Pilsētā

1. septembrī spēkā stājās jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kurus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sāka izstrādāt jau 2012. gadā. Kā apgalvo paši ugunsdzēsēji, to veidošanā piedalījušies dažādi eksperti, par pamatu ņemot ārvalstu pieredzi. Tāpat netiek noliegta Zolitūdes traģēdijas ietekme uz fizisko personu pienākumiem ugunsgrēka gadījumā. Kaut arī noteikumi stājušies spēkā, būtiskākās izmaiņas jelgavniekus un visas Latvijas iedzīvotājus vēl tikai skars – līdz 2017. gada 31. decembrim visiem gāzes plīšu un tvaika nosūcēju īpašniekiem jāatrisina jautājums par dabīgās ventilācijas nodrošināšanu, bet no 2020. gada 1. janvāra visās dzīvojamajās mājās un dzīvokļos būs jāuzstāda dūmu detektori.

Kā seminārā Jelgavā, kurā sabiedrība tika iepazīstināta ar jauno
noteikumu būtiskākajiem aspektiem, atzina VUGD Ugunsdrošības
pārvaldes vecākais inspektors Jānis Vaivods, izmaiņas noteikumos
bija nepieciešamas, lai samazinātu pieaugošo ugunsgrēkos bojāgājušo
skaitu, kas ir viens no lielākajiem ES. Tā 2011. gadā Latvijā
ugunsgrēkos bojā gāja 122 cilvēki, 2012. gadā – 99, 2013. gadā –
104, 2014. gadā – 94, bet pagājušajā gadā – 88. Būtiski, ka
trešdaļa no 2015. gadā notikušajiem ugunsgrēkiem bijuši tieši
dzīvojamajās ēkās. Nav noslēpums, ka visbiežāk – vairāk nekā 75
procentos gadījumu – ugunsnelaimēs bojāgājušie ir nosmakuši dūmos,
un šī statistika ņemta vērā, arī izstrādājot jaunos ugunsdrošības
noteikumus.

Jaunos noteikumus vērtē dažādi
Paši ugunsdzēsēji jaunos noteikumus raksturo kā administratīvā
sloga mazinošus, ugunsdrošības līmeņa paaugstinošus un viegli
uztveramus, taču aptaujātie eksperti – LLU darba drošības un
civilās aizsardzības speciālists Vladimirs Arsjonovs un Jelgavas
uzņēmuma «VDU System» darba aizsardzības vecākā speciāliste Evita
Kazule – daļu no tiem raksturo kā neskaidrus un neloģiskus. «Jau
VUGD organizētajā seminārā uzdevu vairākus jautājumus par man
neskaidrajiem noteikumu punktiem, uz kuriem saprotamas un loģiskas
atbildes diemžēl nesaņēmu. Rodas iespaids, ka par pamatu ir paņemti
Vācijā izstrādāti noteikumi, kas ne pārāk veiksmīgi pielāgoti
Latvijas situācijai. Paredzu, ka tie jau tuvākajā laikā tiks
papildināti un mainīti,» tā E.Kazule. Kā vienu no absurdākajām
normām viņa min ārstniecības un aprūpes iestādēs veicamo
instruktāžu biežumu – atbilstoši jaunajiem noteikumiem tās jāveic
ne retāk kā četras reizes gadā. «Sociālās aprūpes centrā nav reāli
instruktāžas veikt tik bieži – lai to izdarītu, viņiem faktiski ir
jāapstādina sava darbība. Ir bijuši gadījumi, ka instruktāžu laikā
kāds pacients iemūk mežā un apmaldās, ir bijis, ka vecs cilvēks,
neviena nepieskatīts, izkrīt no gultas. Šādos apstākļos loģiski
būtu viena instruktāža gadā, bet pēc jaunajiem noteikumiem sanāk,
ka, līdzko tiek noorganizēta viena instruktāža, darbiniekiem jāsāk
plānot jau nākamā,» tā eksperte.

VUGD Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis gan
skaidro: «Saistībā ar ārstniecības iestādēm ir noteikts, ka ne
retāk kā četras reizes gadā iestādes atbildīgajai personai ir
jāveic ugunsdrošības instruktāža. Šāda prasība ir pamatojama ar to,
ka ārstniecības iestādē vienlaicīgi uzturas daudz cilvēku, turklāt
daļa no viņiem paši nespēj pārvietoties, tāpēc, izceļoties
ugunsgrēkam, liela nozīme būs tam, vai personāls zinās pareizu
rīcību ugunsgrēka gadījumā, vai savlaicīgi izsauks ugunsdzēsējus,
vai zinās, kādā secībā un pa kādiem ceļiem evakuēt pacientus.»

Arī V.Arsjonovs atzīst, ka, iepazīstoties ar jaunajiem
noteikumiem, ir daudz neskaidrību: «Ja tiek pieņemti kādi
noteikumi, tad tiem ir jābūt nepārprotamiem un precīzi definētiem.
Šajos es redzu daudz stiepjamu jēdzienu. Piemēram, par stāvu
apzīmējošiem numuriem kāpņutelpās – nav skaidri minēts nedz to
izmērs, nedz krāsa. Es saprotu, ka varu ar marķieri uzrakstīt
jebkāda lieluma ciparu, un teorētiski šo noteikumu normu būšu
izpildījis. Vai to pamanīs nelaimes gadījumā apgrūtinošos
apstākļos? Ļoti šaubos.»
Ja uzņēmējiem, iestāžu vadītājiem un juridiskām personām ir daudz
jautājumu, tad Jelgavas iedzīvotājiem, pēc A.Koržeņevska teiktā,
sūdzību par noteikumiem nav: «Mēs turpinām sniegt konsultācijas un
atbildes uz iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu jautājumiem. Pagaidām
nekādas sūdzības neesam saņēmuši.»

Bez tvaika nosūcējiem, ar dūmu detektoriem
Jelgavas dzīvokļu un māju īpašniekiem gan noteikti vajadzētu zināt,
ka jau tuvākajā laikā viņiem būs jāsaskaras ar divām jauno
noteikumu normām, kuras varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus, kā
arī būvniecības darbus. Pirmkārt, no 2017. gada 31. decembra stājas
spēkā ierobežojumi mehānisko ventilācijas iekārtu izmantošanā jeb,
tautas valodā sakot, virs gāzes plītīm uzstādītie tvaika nosūcēji,
kas pieslēgti kopējai ventilācijas sistēmai, būs jādemontē vai
jāizbūvē papildu ventilācija. Šis punkts sabiedrībā un citās
instancēs, piemēram, Ekonomikas ministrijā, jau izraisījis
pretrunīgu vērtējumu. Būvinspekcijā uzskata, ka dzīvokļu un māju
īpašnieki pašrocīgi nemaz nedrīkst veikt papildu ventilācijas
izbūvi, tātad šiem darbiem būs nepieciešama būvnieku piekrišana,
kas varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus. Tāpat rodas jautājums,
vai virtuvē esošais vēdlodziņš ir uzskatāms par dabīgo ventilācijas
sistēmu vai nav. 

VUGD Jelgavas nodaļas komandieris skaidro, ka jaunie noteikumi
ļaus izvairīties no postošajām dabasgāzes eksplozijām dzīvojamajās
mājās. «Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam
ventilācijas kanālam (un visbiežāk vienīgajam) virtuvē, veidojas
situācija, ka tajā brīdī, kad tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas
novada gaisu ventilācijas kanālā, savukārt izslēgtā stāvoklī tas
pilnībā aiztaisa šo ventilācijas kanālu ciet. To var nosaukt par
aizvērta vāka principu. Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir
minimāla noplūde – nereti pat sākotnēji nesajūtama –, gāzei nav
vairs pieejama dabiskā ventilācijas sistēma, kas šo gāzi novadītu
ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē, un vienā brīdī gāzes
koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša katalizatora –
ieslēgta gaismas slēdža vai cita – notiek sprādziens. Un šajā
situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet
visas mājas iedzīvotāji,» skaidro A.Koržeņevskis.

Par otru būtiskāko jauno noteikumu normu noteikti var saukt dūmu
detektoru uzstādīšanu dzīvokļos un mājās. Tas visiem Latvijas
iedzīvotājiem būs jāizdara līdz 2020. gada 1. janvārim. Kaut arī
sabiedrībā izskanējušas bažas par detektoru dārdzību, interneta
veikalos šobrīd šīs ierīces var iegādāties cenu amplitūdā no
apmēram pieciem līdz 100 eiro. Ja ņem vērā, ka dūmu detektoru
uzstādīšana mājokļos līdz pat 75 procentiem samazina ugunsgrēkos
bojāgājušo skaitu, tad iztērētie līdzekļi nav lieli. Viena no
valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un
ievērojami samazinājusi bojāgājušo skaitu, ir Igaunija.

