18.4 °C, 1.7 m/s, 95.7 %

Kultūra

Ko glabā Sv.Trīsvienības baznīca?
18/10/2009

Svētās Trīsvienības baznīcas teritorijā vēl pēdējās nedēļas strādā arheologi. Galvenokārt teritorijā šajā laikā atrakti apbedījumi – to skaits jau sasniedzis 57. Kā iespaidīgāko atradumu arheologi min kādu īpašu šķirstu un priekšpēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernesta Johana Bīrona laika monētas.

«Būtiskākais mūsu atradums ir šķirsts ar bronzas apkalumiem,
rokturiem. Uz tā atveidotās eņģeļu galviņas liecina, ka šķirsts
izgatavots manierisma stilā, kura ziedu laiki bija 17. gadsimta 50.
– 80. gadi. Šķirsta kājgalī bija plāksnīte, uz kuras vācu valodā
norādīts nelaiķa apglabāšanas datums – 11. augusts. Jāatzīst gan,
ka bez gada un vārda norādes. No analoģijām zinām, ka uz šādām
plāksnītēm parasti rakstīja vārdus un tās piestiprināja tikai
augstāko sociālo slāņu pārstāvju šķirstiem,» stāsta SIA
«Arhitektoniskās izpētes grupa» arheologs Mārtiņš Lūsēns. Viņš
piebilst – pēc mirstīgajām atliekām var noteikt, ka šajā šķirstā
apbedīts gados jauns cilvēks, bet tā dzimums pagaidām nav
noskaidrots. Zārkā atrasta arī viena monēta – Kārļa XI Rīgas
šiliņš. Arheologs norāda, ka šīs monētas tika izgatavotas 17.
gadsimta pašā sākumā, bet apgrozībā bija vēl 18. gadsimtā. Diemžēl
šķirstu kā priekšmetu izcelt nebija iespējams, jo tā koka kontūras
veidoja vien koka plēksnes.

Interesants atradums ir arī priekšpēdējā Kurzemes un Zemgales
hercoga Ernesta Johana Bīrona laikā kaltās monētas. «Atrakām divas
apbedījuma vietas, no kurām vienā bija 18, bet otrā – 13 monētas.
No vienuviet atrastajām 18 monētām lielākā daļa bija viena tipa
šiliņi, kas kalti Ernesta Johana Bīrona valdīšanas laikā. Tos kala
tikai vienu gadu – 1764.,» tā M.Lūsēns. Arheologs piebilst, ka
visām monētām uz vienas puses bija auduma nospiedums, kas liecina –
tās bija saliktas uz mirušā ķermeņa. Šis atradums ļauj domāt, ka
nelaiķus zem Svētās Trīsvienības baznīcas apbedīja vēl 18.
gadsimtā.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā
krājuma glabātāja vietnieks Aldis Barševskis norāda, ka Jelgavā
šāda apbedīšanas prakse varēja tikt pārtraukta ap 1773. – 1796.
gadu pēc Krievijas impērijas pavēles. A.Barševskis stāsta, ka laikā
no 1770. līdz 1772. gadam Baltijas guberņās plosījās buboņu mēris
un epidēmijas apkarošanas kampaņā ietilpa arī Krievijas impērijas
ukazs, kas aizliedza apbedīt mirušos baznīcās pilsētu teritorijā
(Rīgā šī pavēle tika saņemta 1773. gada 23. februārī).
Kurzemes hercogistē nomaļākās vietās šo pavēli, iespējams, sāka
pildīt tikai ap 1796. gadu, jo 1795. gadā hercogiste zaudēja
patstāvību un tika pievienota Krievijas impērijai kā Kurzemes
guberņa.

Projekta vadības darba grupa nolēma eksponēt baznīcas senos
mūrus, tāpēc grunts līmeni bija nepieciešams pazemināt līdz grīdas
līmenim. Jāpiebilst, ka arhitekti pēta tikai apbedījumu augšējo
līmeni, zem kura ir vēl divas kārtas, kas paliks neskartas. Kopumā
arheologi savas izpētes gaitā torņa apkārtnē atraduši ievērojamu
daudzumu dažāda laika monētas, vairāk nekā pussimts apbedījuma
vietu, sadzīves priekšmetus – kniepadatas, audumu gabalus, pogas,
āķīšus, brokāta diegus, dažas rotas lietas. Tuvākās nedēļas laikā
arheologi darbu beigs un tad torņa rekonstrukcijas gaitā varēs
uzsākt komunikāciju izbūvi, ko veiks SIA «Svente Holding».

Svētās Trīsvienības baznīcas torni paredzēts izveidot par
tūrisma objektu, kurā atradīsies gan tūrisma informācijas centrs,
muzejs un izstāžu zāle, gan konferenču zāle un biroju telpas, gan
kafejnīca, gan skatu laukums. Torņa rekonstrukcijas kopējās
izmaksas ir vairāk nekā 1,8 miljoni latu, no kurām lielāko daļu
sedz ERAF. Projektu paredzēts īstenot līdz 2010. gada beigām.