15. maijā pulksten 12 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā paredzēta lekcija «Ko Jelgavas vēsturē nozīmē 1944. gada 31. jūlijs?». To lasīs lektors muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā Gints Putiķis.
www.jelgavasvestnesis.lv
Lekcija «Ko Jelgavas vēsturē nozīmē 1944. gada 31. jūlijs?» atspoguļo traģisku epizodi Jelgavas vēsturē, kad pāris dienu laikā 2. Pasaules karā bojā aizgāja Zemgales pērles – Jelgavas gadsimtiem izkoptās pilsētbūvnieciskās arhitektūras dominantes. «Īsā atbilde uz lekcijas nosaukumā uzdoto jautājumu ir: 1944. gada 31. jūlijs bija diena, kas iznīcināja Jelgavu. PSRS un Vācijas karaspēki satikās pie Jelgavas – vieni uzbruka, otri aizstāvējās, abi nogalināja, dedzināja un sagrāva,» informē muzejā.
Lai saprastu 1944. gada vasaras traģiskos notikumus Jelgavā, nepieciešams arī īss ekskurss vēsturē, ko varētu apzīmēt ar nosaukumu «melnā piecgade». Tas bija laiks, kad tikai piecu gadu laikā Latvijas tauta pārdzīvoja sāpīgas metamorfozes par savu valsti un tajā notiekošo. Noziedzīgais Molotova–Ribentropa pakts, valsts okupācija un aneksija no PSRS puses, 1941. gada 14. jūnija deportācijas, tam sekojošais Vācijas iebrukums, represijas, holokausts, latviešu leģions un atkārtota Latvijas okupācija 1944./1945. gadā. Un 1944. gada 31. jūlijs, kas Jelgavai bija liktenīgs militāro apstākļu noteiktās darbības rezultātā, kad «vecā Jelgava» kļuva par Latvijas izcilās pilsētbūvniecības vēsturi, kuru mēs varam vērot tikai fotogrāfijās un klātienē baudīt nelielu daļu no bijušās Jelgavas arhitektoniskās godības.
Lekcijā ceturtdien, 15. maijā, pulksten 12 aicināts piedalīties ikviens interesents.
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %