18.2 °C, 1.6 m/s, 69.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāKonkurences padome par aizliegtu vienošanos 22 bankām uzliek 5,5 miljonu latu sodu
Konkurences padome par aizliegtu vienošanos 22 bankām uzliek 5,5 miljonu latu sodu
18/03/2011

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu kopumā 5,5 miljonu latu apjomā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja KP pārstāve Inita Kabanova.

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos starp
22 komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un
bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu kopumā 5,5 miljonu
latu apjomā, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja KP pārstāve
Inita Kabanova.

«Swedbank» uzlikts sods 2,83 miljonu latu apjomā, «Citadele
banka» – 1,22 miljonu latu apjomā, «SEB banka» – 558 744 lati,
«Latvijas Krājbanka» – 259 006 lati, «DnB NORD Banka» – 167 466
lati, «Nordea Bank Finland Plc» Latvijas filiāle – 158 401 lati,
«Rietumu Banka» – 103 927 lati, «GE Money Bank» – 79 408 lati,
«Latvijas Hipotēku un zemes banka» – 55 594 lati, «Norvik banka» –
25 227,5 lati, «Aizkraukles banka» – 15 491 lati, «PrivatBank» –
5486 lati, «UniCredit Bank» – 5435 lati, «Danske Bank» filiāle
Latvijā – 2688 lati, «Baltic International Bank» – 2680 lati,
«Trasta komercbanka» – 2596 lati, «SMP Bank» – 2022 lati, «Akciju
komercbanka «Baltikums»» – 1364 lati, «Reģionālā investīciju banka»
– 1274,5 lati, AS «Latvijas Biznesa banka» – 728 lati, «LTB Bank» –
500 lati un «VEF banka» – 500 lati.

Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002. gada 1. decembra līdz
2011. gada 7. janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši
atšķirīgi.

KP norāda, ka, lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv
karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to
tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem
maksājumu kartes. Izmeklēšanas laikā KP konstatējusi, ka tirgotāju
maksājuma lielums bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu
lieluma.

2009. gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no
tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100%
kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu
starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās
bankas izmaksām, deformējusi konkurenci un nav likusi bankām
cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot
zemākus komisijas maksājumus.

Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku
maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav
bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus
apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku
vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu
apjomam un secīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās.
Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus,
maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu
nodot tirgotājiem. Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku
vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro
starptautisko maksājumu karšu organizāciju «Visa» un «MasterCard»
piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši
augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki
par Latvijas banku noteiktajiem.

Vienošanās rezultātā tika arī deformēta konkurence, kas varētu
patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras
naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas
bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā
no 2002. gada, kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas
norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd
daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat
par velti.

LETA