņš