-7.3 °C, 1.5 m/s, 90.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKo spodrības mēnesī darīja pilsētas graustu saimnieki?
Ko spodrības mēnesī darīja pilsētas graustu saimnieki?
15/05/2011

Vakar, 11. maijā, pilsētā noslēdzās domes izsludinātais Spodrības mēnesis – dažādās talkās piedalījās vairāk nekā 2000 jelgavnieku, sakopjot gan savas mājas apkārtni, gan citas piedrazotas vietas pilsētā. Paradoksāli, bet vislabprātāk talkās iesaistās tie, kuri paši nemēslo, cilvēki, kuri vienkārši vēlas dzīvot sakoptā vidē. Lielās talkas laikā bija manāma ne viena vien iedzīvotāju grupa, kas izrādīja iniciatīvu un sakopa svešas, citu piemēslotas teritorijas. Taču tajā pašā laikā pilsētā ir pietiekami daudz konkrētu saimnieku īpašumu, kurus rotā atkritumi un apkārtējiem bīstami grausti, bet viņiem nedz Spodrības mēnesis, nedz kāds cits datums nav pamudinājums savest kārtībā sev piederošo teritoriju – šie grausti jau gadiem bojā pilsētas skatu, un vienīgais, ar ko atrunājas to īpašnieki, – sakopšana ir pārāk dārga un šobrīd viņi to atļauties nevarot.

www.jelgavasvestnesis.lv

Vakar, 11. maijā, pilsētā noslēdzās domes izsludinātais
Spodrības mēnesis – dažādās talkās piedalījās vairāk nekā 2000
jelgavnieku, sakopjot gan savas mājas apkārtni, gan citas
piedrazotas vietas pilsētā. Paradoksāli, bet vislabprātāk talkās
iesaistās tie, kuri paši nemēslo, cilvēki, kuri vienkārši vēlas
dzīvot sakoptā vidē. Lielās talkas laikā bija manāma ne viena vien
iedzīvotāju grupa, kas izrādīja iniciatīvu un sakopa svešas, citu
piemēslotas teritorijas. Taču tajā pašā laikā pilsētā ir pietiekami
daudz konkrētu saimnieku īpašumu, kurus rotā atkritumi un
apkārtējiem bīstami grausti, bet viņiem nedz Spodrības mēnesis,
nedz kāds cits datums nav pamudinājums savest kārtībā sev piederošo
teritoriju – šie grausti jau gadiem bojā pilsētas skatu, un
vienīgais, ar ko atrunājas to īpašnieki, – sakopšana ir pārāk dārga
un šobrīd viņi to atļauties nevarot.

Pavasara ielas 22 saimniece:
«Paldies Dievam, drīz šī būs bankas
problēma»

Pavasara ielā 22 degusī koka māja jau vairākus gadus stāv tukša
– logi izsisti, durvis vaļā, pagalms – viena liela atkritumu
izgāztuve. Taču, neraugoties uz šādu ainu, sarunā ar «Jelgavas
Vēstnesi» tās saimniece Nadežda Kočkina šķiet pat apmierināta:
 
«Jā, pagaidām jau vēl tas ir mans īpašums un mana problēma, bet tas
ir tikai laika jautājums – jau pēc mēneša vai diviem šis grausts
būs bankas problēma, tad lai banka arī ar to tiek galā. Kāpēc banka
pārņem? Ko tur iedziļināties?! Tāpat kā visiem – atņem, un viss. Šī
māja man pieder trīs gadus – pirkām ar domu nojaukt un vietā celt
privātmāju, bet situācija tā pavērsās, ka uzcelt nepaspējām. Tagad
jau nevienam vairs naudas nav! Sakopt? Kā to var sakopt – jūs
zināt, cik tas maksā?! Pāris reižu jau biju noalgojusi cilvēkus,
lai par 50 latiem to musaru savāc, bet kāds no tā labums – tikko
savāc, tā tūlīt atkritumi parādās no jauna. Jūs domājat, ka es tur
mēsloju? Tie ir kaimiņi no citām privātmājām blakus. Vajag tikai
paskatīties, cik no viņiem ir noslēgti līgumi par atkritumu
izvešanu un cik bieži viņi tos izved. Neviens jau negrib maksāt par
atkritumu izvešanu, tāpēc vieglāk ir atvest uz manu sētu un izgāzt.
Jā, zinu, likums nosaka – šādu bīstamu ēku teritorija ir jānožogo,
lai tai nepiekļūtu sveši cilvēki, bet tā atkal ir nauda, turklāt
liela nauda, lai visu šo teritoriju nožogotu. Nu, nevaru es to
izdarīt! Paskatīsimies, kā banka tiks ar to galā.»

