«Viena no galvenajām tēzēm, ko esam iekļāvuši arī topošajā dokumentā «Nacionālās identitātes un integrācijas programma», ir tā, ka identitātes viena otru neizslēdz, bet gan viena otru papildina. Latvijā ir tāds stereotips, ka cilvēks vienlaikus nevar būt, piemēram, baltkrievs un latvietis. Katras valsts interesēs ir, lai tajā būtu pēc iespējas vairāk pilsoņu, bet Latvijā ilgus gadus ir piekopta mazohistiska politika šajā ziņā,» tik skarbus vārdus integrācijas jautājumiem un politikai Latvijā šodien diskusijā Jelgavā veltīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai pārrunātu ar integrāciju saistītos jautājumus, diskusijā tikās Sabiedrības integrācijas komisijas locekļi, nevalstiskā sektora, izglītības jomas pārstāvji. Šie jautājumi tika aktualizēti, jo valstiskā līmenī notiek darbs pie integrācijas politikas dokumenta «Nacionālās identitātes un integrācijas programma», kuru jomas atbildīgā ministre S.Ēlerte cer redzēt kā rīcības dokumentu, jau diskusijas sākumā norādos, ka ne tika daudz grib dzirdēt izdarīto, bet vairāk gan problēmas un iespējamos to risinājumus. Ministre arī uzsvēra, ka valsts līdz šim nav veiksmīgi pildījusi vienu no saviem uzdevumiem – veidot saliedētu sabiedrību, tāpēc jaunā dokumenta galvenais uzdevums ir definēt problēmas, lai pēc tam varētu tās risināt.
Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne norādīja, ka Jelgavā iezīmējas vairākas tendences, kuras vienlaikus var uzskatīt arī par problēmām. «Pirmkārt, pēdējos gados pilsētā pieaug citu valstu pilsoņu īpatsvars, kas šobrīd ir 0,9 procenti. Otrkārt, arvien vairāk cilvēku, kas sasnieguši pirmspensijas pensijas vecumu, izvēlas citas valsts, piemēram, Krievijas, Ukrainas, pilsonību, lai varētu saņemt tās valsts pensiju,» stāsta R.Vectirāne, piebilstot, ka Jelgavā tiek īstenoti dažādi pasākumi, kas mudina mazākumtautību pārstāvjus iegūt pilsonību. Viens no veiksmīgākajiem atbalsta pasākumiem ir Topošā pilsoņa skola, kuras ietvaros tiek piedāvāti arī valsts valodas apguves kursi. Diemžēl finansējums tam ir nepietiekams, un būtu nepieciešams valsts atbalsts.
Otra būtiska lieta, uz ko norādīja ne tikai R.Vectirāne, bet arī vairāki nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir nepietiekamais finansējums mazākumtautību biedrībām. Jo, lai šie cilvēki būtu apmierināti un lojāli valstij un pilsētai, kurā dzīvo, viņiem jāļauj kopt arī savu kultūru. «Kā jau es teicu, identitātes cita citu neizslēdz. Šodien ļoti skaisti dziedāja baltkrievu ansamblis. Un, lai gan ar kādu no šīm dāmām es sarunājos latviski, visticamāk, ka viņas sevi uzskata arī par baltkrievietēm, un tas ir svarīgi,» norādīja ministre.
Diskusijas dalībnieki arī atzina, ka integrācija sākas jau ģimenē un izglītības iestādē. Jelgavas Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības speciāliste Sarmīte Joma uzsvēra, ka Jelgavā nav speciālo bērnudārzu un arī mazākumtautību grupu un samērā maz. «Šie bērni dzīvo kopā ar citiem bērniem, mācās cits citu saprast. Kas attiecas uz valodas jautājumu, divu trīs gadu vecumā bērns ir ļoti sensitīvs un valodu ātri apgūst, tāpēc izglītības iestādē neizjūt valodas barjeru,» skaidro speciāliste. Tāpat tika pārrunāta izglītības reforma, kas noteica – mazākumtautību skolās 60 procenti mācību vielas jāapgūst valsts valodā. Tomēr, lai gan skolēni valsts valodu zina un prot, kaut kādu iemeslu dēļ latviski nerunā. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzskata, ka tas norāda uz vēl vienu ļoti nopietnu problēmu – apmēram 70 procenti 10. klases skolnieku vai profesionālās vidējās izglītības iestādes 1. kursa audzēkņu nezina, kāpēc tur mācās un ko vēlas nākotnē darīt, dzīvē sasniegt. «Jaunietim 10. klasē varbūt nav jāzina, ko viņš grib darīt nākotnē, bet jābūt uzņēmīgam, jāzina, kā sadarboties. Tā arī ir viena no Latvijas problēmām – te ražo izpildītājus, nevis uzņēmīgus cilvēkus,» domu papildina S.Ēlerte. Savukārt Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Kolneja uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar sociāli ekonomisko integrāciju. «Problēmas jau sākas tikai tad, kad jādala maizes gabals un desas luņķis jeb darba vietas,» tā viņa.
Noslēgumā A.Rāviņš atzina, ka pilsētā daudz tiek domāts gan par cilvēku sociālo, gan pilsonisko integrāciju, veicot vides monitoringus, uzlabojot un pielāgojot infrastruktūru vājredzīgajiem un vājdzirdīgajiem, atbalstot nevalstisko organizāciju projektus. «Tiek strādāts pie tā, lai izveidotu nevis sabiedrību, kurā viens otru pacieš, bet gan sabiedrību, kurā viens otru saprot un iestājas par kopīgiem mērķiem,» tā A.Rāviņš.
Jāpiebilst, ka vēl šodien kultūras ministre piedalījās Baltkrievijas gleznotāju Annas Siļivončikas un Jūlijas Gaidukovas darbu izstādes «Fantāzijas» atklāšanā Sabiedrības integrācijas pārvaldes telpās un apmeklēja rekonstruēto Ā.Alunāna muzeju.
Foto: Ivars Veiliņš
-6 °C,
2.9 m/s,
84.1 % 
-6 °C,
2.9 m/s,
84.1 %