Četri atbalstīti projekti, no tiem realizēti – tikai divi; 25 000 eiro kopējais šim mērķim paredzētais pašvaldības finansējums, apgūti – tikai 7603,29 eiro. Tāda ir šīgada pašvaldības līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programmas «bilance».
Nākammēnes pagalmu labiekārtošanas programma oficiāli finišēs, un «Jelgavas Vēstnesis» ne tikai iepazīstina ar diviem šogad realizētajiem projektiem, bet arī izzina, kāpēc šī pašvaldības iniciatīva, neraugoties uz to, ka tieši daudzdzīvokļu māju pagalmu kritiskais stāvoklis ir pašu iedzīvotāju viena no visskaļāk deklarētajām problēmām pilsētā, līdz galam tā arī neaiziet. «Līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanai, savā budžetā šim mērķim paredzot 25 000 eiro, pašvaldība nodrošina jau otro gadu. Neraugoties uz to, ka pašvaldība ir gatava segt līdz pat 50 procentiem no būvdarbu kopējām izmaksām un viena māja var pretendēt uz atbalstu līdz pat 5000 eiro, dzīvokļu īpašnieki mēdz iebilst, ka šī summa ir pārāk maza, taču tajā pašā laikā, teiksim, vienģimenes māju saimniekiem sava īpašuma labiekārtošanas darbiem no pašvaldības nav iespējas piesaistīt nekādu finansējumu,» saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Jāpiebilst, ka pērn no kopumā pieejamajiem 25 000 eiro dzīvokļu īpašnieki apguva 15 663,77 eiro un no sešiem apstiprinātajiem projektiem realizēti tika pieci.
«Viss nav jāpaceļ vienā piegājienā»
«Ja ir piedāvājums, tas jāizmanto, jo, iegūstot pašvaldības līdzfinansējumu, varam ietaupīt mājas iedzīvotāju līdzekļus,» saka Asteru ielas 17 pārstāvis Gatis Ozols, norādot, ka jau sākotnēji mājas teritoriju bija paredzēts iežogot, bet, tā kā tas ir viens no dārgākajiem labiekārtošanas darbiem, to bija paredzēts īstenot ar laiku. Nu tas ir paveikts, un iedzīvotāji ietaupījuši tieši 2000 eiro – summu, ko viņiem līdzfinansēja pašvaldība.
Māju apsaimnieko SIA «Zemgales namu pārvaldnieks», un uzņēmuma ideju startēt pagalmu labiekārtošanas programmā iedzīvotāji teju vienprātīgi atbalstīja. Tiesa, tas notika jau pagājušajā gadā. «Mums nebija mērķa ielēkt pirmajā uzsaukumā, jo apzinājāmies, ka vispirms tai domai par darbiem iedzīvotāju apziņā jānostiprinās. Vajadzēja vienoties, kurš darbs tad būtu paveicams vispirms, jo prioritātes jau katram savas. Līdz kopsaucējam nonācām lēni, toties tas bija nepārprotams: teritorija jāiežogo. Ja tas izdarīts, varam justies drošāk savā īpašumā, neuztraukties, ka teritorijā var iekļūt nepiederošas personas, klaiņojoši dzīvnieki. Turklāt, ja ir žogs, pamazām var veidot pārējo infrastruktūru, tostarp rotaļu laukumu, kas kalpos ilgāk, jo to izmantos tikai pašu bērni,» spriež G.Ozols.
Šobrīd plānotie darbi jau pabeigti, un projekta kopējās izmaksas ir 4153 eiro, tostarp 2000 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums. «Protams, šajā summā nav ierēķinātas projekta izstrādes un ar to saistītās izmaksas, taču tas notika pakāpeniski, izdevumus sedzot no mājas uzkrājuma līdzekļiem vai pievienojot ikmēneša rēķinam,» tā G.Ozols.
Taujāts, kāpēc, viņaprāt, pašvaldības atbalstītā pagalmu labiekārtošanas programma negūst lielu atsaucību, G.Ozols pieļauj, ka viens no iemesliem meklējams iedzīvotāju apziņā, proti, šādiem darbiem ir jānobriest: «Kādam vajadzīgs gads, kādam – trīs gadi, lai tiktu līdz reāliem darbiem, tāpēc uzskatu, ka šī programma noteikti jāturpina. Novērtējot padarīto, jau šobrīd zinām – ja vien programma būs arī nākamgad, startēsim atkal. Ja gribi dzīvot sakārtotā vidē, par to ir jāmaksā, bet nav jau vienā piegājienā viss jāpaceļ – šogad var izdarīt vienu darbu, bet nākamajam, gada garumā veidojot uzkrājuma fondu, sakrāt.» Jāpiebilst, ka Asteru ielā 17 ir uzstādīts tikai žogs – paceļamo barjeru vai slēdzamus vārtus iedzīvotāji plāno ierīkot mazliet vēlāk.
«Šī trakā izdošanās ir stimuls turpināt!»
