18.7 °C, 2.4 m/s, 79.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāKomunistiskā genocīda upurus aicina atcerēties, lai šādas traģēdijas neatkārtotos
Komunistiskā genocīda upurus aicina atcerēties, lai šādas traģēdijas neatkārtotos
14/06/2008

Šodien Latvijas Okupācijas muzejā notiekošajā konferencē, kas veltīta 1941. gadā vardarbīgi uz Sibīriju aizvestajiem bērniem, vēsturnieks Edvīns Šnore uzsvēra, ka komunistiskā terora upuru piemiņas dienas ir jāatceras nevis, lai atriebtos, bet lai 14. jūnijs un 25. marts vairs nekad neatkārtotos.

Šodien Latvijas Okupācijas muzejā notiekošajā konferencē,
kas veltīta 1941. gadā vardarbīgi uz Sibīriju aizvestajiem bērniem,
vēsturnieks Edvīns Šnore uzsvēra, ka komunistiskā terora upuru
piemiņas dienas ir jāatceras nevis, lai atriebtos, bet lai 14.
jūnijs un 25. marts vairs nekad neatkārtotos.

 

«Cilvēces vēsture liecina, ka pagātnes aizmiršana neved pie
gaišas nākotnes, kļūdas ir jāatzīst un noziegumi ir jāsoda,» teica
E.Šnore.

Valsts prezidents Valdis Zatlers izteica pateicību konferences
organizētājiem un tās atbalstītājiem, kuri kopš 2001.gada organizē
konferences. Prezidents uzsvēra, ka komunistiskajai varai bija
skaudrs plāns iznīcināt Latvijas valsti, iznīcināt apziņu par
valsti, iznīcināt valsts pārvaldi un visai tautai likt aizmirst, ka
tāda valsts – Latvija – ir pastāvējusi.

«Šodien mums visiem ir jāstāsta par to, kas notika pagājušā
gadsimta vidū, par to traģēdiju, ko esam pārdzīvojuši. Jūs, gan
tie, kas palika Sibīrijā, un tur palika liela daļa no izsūtītajiem,
gan jūs, kas izdzīvojāt, skaidri pierādījāt, ka Latvijas valsti
nevar iznīcināt, tā dzīvo mūsu sirdīs un prātos. Arī šodien
Latvijai jābūt mūsu sirdīs, mūsu prātos, jo tā mēs izdzīvosim sev,
saviem bērniem un mazbērniem. Es dziļā cieņā noliecu galvu jūsu
priekšā par to, ka ir mūsu valsts,» sacīja V.Zatlers.

Konferences atklāšanā ar uzrunu uzstājās politiski represētā
Saeimas deputāte Sandra Kalniete. Viņa norādīja, ka izsūtīto ar
katru gadu paliek mazāk, tāpēc ir tik svarīgi, lai valsts vadība
apzinātos pienākumu pret politiski represēto cilvēku dzīves
apstākļiem, veselību un labklājību, kā arī domātu kā palīdzēt
atgriezties Latvijā tiem cilvēkiem, kuri joprojām dzīvo
Sibīrijā.

«Tikpat svarīgi, lai nevainīgi cietušajiem valsts sniegtu morālo
gandarījumu un beidzot uzceltu nacionālas nozīmes piemiņas vietu.
Šogad Latvija gatavojās vērienīgi svinēt valsts pastāvēšanas 90.
gadadienu, un tā būtu īstā reize atklāt pieminekli komunistiskā
terora upuriem, bet pieminekļa vēl arvien nav,» sacīja
S.Kalniete.

Viņa norādīja, ka totalitārā komunisma upuriem ir jāsaņem
gandarījums arī starptautiski. Ne tikai ASV, bet arī Eiropas
Savienības valstu vadītājiem ir jāvienojas par totalitārā komunisma
noziegumu nosodījumu. Kaut arī pēc Padomju Savienības sabrukuma
klājā ir nākuši pārliecinoši fakti par represiju patieso mērogu un
upuru skaitu, lielākā daļa Eiropas politiķu vēl aizvien izvairās
atzīt, ka nacisms un komunisms ir bijuši vienlīdz noziedzīgi
krimināli režīmi, kas pelnījuši Eiropas līmeņa nosodījumu.

Jau ziņots, ka 1941. gada 14. jūnija deportāciju rezultātā cieta
15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā
skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus
atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem
piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu
nometnēs.

1946. un 1947.gadā, pateicoties Latvijas Izglītības ministrijas
Bērnu nama daļas darbinieku uzņēmībai un pūlēm, vairāk nekā
tūkstotis 1941.gada 14.jūnijā aizvesto bērnu – galvenokārt bāreņi
un pusbāreņi vecumā līdz 16 gadiem – tika pārvesti uz Latviju,
atdoti audzināšanā viņu radinieku ģimenēs vai ievietoti bērnunamos.
Taču ar to viņu moku ceļi nebeidzās. Daudzus no viņiem varas orgāni
vēlāk pa etapu atkal nosūtīja uz agrākajām nometinājuma vietām, no
kurām dzimtenē varēja atgriezties tikai 50.gadu vidū. Arī tagad
Sibīrijā dzīvo 1941.gadā izsūtīto pēcteči.

www.leta.lv