-3 °C, 1.8 m/s, 68.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKatrs iecirkņa inspektors izmeklē vidēji 50 aktīvas lietas
Katrs iecirkņa inspektors izmeklē vidēji 50 aktīvas lietas
27/09/2015

Iecirkņa inspektors ir tas Valsts policijas darbinieks, kuram ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem, jo inspektora pienākums ir zināt, kas notiek viņa apkalpojamajā teritorijā jeb iecirknī, un palīdzēt iedzīvotājiem atrisināt viņu problēmas. Arita Juhna šo darbu dara divus gadus un atzīst: «Lai strādātu policijā, jābūt aicinājumam. Darbs nav viegls, bet ar laiku arvien vairāk tevi ievelk, turklāt jo vairāk tu zini, jo strādāt kļūst vieglāk.»

Ilze Knusle-Jankevica

Iecirkņa inspektors ir tas Valsts
policijas darbinieks, kuram ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem,
jo inspektora pienākums ir zināt, kas notiek viņa apkalpojamajā
teritorijā jeb iecirknī, un palīdzēt iedzīvotājiem atrisināt viņu
problēmas. Arita Juhna šo darbu dara divus gadus un atzīst: «Lai
strādātu policijā, jābūt aicinājumam. Darbs nav viegls, bet ar
laiku arvien vairāk tevi ievelk, turklāt jo vairāk tu zini, jo
strādāt kļūst vieglāk.»

A.Juhnas iecirknis ir pats centrs – Raiņa
iela, Mātera iela, Rūpniecības iela un stacijas aplis, Stacijas
iela. Rajons Aritai ir diezgan aktīvs, jo tajā atrodas daudz
objektu, kuros pulcējas cilvēki. Inspektore lēš, ka viņas iecirknī
ir apmēram desmit tā saucamie melnie punkti, kuri prasa lielāko
darbu un uzmanību: klubs «Argo», stacija, točkas, lielveikals,
degvielas uzpildes stacija, Stacijas iela, parki, poliklīnika,
Jelgavas cietums. Visbiežāk izsaukumus viņa gan saņem uz
lielveikalu un benzīntanku, kur notikušas zādzības, sabojātas
automašīnas, radušies konflikti. «Uz cietumu izsaukumus saņemu tad,
kad kāds ir centies neatļauti nodot apcietinājumā esošajiem kādas
lietas – ienest vai pārmest pār sētu. Tad parasti persona ir jau
aizturēta, un policistam jānoformē lieta,» stāsta A.Juhna.

Sarežģīta ir točku apkarošana. «Vissāpīgākais
objekts manā iecirknī ir Stacijas iela, jo tur nereti uzturas
personas, kas atbrīvojušās no ieslodzījuma, tur ir daudz
nelabvēlīgu ģimeņu un pulcējas ne tā labākā sabiedrības daļa,»
atzīst inspektore. Regulāri tiek apsekota ēka Stacijas ielā 10, kur
vēl pirms kāda laika aktīvi darbojās točka. Tomēr policijai
kopīgiem spēkiem ir izdevies to apturēt. «Kad, pateicoties likumu
niansēm, sākām piemērot sodus telpu īpašniecei par to, ka viņa savā
īpašumā ļauj tirgot nelegālo alkoholu, situācija sāka uzlaboties.
Tiesa, sodi bija vairāki, bet tagad jau kādu laiku točkas durvis ir
slēgtas, kamēr agrāk stāvēja plaši vaļā un klienti te rindām nāca,»
stāsta A.Juhna, piebilstot, ka vēl viena točka ir pretī Valsts
ģimnāzijai. Viņa norāda: būtiska ir sabiedrības palīdzība.
«Policijai par točkām bieži ziņo iedzīvotāji, un tad mēs pārbaudām,
dežurējam, ķeram gan pārdevējus, gan pircējus – darām visu, lai tās
likvidētu,» tā inspektore, aicinot iedzīvotājus ziņot, ja manīta
aktivitāte kādā no točkām.

 

Strādā pa divi

Arita atzīst, ka daudz darba aizņem «papīru
lietas», tāpēc doties apgaitā pa savu iecirkni sanāk apmēram divas
trīs reizes nedēļā. «Parasti cenšamies braukt apgaitā divatā,
piemēram, es braucu ar inspektori, kurai ir blakus iecirknis, un
tad apsekojam abas teritorijas. Vismaz reizi mēnesī cenšamies rīkot
preventīvos reidus – tajos ir vairāki iecirkņa inspektori un reizēm
arī nepilngadīgo lietu inspektori,» stāsta A.Juhna, piebilstot, ka
tas ir gan efektīvāk, gan drošāk. Viņa atceras: kad stājusies
darbā, pārrunās tā arī viņai pajautāja: vai nebūs bail. «Uzskatu,
ka bail ir ikvienam cilvēkam, bet es apzinos, kādi riski ir manā
darbā.» Svarīgākais esot izvērtēt situāciju un atcerēties pašai par
savu drošību.

Viņa joprojām atceras gadījumu, kas deva
mācību uz mūžu. «Tas bija pagājušā gada maijā. Ar kolēģi devāmies
uz mājām pie kāda cilvēka, kuram bija jāierodas policijā un
jāsniedz paskaidrojums. Uzsākām sarunu un neviļus abas iegājām
dzīvoklī, bet vīrietis aizslēdza durvis. «Es jums tūlīt parādīšu,»
viņš teica un devās pie skapja, no kura izņēma somu, un sāka pa to
rakāties. Tobrīd nodomāju, ka beigas būs. Bet viņš izņēma
aprakstītu papīra lapiņu,» stāsta A.Juhna. Tas devis mācību: nekad
neiet apgaitā vienai un vienmēr iestāties durvīs.

 

Alga – ap 500 eiro «uz
rokas»

Jelgava ir sadalīta 16 iecirkņos, un pavisam
ir 21 iecirkņa inspektora štata vieta. Šobrīd strādā 17 inspektori,
no kuriem vairākums ir sievietes. Kāpēc tā, un vai šis darbs ir
piemērots sievietēm? «Situāciju ietekmēja policijas reformas 2009.
gadā, kas ļāva doties pensijā jau pēc 20 gadu izdienas. Daudzi
pieredzējuši darbinieki to izmantoja un aizgāja pensijā jau mazliet
pēc 40. Radās vakances, bet vīrieši par iecirkņa inspektoriem
strādāt pārāk neraujas. Domāju, tas ir atalgojuma dēļ – vidējā alga
iecirkņa inspektoram ir ap 500 eiro «uz rokas», bet ir nozares, kur
pat tikai ar fizisku darbu var nopelnīt vairāk. Policijā darbs ir
atbildīgs, jābūt galvai uz pleciem, cilvēkam jābūt gan fiziski, gan
psiholoģiski stipram – kurš katrs šo darbu darīt nevar,» situāciju
raksturo Kārtības policijas priekšnieks Raimonds Karlsons, kura
pakļautībā ir visi iecirkņa inspektori.

Lai kļūtu par iecirkņa inspektoru,
nepieciešama vismaz 1. līmeņa augstākā izglītība un vēl jāiziet
sešu mēnešu kursi Policijas koledžā, kuru laikā ir arī divas
prakses. Tomēr, izvērtējot pretendentus, viens no svarīgākajiem
kritērijiem ir – vai un kāpēc cilvēks vēlas strādāt policijā.
Aritai doma par policiju radusies jau vidusskolā, jo arī
klasesbiedri par to runājuši. «Tomēr toreiz nobijos no fiziskajiem
normatīviem un Policijas akadēmijā neiestājos,» atceras inspektore.
Pēc darba pieredzes valsts un privātajā sektorā, kā arī ārzemēs
viņa nolēmusi tomēr pamēģināt. «Man bija arī svarīgi, lai darbs ir
Jelgavā un nav jābraukā. Kaut kā apzinājos, ka galā tikšu, lai gan
īsti nesapratu, būs viegli vai grūti,» tā A.Juhna. Atalgojums
palicis otrajā plānā, jo ģimenē ir vēl otrs pelnītājs.

Jelgavā ir iecirkņa inspektori ar pārtikas
tehnologa, pedagoģisko izglītību, ir atnākuši cilvēki, kas
strādājuši kafejnīcās, muitā un ieslodzījuma vietu apsardzē (viņiem
gan nav nepieciešami papildu kursi, jo arī tas ir dienests).
A.Juhnai ir bakalaura grāds sociālajās zinātnēs (ārējie
sakari).

Kārtības policijas priekšnieka vērtējumā
esošie iecirkņa inspektori savu darbu dara labi, bet viņam vairāk
gribētos redzēt vīriešus, jo pret vīrieti formas tērpā tai
sabiedrības daļai, ar ko visvairāk jāstrādā, ir lielāks respekts.
Lai mazinātos kadru mainība, R.Karlsons uzskata, ka pirmām kārtām
nepieciešams adekvāts atalgojums, lai cilvēkiem rastos vēlme
strādāt policijā.

 

Visus vēl nepazīst

A.Juhna par iecirkņa inspektori strādā divus
gadus, bet atzīst, ka joprojām perfekti nepārzina savu iecirkni un
nepazīst visus tā iedzīvotājus. Standarta apgaitas laikā viņa
pārbauda pulcēšanās vietas, vai publiskās vietās netiek lietots
alkohols, vai gājēji nešķērso ielu pie sarkanās luksofora gaismas,
prasa velosipēdistiem dokumentus, jo pēdējos gados ir diezgan daudz
velosipēdu zādzību, apseko točkas, aprunājas ar cilvēkiem, ja redz,
ka kādam varētu būt vajadzīga palīdzība, aizrāda bezpajumtniekiem,
kuri rakājas pa miskastēm, lai viņi neatstāj aiz sevis nekārtības.
«Sarežģītākais šajā darbā ir tas, ka standartsituāciju nav – katrs
notikums jāvērtē individuāli. Lai gan tagad nevar salīdzināt, kāda
biju pašā sākumā, joprojām daudz ko nezinu, un nākas jautāt
kolēģiem, meklēt informāciju. Tas prasa laiku, bet ir jādara. Tas
veido manu pieredzi un atvieglo darbu nākotnē,» stāsta A.Juhna.
Viņa darbā ierodas zemajās kurpēs – jo jābrauc ar automašīnu un
notikt var jebkas. «Piemēram, ja mežā pazudīs cilvēks, būs jāiet
meklēt,» tā viņa. Tiesa, līdz šim viņai tā īsti kādam dzīties pakaļ
nav nācies.

Tāpat bija jāiemācās šaut. «Kad stājos
dienestā, ierocis mani ne vilināja, ne baidīja, bet tagad man šaut
patīk, jo sevišķi mācību treniņos,» stāsta inspektore. Darbā gan
ieroci viņa nav pielietojusi, arī rokudzelžus un citus speciālos
līdzekļus ne. «Un paldies Dievam, ka tā,» nosaka Arita.

 

Strādā vidēji ar 50
lietām

Apmēram 90 procenti no visām policijas
Jelgavas iecirknī ienākošajām sūdzībām un iesniegumiem un ap 40
procentiem uzsākto kriminālprocesu nonāk pie Kārtības policijas:
iecirkņa inspektoriem un nepilngadīgo lietu inspektorēm (ir sešas
štata vietas, šobrīd strādā pieci darbinieki). Lietas galvenokārt
tiek nodotas iecirkņa inspektoriem pēc teritorijas piekritības –
katrs strādā ar to, kas noticis viņa rajonā. Kārtības policijas
priekšnieks lēš, ka vienam inspektoram pastāvīgi aktīvas varētu būt
vidēji ap 50 lietu – gan administratīvie procesi, gan
kriminālprocesi, gan dažādas sūdzības un iesniegumi. Piemēram,
policijas Jelgavas iecirkņa Dežūrdaļā kopā šogad reģistrēts 5541
notikums Jelgavas pilsētā un Ozolnieku un Jelgavas novados.

«Domāju, katrā iecirknī ir tāds cilvēks, kas
sūdzas par visu, vienalga, vai tas ir vai nav policijas kompetencē,
piemēram, cilvēki sūdzas, ka pa ventilāciju viņa dzīvoklī ieplūst
gāze vai caur sienām uzbrūk dažādi briesmoņi,» stāsta A.Juhna,
piebilstot: ja iesniegums vai sūdzība saņemta rakstiski, uz to ir
jāatbild, lai cik tā absurda šķistu. Ja nepieciešams, iecirkņa
inspektors meklē lieciniekus, pieraksta liecības, un nereti ir
situācijas, kad visu nevar izdarīt formālajā darba laikā. «Es
rēķinos ar to, ka mans darbalaiks ir 24 stundas diennaktī septiņas
dienas nedēļā. Ir bijis, kad man zvana pulksten 22 – cilvēks
saņēmis pavēsti par ierašanos policijā un prasa, ko darīt, kā tālāk
rīkoties,» tā inspektore. Viņa neslēpj, ka reizēm uzmācas
bezspēcības sajūta, redzot, ka situāciju nevar mainīt. «Nereti ir
izsaukumi uz ģimenes konfliktiem ar miesas bojājumiem. Cietusī
persona uzraksta iesniegumu, un sākas mans darbs: administratīvās
lietvedības uzsākšana, ekspertīze, paskaidrojumi, lēmums par
kriminālprocesa uzsākšanu vai neuzsākšanu. Kamēr viss vēl ir
procesā, abi pēc pāris dienām izlīgst un cietusī persona atsauc
iesniegumu, bet pēc dažām nedēļām tas viss atkārtojas,» stāsta
A.Juhna, piebilstot: ir ieguldīts inspektoru darbs un laiks, bet
situācija nav atrisināta.

Vēl viens no iecirkņa inspektora pienākumiem
ir pārbaudīt ieročus un ieroču īpašniekus, kas saskaņā ar
normatīvajiem aktiem jāveic divreiz gadā. Jelgavas iecirkņa
redzeslokā ir 1350 ieroču īpašnieki, ieskaitot gan pilsētu, gan
abus novadus. Vēl iecirkņa inspektori ik pēc trīs diennaktīm dežurē
Dežūrdaļā un izbrauc uz izsaukumiem neatkarīgi no to rakstura. Pēc
tam lietas tiek nodotas tālākai izskatīšanai iecirkņa inspektoriem.
Dežūrdaļā maiņā strādā četri policisti, un vidēji diennaktī tiek
saņemti 30 – 35 izsaukumi. Vienīgais, kas iecirkņa inspektoram nav
jādara – nav jānoformē ceļu satiksmes negadījumi, pat ja tie
notikuši viņa iecirknī. Ar to nodarbojas Patruļpolicija.

«Patiesībā liels paldies jāsaka Jelgavas
pilsētas Pašvaldības policijai, kas būtiski atslogo mūsu darbu,
uzraugot sabiedrisko kārtību pilsētā, un ļoti palīdz
videonovērošanas sistēma. Ja Pašvaldības policija neapkalpotu lielu
daļu izsaukumu, mūsu slodze ievērojami palielinātos,» nosaka
iecirkņa inspektore.

Foto: Raitis Supe