VUGD var pietrūkt resursu pārbaudē
Jaunie noteikumi uzliek pienākumus ne tikai uzņēmumiem, juridiskām
un fiziskām personām, bet arī pašiem ugunsdzēsējiem, kuriem būs
jāveic pārbaudes, kā jaunais likums tiek ievērots. Kā atklāj
E.Kazule, vairākas jauno noteikumu prasības liks VUGD inspektoriem
apsekojamos objektos pavadīt krietni ilgāku laiku. «No aprites ir
izņemti ugunsdzēsības aparātu uzskaites žurnāli, tā vietā uz katra
aparāta pēc vizuālās pārbaudes, kura jāveic vienu reizi gadā biroja
telpās, bet divas reizes – ražošanas telpās, tiek uzlīmēta uzlīme.
Agrāk VUGD inspektori apsekoja vairākus aparātus un informāciju par
aparātu skaitu un to ekspluatācijas datus ieguva, apskatot šos
žurnālus, taču tagad inspektoriem būs jāapseko visi aparāti, jo
tiem dati var atšķirties. Vai tiešām VUGD pietiks resursu, lai to
visu veiktu? Tāpat ir vēl virkne prasību, kas inspektoriem uzliks
papildu pienākumus.» 

Jelgavā šobrīd pārbaudes veic divi inspektori, bet vēl viens
darbinieks jau tuvākajā laikā iegūs inspektora statusu.
A.Koržeņevskis atzīst, ka nepieciešamības gadījumā uz Jelgavu tiek
sūtīti speciālisti no Rīgas, taču par to, vai VUGD neradīsies
problēmas ar pārbaužu sekmīgu un efektīvu nodrošināšanu, pagaidām
īstas skaidrības nav. «Jaunie noteikumi ir stājušies spēkā no 1.
septembra, un pirmās pārbaudes vēl tikai priekšā. Līdzšinējā
pieredze rāda, ka liela uzņēmuma apsekošana var ilgt pat vairākas
dienas, tādēļ grūti prognozēt, cik ilgu laiku tā prasīs nākamajās
pārbaudēs. Dzīvojamā sektorā pārbaudes notiek katru gadu, tas nebūs
nekas jauns. Mēs neplānojam pārbaudīt katru dzīvokli, prioritāri
pārbaudes tiks veiktas tajos mājokļos, par kuriem tiks saņemti
iesniegumi vai sūdzības vai būs notikuši ugunsgrēki.»

Kā atzīst paši ugunsdzēsēji, VUGD turpinās veikt skaidrojošo un
izglītojošo darbu, lai informētu Latvijas iedzīvotājus par jaunajām
noteikumu prasībām. Vairāk par jaunajiem noteikumiem var uzzināt
VUGD mājaslapā www.vugd.gov.lv.

Kā vērtējat jaunos Ugunsdrošības
noteikumus?

Kārlis Buškevics, dzīvo dzīvoklī:
«Zinu tikai to, ka pēc kāda laiciņa dzīvokļos vajadzēs uzstādīt
dūmu detektorus. Tas vēl varētu būt saprotami, taču par tvaika
nosūcējiem un papildu ventilāciju man īsti nav skaidrs – jebkurā
gadījumā man tās būs papildu izmaksas. Būs kaut kas jāpārbūvē vai
jānoņem… Kam tas nepieciešams? Ja man kāds loģiski izskaidrotu,
varbūt es to saprastu, taču pagaidām tiešām trūkst saprotamas un
skaidras informācijas. Noteikums par evakuāciju ir loģisks, taču
atkal – tas krietni palielina haosa un panikas rašanās iespējamību.
Kas regulēs no lielveikala skrienošu pūli evakuācijas
gadījumā?»

Ziedonis Feldmanis, īrē istabu:
«Esmu dzirdējis, ka būs nepieciešami dūmu detektori, taču tas arī
viss. Domāju, ka tā ir ļoti loģiska un pamatota prasība. Visbiežāk
cilvēki iet bojā, tieši nosmokot, tādēļ detektori noteikti varētu
būtiski samazināt bojāgājušo skaitu. Pagaidām vēl neesmu
interesējies, cik šāds detektors varētu izmaksāt.»

Rita Rozentāle, dzīvo privātmājā:
«Zinu, ka divas reizes gadā jātīra skurstenis, tāpat esmu
dzirdējusi par dūmu detektoru ieviešanu. Es to atbalstu, jo mēs
katrs esam atbildīgs par savu drošību. Manā gadījumā nedaudz
uztrauc tā dūmu detektora uzstādīšana, jo istabā ir kamīns, būs pie
tā jāpiedomā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem esam pārdomājuši un
virtuvē vairs neplānojam uzstādīt tvaika nosūcēju.»

Kristīne Notruma, dzīvo dzīvoklī:
«Par jaunajiem noteikumiem es tiešām īsti neko neesmu dzirdējusi,
tādēļ pat nezinu, kas ir paredzēts, kas man būs jādara. Man nav
tādas informācijas.

Foto: www.meijielectric.ph