Iecirkņa inspektors ir tas Valsts policijas darbinieks, kuram ir visciešākā saikne ar iedzīvotājiem, jo inspektora pienākums ir zināt, kas notiek viņa apkalpojamajā teritorijā jeb iecirknī, un palīdzēt iedzīvotājiem atrisināt viņu problēmas. Arita Juhna šo darbu dara divus gadus un atzīst: «Lai strādātu policijā, jābūt aicinājumam. Darbs nav viegls, bet ar laiku arvien vairāk tevi ievelk, turklāt jo vairāk tu zini, jo strādāt kļūst vieglāk.»
Ilze Knusle-Jankevica
A.Juhnas iecirknis ir pats centrs – Raiņa iela, Mātera iela, Rūpniecības iela un stacijas aplis, Stacijas iela. Rajons Aritai ir diezgan aktīvs, jo tajā atrodas daudz objektu, kuros pulcējas cilvēki. Inspektore lēš, ka viņas iecirknī ir apmēram desmit tā saucamie melnie punkti, kuri prasa lielāko darbu un uzmanību: klubs «Argo», stacija, točkas, lielveikals, degvielas uzpildes stacija, Stacijas iela, parki, poliklīnika, Jelgavas cietums. Visbiežāk izsaukumus viņa gan saņem uz lielveikalu un benzīntanku, kur notikušas zādzības, sabojātas automašīnas, radušies konflikti. «Uz cietumu izsaukumus saņemu tad, kad kāds ir centies neatļauti nodot apcietinājumā esošajiem kādas lietas – ienest vai pārmest pār sētu. Tad parasti persona ir jau aizturēta, un policistam jānoformē lieta,» stāsta A.Juhna.
Sarežģīta ir točku apkarošana. «Vissāpīgākais objekts manā iecirknī ir Stacijas iela, jo tur nereti uzturas personas, kas atbrīvojušās no ieslodzījuma, tur ir daudz nelabvēlīgu ģimeņu un pulcējas ne tā labākā sabiedrības daļa,» atzīst inspektore. Regulāri tiek apsekota ēka Stacijas ielā 10, kur vēl pirms kāda laika aktīvi darbojās točka. Tomēr policijai kopīgiem spēkiem ir izdevies to apturēt. «Kad, pateicoties likumu niansēm, sākām piemērot sodus telpu īpašniecei par to, ka viņa savā īpašumā ļauj tirgot nelegālo alkoholu, situācija sāka uzlaboties. Tiesa, sodi bija vairāki, bet tagad jau kādu laiku točkas durvis ir slēgtas, kamēr agrāk stāvēja plaši vaļā un klienti te rindām nāca,» stāsta A.Juhna, piebilstot, ka vēl viena točka ir pretī Valsts ģimnāzijai. Viņa norāda: būtiska ir sabiedrības palīdzība. «Policijai par točkām bieži ziņo iedzīvotāji, un tad mēs pārbaudām, dežurējam, ķeram gan pārdevējus, gan pircējus – darām visu, lai tās likvidētu,» tā inspektore, aicinot iedzīvotājus ziņot, ja manīta aktivitāte kādā no točkām.
Strādā pa divi
Arita atzīst, ka daudz darba aizņem «papīru lietas», tāpēc doties apgaitā pa savu iecirkni sanāk apmēram divas trīs reizes nedēļā. «Parasti cenšamies braukt apgaitā divatā, piemēram, es braucu ar inspektori, kurai ir blakus iecirknis, un tad apsekojam abas teritorijas. Vismaz reizi mēnesī cenšamies rīkot preventīvos reidus – tajos ir vairāki iecirkņa inspektori un reizēm arī nepilngadīgo lietu inspektori,» stāsta A.Juhna, piebilstot, ka tas ir gan efektīvāk, gan drošāk. Viņa atceras: kad stājusies darbā, pārrunās tā arī viņai pajautāja: vai nebūs bail. «Uzskatu, ka bail ir ikvienam cilvēkam, bet es apzinos, kādi riski ir manā darbā.» Svarīgākais esot izvērtēt situāciju un atcerēties pašai par savu drošību.
Viņa joprojām atceras gadījumu, kas deva mācību uz mūžu. «Tas bija pagājušā gada maijā. Ar kolēģi devāmies uz mājām pie kāda cilvēka, kuram bija jāierodas policijā un jāsniedz paskaidrojums. Uzsākām sarunu un neviļus abas iegājām dzīvoklī, bet vīrietis aizslēdza durvis. «Es jums tūlīt parādīšu,» viņš teica un devās pie skapja, no kura izņēma somu, un sāka pa to rakāties. Tobrīd nodomāju, ka beigas būs. Bet viņš izņēma aprakstītu papīra lapiņu,» stāsta A.Juhna. Tas devis mācību: nekad neiet apgaitā vienai un vienmēr iestāties durvīs.
Alga – ap 500 eiro «uz rokas»
Jelgava ir sadalīta 16 iecirkņos, un pavisam ir 21 iecirkņa inspektora štata vieta. Šobrīd strādā 17 inspektori, no kuriem vairākums ir sievietes. Kāpēc tā, un vai šis darbs ir piemērots sievietēm? «Situāciju ietekmēja policijas reformas 2009. gadā, kas ļāva doties pensijā jau pēc 20 gadu izdienas. Daudzi pieredzējuši darbinieki to izmantoja un aizgāja pensijā jau mazliet pēc 40. Radās vakances, bet vīrieši par iecirkņa inspektoriem strādāt pārāk neraujas. Domāju, tas ir atalgojuma dēļ – vidējā alga iecirkņa inspektoram ir ap 500 eiro «uz rokas», bet ir nozares, kur pat tikai ar fizisku darbu var nopelnīt vairāk. Policijā darbs ir atbildīgs, jābūt galvai uz pleciem, cilvēkam jābūt gan fiziski, gan psiholoģiski stipram – kurš katrs šo darbu darīt nevar,» situāciju raksturo Kārtības policijas priekšnieks Raimonds Karlsons, kura pakļautībā ir visi iecirkņa inspektori.
Lai kļūtu par iecirkņa inspektoru, nepieciešama vismaz 1. līmeņa augstākā izglītība un vēl jāiziet sešu mēnešu kursi Policijas koledžā, kuru laikā ir arī divas prakses. Tomēr, izvērtējot pretendentus, viens no svarīgākajiem kritērijiem ir – vai un kāpēc cilvēks vēlas strādāt policijā. Aritai doma par policiju radusies jau vidusskolā, jo arī klasesbiedri par to runājuši. «Tomēr toreiz nobijos no fiziskajiem normatīviem un Policijas akadēmijā neiestājos,» atceras inspektore. Pēc darba pieredzes valsts un privātajā sektorā, kā arī ārzemēs viņa nolēmusi tomēr pamēģināt. «Man bija arī svarīgi, lai darbs ir Jelgavā un nav jābraukā. Kaut kā apzinājos, ka galā tikšu, lai gan īsti nesapratu, būs viegli vai grūti,» tā A.Juhna. Atalgojums palicis otrajā plānā, jo ģimenē ir vēl otrs pelnītājs.
Jelgavā ir iecirkņa inspektori ar pārtikas tehnologa, pedagoģisko izglītību, ir atnākuši cilvēki, kas strādājuši kafejnīcās, muitā un ieslodzījuma vietu apsardzē (viņiem gan nav nepieciešami papildu kursi, jo arī tas ir dienests). A.Juhnai ir bakalaura grāds sociālajās zinātnēs (ārējie sakari).
Kārtības policijas priekšnieka vērtējumā esošie iecirkņa inspektori savu darbu dara labi, bet viņam vairāk gribētos redzēt vīriešus, jo pret vīrieti formas tērpā tai sabiedrības daļai, ar ko visvairāk jāstrādā, ir lielāks respekts. Lai mazinātos kadru mainība, R.Karlsons uzskata, ka pirmām kārtām nepieciešams adekvāts atalgojums, lai cilvēkiem rastos vēlme strādāt policijā.
Visus vēl nepazīst
A.Juhna par iecirkņa inspektori strādā divus gadus, bet atzīst, ka joprojām perfekti nepārzina savu iecirkni un nepazīst visus tā iedzīvotājus. Standarta apgaitas laikā viņa pārbauda pulcēšanās vietas, vai publiskās vietās netiek lietots alkohols, vai gājēji nešķērso ielu pie sarkanās luksofora gaismas, prasa velosipēdistiem dokumentus, jo pēdējos gados ir diezgan daudz velosipēdu zādzību, apseko točkas, aprunājas ar cilvēkiem, ja redz, ka kādam varētu būt vajadzīga palīdzība, aizrāda bezpajumtniekiem, kuri rakājas pa miskastēm, lai viņi neatstāj aiz sevis nekārtības. «Sarežģītākais šajā darbā ir tas, ka standartsituāciju nav – katrs notikums jāvērtē individuāli. Lai gan tagad nevar salīdzināt, kāda biju pašā sākumā, joprojām daudz ko nezinu, un nākas jautāt kolēģiem, meklēt informāciju. Tas prasa laiku, bet ir jādara. Tas veido manu pieredzi un atvieglo darbu nākotnē,» stāsta A.Juhna. Viņa darbā ierodas zemajās kurpēs – jo jābrauc ar automašīnu un notikt var jebkas. «Piemēram, ja mežā pazudīs cilvēks, būs jāiet meklēt,» tā viņa. Tiesa, līdz šim viņai tā īsti kādam dzīties pakaļ nav nācies.
Tāpat bija jāiemācās šaut. «Kad stājos dienestā, ierocis mani ne vilināja, ne baidīja, bet tagad man šaut patīk, jo sevišķi mācību treniņos,» stāsta inspektore. Darbā gan ieroci viņa nav pielietojusi, arī rokudzelžus un citus speciālos līdzekļus ne. «Un paldies Dievam, ka tā,» nosaka Arita.
Strādā vidēji ar 50 lietām
Apmēram 90 procenti no visām policijas Jelgavas iecirknī ienākošajām sūdzībām un iesniegumiem un ap 40 procentiem uzsākto kriminālprocesu nonāk pie Kārtības policijas: iecirkņa inspektoriem un nepilngadīgo lietu inspektorēm (ir sešas štata vietas, šobrīd strādā pieci darbinieki). Lietas galvenokārt tiek nodotas iecirkņa inspektoriem pēc teritorijas piekritības – katrs strādā ar to, kas noticis viņa rajonā. Kārtības policijas priekšnieks lēš, ka vienam inspektoram pastāvīgi aktīvas varētu būt vidēji ap 50 lietu – gan administratīvie procesi, gan kriminālprocesi, gan dažādas sūdzības un iesniegumi. Piemēram, policijas Jelgavas iecirkņa Dežūrdaļā kopā šogad reģistrēts 5541 notikums Jelgavas pilsētā un Ozolnieku un Jelgavas novados.
«Domāju, katrā iecirknī ir tāds cilvēks, kas sūdzas par visu, vienalga, vai tas ir vai nav policijas kompetencē, piemēram, cilvēki sūdzas, ka pa ventilāciju viņa dzīvoklī ieplūst gāze vai caur sienām uzbrūk dažādi briesmoņi,» stāsta A.Juhna, piebilstot: ja iesniegums vai sūdzība saņemta rakstiski, uz to ir jāatbild, lai cik tā absurda šķistu. Ja nepieciešams, iecirkņa inspektors meklē lieciniekus, pieraksta liecības, un nereti ir situācijas, kad visu nevar izdarīt formālajā darba laikā. «Es rēķinos ar to, ka mans darbalaiks ir 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Ir bijis, kad man zvana pulksten 22 – cilvēks saņēmis pavēsti par ierašanos policijā un prasa, ko darīt, kā tālāk rīkoties,» tā inspektore. Viņa neslēpj, ka reizēm uzmācas bezspēcības sajūta, redzot, ka situāciju nevar mainīt. «Nereti ir izsaukumi uz ģimenes konfliktiem ar miesas bojājumiem. Cietusī persona uzraksta iesniegumu, un sākas mans darbs: administratīvās lietvedības uzsākšana, ekspertīze, paskaidrojumi, lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai neuzsākšanu. Kamēr viss vēl ir procesā, abi pēc pāris dienām izlīgst un cietusī persona atsauc iesniegumu, bet pēc dažām nedēļām tas viss atkārtojas,» stāsta A.Juhna, piebilstot: ir ieguldīts inspektoru darbs un laiks, bet situācija nav atrisināta.
Vēl viens no iecirkņa inspektora pienākumiem ir pārbaudīt ieročus un ieroču īpašniekus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem jāveic divreiz gadā. Jelgavas iecirkņa redzeslokā ir 1350 ieroču īpašnieki, ieskaitot gan pilsētu, gan abus novadus. Vēl iecirkņa inspektori ik pēc trīs diennaktīm dežurē Dežūrdaļā un izbrauc uz izsaukumiem neatkarīgi no to rakstura. Pēc tam lietas tiek nodotas tālākai izskatīšanai iecirkņa inspektoriem. Dežūrdaļā maiņā strādā četri policisti, un vidēji diennaktī tiek saņemti 30 – 35 izsaukumi. Vienīgais, kas iecirkņa inspektoram nav jādara – nav jānoformē ceļu satiksmes negadījumi, pat ja tie notikuši viņa iecirknī. Ar to nodarbojas Patruļpolicija.
«Patiesībā liels paldies jāsaka Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijai, kas būtiski atslogo mūsu darbu, uzraugot sabiedrisko kārtību pilsētā, un ļoti palīdz videonovērošanas sistēma. Ja Pašvaldības policija neapkalpotu lielu daļu izsaukumu, mūsu slodze ievērojami palielinātos,» nosaka iecirkņa inspektore.
Foto: Raitis Supe