Institūta ielas 1
īpašniece:

«Šodien pat došos uz policiju»

Astoņdesmito gadu beigās celtā ēka Institūta ielā 1 bija vienīgā
no pilsētas graustiem, kurai saskaņā ar likumu saimnieks apkārt
apvilcis žogu, pamanīja «Jelgavas Vēstnesis». Taču, izrādās, arī
tas nav šķērslis, lai objekts būtu gana bīstams – žogu regulāri
kāds pacenšas sabojāt un teritoriju – piemēslot. Īpašniece Ilva
Ciniņa atzīst, ka jūtas teju vai bezspēcīga:

«Mans mērs ir pilns – šodien pat došos uz policiju. Mēs cenšamies
ievērot visus Būvvaldes norādījumus, kā to nosaka likums, gādājot,
lai nepabeigtā būve būtu norobežota, sakopta, taču kāds nemitīgi
mūsu darbu nenovērtē un turpina bojāt īpašumu. Pirms diviem gadiem
teritoriju apvilkām ar žogu, bet tas nelīdzēja – žogu salauž… Man
ir radies priekšstats, ka apkārt dzīvo nevis iecietīgi cilvēki,
kuriem rūp apkārtējā vide, bet gan barbari, kuru vienīgais mērķis
ir visu postīt. Pieļauju, ka daļa no tiem, kas vēlas iekļūt šajā
privātīpašumā, ir mazgadīgie narkomāni un alkohola lietotāji – to
var spriest pēc tā, ko viņi aiz sevis atstāj, taču tur arī regulāri
tiek vesti un izgāzti atkritumi, un to jau dara pieauguši cilvēki.
Divas reizes nedēļā sūtu uz turieni cilvēkus, kas vāc citu
ļaunprātīgi izmestos atkritumus. Man jau šķiet, ka teritorijas
uzturēšana man izmaksā dārgāk nekā nekustamā īpašuma nodoklis, kas
arī nebūt nav mazs. Protams, nezinu, vai policija līdzēs, bet
vismaz es būšu izmantojusi savas iespējas – varbūt tomēr policija
patrulēšanas laikā pievērsīs lielāku uzmanību arī šai vietai, jo
saskaņā ar likumu tā ir prettiesiska iekļūšana privātā norobežotā
īpašumā. Esmu ģimenes cilvēks un diemžēl nevaru 24 stundas
diennaktī uzraudzīt šo vietu – jau tā cenšos maksimāli gādāt, lai
objekts neradītu bīstamību, bet ar tādu sabiedrību cīnīties ir ļoti
grūti.

Šajos ekonomiskajos apstākļos ēku atjaunot ir nereāli, bet
jo­projām ceru, ka paies laiks un tas tomēr izdosies. Šī noteikti
varētu būt laba sabiedriskā ēka, jo kā tāda tā arī celta. Teikšu
godīgi – šo gadu laikā idejas ir bijušas dažādas, esam pat
izstrādājuši projektu ēkas nojaukšanai, bet, apjaušot, cik tas ir
dārgi, sapratu, ka tomēr jāmeklē iespēja ēku atjaunot.»

Nameja ielas 6 saimnieks:
«Tagad nauda jāiegulda tur, kur ir cerības to atgūt»

Nameja ielā 6 jau gadus trīsdesmit stāv nepabeigta daudzdzīvokļu
ēka. To savulaik cēla agrokombināts «Jelgava», bet tā arī neuzcēla.
Tagad ēku mantojusi agrofirma «Jelgava», kas gan sakās iespēju
robežās kopjam savu īpašumu, lai gan likuma normas ievērotas nav
tik un tā – bīstamais objekts nav norobežots, un tajā viegli var
iekļūt ikviens. Tās valdes loceklis Edgars Silakalns atzīst, ka
saprotot – pašiem vien būs tas vezums jāvelk:

«Saprotiet, mūsu pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība – šobrīd
naudu ieguldām fermu rekonstrukcijā. Tur vismaz ir cerība kaut ko
dabūt atpakaļ! Tagad nav brīvu līdzekļu, lai savestu kārtībā šo
māju, bet cerību neatmetam. Pirms krīzes – 2007. gadā – jau sākām
kaut ko darīt, taisījām pārprojektēšanu, salikām jaunus elektrības
skapjus, bet tā arī palika. Ēka noteikti ir atjaunojama, tā nav tik
bēdīgā stāvoklī, lai vajadzētu nojaukt. Vienīgi pirmām kārtām tai
ir jānomaina jumts – jāizveido slīpais –, bet citādi ēka ir normālā
stāvoklī. Tas, ko šobrīd saviem spēkiem esam spējīgi izdarīt, –
regulāri cenšamies appļaut teritoriju, lai tā neaizaug. Protams,
iespēju robežās katru gadu arī pārskatām, kur atkal vajag aiznaglot
durvis, logus, lai jaunieši nelien iekšā. Bet diemžēl realitāte ir
tāda: mēs aiznaglojam, bet pēc laika kāds jau atkal ir atlauzis
dēļus un mēģinājis īpašumā iekļūt. Saprotam, ka tas var būt
bīstami, it sevišķi, ja tur ložņā bērni, bet nevaram arī mēs katru
dienu tikai vaktēt, vai atkal kāds dēlis nav atlauzts. Zinu, ka mūs
par to var sodīt, bet ar sodu jau neko neatrisinās. Man jau šķiet,
ka pilsētā ir daudz citu objektu, kas ir krietni sliktākā stāvoklī
un rada daudz lielāku bīstamību, – lūk, viņus gan vajadzētu sodīt!
Mēs vismaz apzināmies, ka tas ir mūsu īpašums, un cenšamies par to
rūpēties – gribot negribot kaut kad jau tā ēka būs jāatjauno, jo
jaukt nost nav jēgas, tas izmaksā vēl dārgāk!»

Veco tenisa kortu K.Barona ielā
saimnieks:

«Teritorijā savāktie atkritumu maisi nav mūsu»

Žoga vārti vaļā, atkritumi pamestajā un bīstamajā teritorijā
mētājas visur, bet vismaz cerību rada fakts, ka pašā malā sakrauti
vairāki melni plēves maisi. Pirmā doma – saimnieks teritoriju
vismaz ir kopis, tik vien kā nav paspējis savāktos maisus izvest,
taču izrādās, ka tā ir alošanās. Veco tenisa kortu saimnieks SIA
«Prestižs» komercdirektors Ivars Krastiņš atzīst, ka šos maisus gan
nav piepildījuši teritorijas saimnieki, visticamāk, tos te kāds
vienkārši atvedis un izmetis:

«Pēc mūsu sarunas pats biju aizbraucis apskatīt šo īpašumu. Jāsaka,
ka teritorijā atstātie maisi ar atkritumiem nav mūsu – visdrīzāk,
tumsas aizsegā tie atvesti no kādas privātmājas. Ar to mums nākas
saskarties samērā bieži, to apliecina arī blakus esošās
autostāvvietas SIA «Auto nams» dežuranti. Ja pēcpusdienā teritoriju
satīra, nākamajā rītā bieži vien paveras jaunas drazu kaudzes. Šo
vietu nereti apmeklē arī tā saucamie bomži, atnes no atkritumu
tvertnēm krāmus, tos pārrevidē, bet to, kas nav derīgs, atstāj mūsu
īpašumā. Diemžēl apsardzi pa teritorijas perimetru izvietot būtu
pārāk dārgi. Iespēju robežās mēs cenšamies savu īpašumu
sakopt…»

Garozas iela 3
Saimnieks cīnās Irānā; par īpašumu necīnās neviens

Basketbolistam Kasparam Kambalam īpašums Garozas ielā 3 pieder
jau ilgāku laiku, taču visus šos gadus, neraugoties uz to, kurā
valstī vai pilsētā viņš mitinās, par savu īpašumu interesi
K.Kambala nav izrādījis. Arī šodien pa bīstamo graustu brīvi ložņāt
var ikviens – logi un durvis izsisti, apkārtne nolaista, pagalmā
valda pamatīga smaka. Pēc trīs nedēļām K.Kambala varētu atgriezties
no Irānas, kur, pēc pēdējām ziņām, šobrīd spēlē šīs valsts
čempionātā – iespējams, tad varētu arī uzzināt paša sportista
viedokli par viņa nesakopto īpašumu Jelgavā.

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš