18.9 °C, 2.3 m/s, 96.2 %

Kultūra

Kaupers kamerstila tuvplānos
24/10/2009

«Tā būs tāda tuva pēcpusdiena mums visiem kopā ar Valta Pūces mūziku, kas ir brīnišķīga un kurai lieks troksnis nav vajadzīgs. Manuprāt, tā atstāj tādu patīkamu pēcgaršu,» tā īsumā par svētdien, 25. oktobrī, pulksten 16 Jelgavas kultūras namā paredzēto koncertprogrammu «Tuvplāni» teic grupas «Prāta vētra» solists Renārs Kaupers. Līdz šim R.Kauperu esam raduši redzēt kopā ar prātniekiem, taču šoreiz skatītājiem dota iespēja viņu vērot pavisam neierastā ampluā – dziedot kamerstila mūziku kopā ar savu bijušo kustības un stājas skolotāju Raimondu Vazdiku, vijolnieku Raimondu Ozolu un komponistu Valtu Pūci.

Ritma Gaidamoviča

«Tā būs tāda tuva pēcpusdiena mums visiem kopā ar Valta
Pūces mūziku, kas ir brīnišķīga un kurai lieks troksnis nav
vajadzīgs. Manuprāt, tā atstāj tādu patīkamu pēcgaršu,» tā īsumā
par svētdien, 25. oktobrī, pulksten 16 Jelgavas kultūras namā
paredzēto koncertprogrammu «Tuvplāni» teic grupas «Prāta vētra»
solists Renārs Kaupers. Līdz šim R.Kauperu esam raduši redzēt kopā
ar prātniekiem, taču šoreiz skatītājiem dota iespēja viņu vērot
pavisam neierastā ampluā – dziedot kamerstila mūziku kopā ar savu
bijušo kustības un stājas skolotāju Raimondu Vazdiku, vijolnieku
Raimondu Ozolu un komponistu Valtu Pūci.

Šī koncertprogramma krietni atšķiras no R.Kaupera ikdienas – kā
viņš pats saka, tā esot ļoti laba atpūta no visa lielā šajā
pasaulē. ««Tuvplāni» ir krietni citādāki nekā «Prāta vētras»
koncerti, jo uz skatuves viss notiek bez bungām, ģitārām, lielas
apskaņošanas aparatūras, spožiem prožektoriem. Viss ir mazs un
tuvs, kā jau to vēsta nosaukums. Tas gan nav viegli, jo, muzicējot
kamerstilā, neko nevar noslēpt. Ja «Prāta vētras» koncertos,
nedaudz sajaucot vārdus, varu paslēpties aiz skaļas mūzikas, tad te
tas neies cauri. Uz skatuves ir četri cilvēki –  V.Pūce, kurš
ir dziesmu autors, spēlē klavieres un mazliet piedungo, izcilais
vijolnieks R.Ozols, dziedātāja R.Vazdika, kas pārsteidz ar samtaino
balss tembru, un es,» stāsta R.Kaupers.

«Pusnakts kabarē» vietā «Tuvplāni»
Taujāts, vai jaunais tēls dziedātājam patīk, R.Kaupers atzīst, ka
jā. «Man ļoti patīk, jo Valta mūzikā ir kaut kas smeldzīgs, ko mana
dvēsele saprot. Mūzikai seko arī draudzīgs kolektīvs. Mēs sevi
smejoties saucam par rakabē. Tas ir atvasinājums no vārda kabarē,
jo sākotnēji bija doma, ka šo programmu varētu nosaukt par
«Pusnakts kabarē», bet, tā kā kabarē jau ir Rīgā, Valts izdomāja
«Tuvplānus». Manuprāt, tas daudz labāk raksturo to, ar ko mēs
nodarbojamies, jo viss ir tuvu, vienkārši, varētu pat teikt intīmi,
klusi, bez lieka trokšņa. Šķiet, ka mēs nodarbojamies ar būtisko.
Ir reizes, kad daudzām grupām, dziesmām, koncertuzvedumiem ir ļoti
skaists iepakojums, bet trūkst satura, taču, manuprāt, te tas ir,»
stāsta dziedātājs.

Satikušies zem viena karoga
«Muzicēt ar tādiem meistariem ir liela bauda. Viņi ir profesionāļi
katrs savā jomā. Interesanti, ka ar Valtu es iepazinos «Saules
zaķī», kad rūtainā kreklā un kļošenēs lēkāju pa skatuvi, bet
Raimonda ir mana bijusī kustības un brīvas uzvešanās sabiedrībā
skolotāja universitātē. Es vēl atceros, kā viņa mums mācīja pareizi
uzvesties un stāvēt. Tas gan nenozīmē, ka mēs tagad skolniekus un
skolotājus spēlējam. Esam forši paziņas, kas šoreiz satikušies zem
viena karoga – V.Pūces mūzikas,» tā R.Kaupers.
Kaut arī mūziķis Jelgavas 1. ģimnāzijas orķestrī kopā ar grupas
biedru Jāni Jubaltu spēlējis korneti, šajā koncertuzvedumā viņam
uzticēts melodions – instruments, ko V.Pūce saucot par orālajām
ērģelēm. «Tas ir pūšamais instruments kā mazas klavierītes – pūt
tajā iekšā un ar vienu roku spēlē melodiju. Es, protams,
nepretendēju uz nekādu augstu meistarību, bet, tā teikt, kā māku,
tā maunu un līdz galam tieku,» smaidot teic R.Kaupers.
 
«Trio» un plīša lācis
«Bet visvairāk man patīk tas, ka es varu spēlēt savu mīļāko dziesmu
«Trio» no «Maranas» albuma «Parasta diena». Tas ir viens no maniem
mīļākajiem skaņdarbiem, un šoreiz man ir tā brīnišķīgā iespēja to
nevis dziedāt, bet spēlēt. Kāpēc šis ir mīļākais? Ar «tāpēc» te būs
grūti atbildēt, tas ir tāpat kā, kad valkājam kādu džemperi, – mums
tas patīk un mēs valkājam. Vai, piemēram, bērnam dažkārt var
dāvināt jaunus lego un citas mantas, bet viņam tomēr patīk tāds
nobružāts plīša lācis. Kāpēc tas patīk, viņš nevar izstāstīt. Lai
gan pēc visiem kvalitātes mērījumiem tas ir pēdējā vietā, bet sirdī
– pirmajā. Līdzīgi ir ar dziesmām. To ir tik daudz šajā pasaulē,
bet ir viena tāda, kas trāpa sirsniņā, un man tā ir «Trio»,» stāsta
R.Kaupers.

Nav mazu vai lielu lietu
«Kas vieglāk – mazi projekti vai vērienīgi koncerti ar «Prāta
vētru»? Gribētu teikt, ka tas ir kā dziesmā «Visskumjākā parāde uz
mūsu ielas»: nav pasaules mazas, nav pasaules lielas, ir tikai
mūsējā, vienalga, ko teiktu kaimiņi aiz sienas… Tā doma – nav
lielu vai mazu lietu, nav svarīgi, vai atnāk 45 tūkstoši skatītāju
Meža parkā vai 400 cilvēki Saldū uz «Tuvplānu» koncertu, atbildība
un uztraukums pirms uzstāšanās ir ļoti līdzīgs. Atbildība ir gan
pret skatītājiem, gan sevi. Galvenokārt jau pret sevi, jo uzreiz
pats jūti, vai koncerts izdevies, vai varēja labāk, ko tieši varēja
labāk. Ir koncerti, kas aiziet vienā elpas vilcienā un viss ir
brīnišķīgi, bet ir reizes, kad iekšēji sajūti, ka kaut ko tomēr
varēja citādāk,» tā R.Kaupers.
«Manuprāt, tā būs jauka pēcpusdiena kopā ar «Tuvplāniem». Varbūt
šeit vietā būtu Imanta Ziedoņa teiktais: «Mēs iesim tuvāk un tuvāk,
jo tālāk vairs nav kur iet.» Man šķiet, ka cilvēki ir saguruši no
lielas reklamēšanas, taču varu teikt, ka tur būs četri forši
cilvēki, kuri katrs māk darīt savu lietu, brīnišķīga mūzika,
patīkama atmosfēra. Un galvenais, ka būs starpbrīdis un tajā
darbosies bufete,» aicinot jelgavniekus uz koncertuzvedumu, teic
R.Kaupers.