Asteru ielas 6, 10 un 12 un Māras ielas 8 un 10 dzīvokļu īpašnieki, kas projektu īstenoja kopā, ir lielisks apliecinājums tam, ka kopīgiem darbiem, ja vien ir patiesa vēlēšanās, var apvienot ne tikai vienas, bet pat piecu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus. «Nemaz nezinājām, ka šajās mājās dzīvo tik daudz bērnu!» sajūsmu par paveikto – izbūvēto bērnu rotaļu laukumu – neslēpj viena no idejas iniciatorēm Māras ielas 8 iedzīvotāja Ieva Ķikule. Tieši viņa kopā ar Indru Ledaini-Vītoliņu – abas pēc profesijas ir ainavu arhitektes – izstrādāja pagalma labiekārtošanas ideju un panāca, ka to atbalsta arī kaimiņmājas.
Šobrīd visām piecām mājām pa vidu vecās smilškastes vietā slejas krāsainas rotaļu ierīces, kas paredzētas bērniem vecumā no 4 līdz 12 gadiem, četri soliņi ar atzvelti, divas atkritumu urnas un zemē ierakti bluķīši kāpelēšanai. Mājas pārvalda SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), un pārvaldniece Svetlana Sinagina stāsta, ka sākotnēji šo projektu bija plānojuši īstenot tikai vienas mājas iedzīvotāji, taču projekta izstrādes procesā nebija ņemts vērā fakts, ka zeme, uz kuras plānots rotaļlaukums, pieder kaimiņmājas dzīvokļu īpašniekiem. «Domājot par iespējamo risinājumu, nonācām pie secinājuma, ka neviens jau tāpat nekontrolēs, kuras mājas bērni to jauno rotaļlaukumu izmanto, tāpēc būtu korekti, ja iesaistītos visas apkārtējās mājas, turklāt tā būtu iespēja samazināt izmaksas,» stāsta S.Sinagina. I.Ķikule atzīst, ka šis solis – iegūt vēl četru māju piekrišanu – mazliet biedējis. «Taču mēs uzrunājām visu māju vecākos, un viņi paveica teju neiespējamo – trijās dienās mums bija nepieciešamais atbalsts. Paldies viņiem par to!» saka viņa.
JNĪP izstrādāja projekta dokumentāciju, un pagalma labiekārtošanas projektu pašvaldība atbalstīja, piešķirot 5603,20 eiro. Tieši tikpat daudz ieguldīja iedzīvotāji, un izmaksas tika sadalītas piecās vienādās daļās – katrai mājai sanāca maksāt ap 1100 eiro. Savukārt bluķus kāpelēšanai bez maksas atvēlēja Ievas darbavieta – SIA «Flora», un tie ierakti iedzīvotāju kopīgā talkā. «Šī trakā izdošanās ir stimuls turpināt!» saka viņa, atklājot, ka ideālā gadījumā arī turpmākos labiekārtošanas darbus īstenotu kopā ar kaimiņiem: «Katrai mājai ir savs zemesgabals, bet mēs visi esam vienā kvartālā, vienā teritorijā, kur ir gan lietusūdens uztvērēji, gan gājēju celiņi, un to visu taču varētu sakārtot nevis vienas mājas, bet visa kvartāla robežās. Un mums jau ir viens piemērs, ka varam visi kopā, nevis katrs par sevi!»
Kāpēc neizdevās?
«Mūsu mājā cilvēki ir ļoti apzinīgi, parādnieku praktiski nav, un par savu īpašumu rūpējamies – jumtu un pagrabu sakārtojām, caurules nomainījām. Ko tālāk? Balkoni būtu remontējami, kāpņutelpas… Bet vispirms izlēmām par labu pagalmam, un, startējot kopprojektā ar kaimiņiem no Blaumaņa ielas 10, ieguvām pašvaldības līdzfinansējumu 10 000 eiro,» uzskaitot iecerētos darbus – sākot ar iekšējo ceļu un iebrauktuves asfaltēšanu līdz pat bērnu rotaļu laukuma un apstādījumu izveidei – stāsta Blaumaņa ielas 8 mājas vecākais Ēriks Reismanis, piebilstot: «Tas būs tik kolosāli, kad mēs to īstenosim!»
Tiesa, noslēdzoties būvdarbu iepirkumam, kļuva zināms, ka sapnis par sakārtotu pagalmu Blaumaņa ielas 8 un 10 iedzīvotājiem šogad tā arī paliks tikai sapnis, jo būvnieku piedāvātās izmaksas par trešdaļu pārsniedza plānoto. Ar līdzīgu situāciju saskārās arī Brīvības bulvāra 28 iedzīvotāji – lai iecerēto realizētu saskaņā ar iepirkuma rezultātiem, būtu nepieciešami vēl apmēram 10 000 eiro, neskaitot pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu 5000 eiro, un ar tādu izmaksu pieaugumu par lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūvi un bruģa ieklāšanu mājas priekšā arī viņi nebija rēķinājušies.
Būtiski saprast, ka šī situācija nav stāsts par iedzīvotājiem, kuri tikai kurn, ka viss ir slikti un neviens nenāk viņu pagalmu sakārtot, ne arī par tiem, kuri atrunājas ar kaimiņu neieinteresētību un katastrofālu līdzekļu trūkumu – mājas, kuru dzīvokļu īpašniekiem ir šāda attieksme, visticamāk, pat līdz projekta izstrādei nenonāk. Gan Brīvības bulvāra, gan Blaumaņa ielas pārstāvji akcentē, ka vienīgais šķērslis ir šobrīd nesamērīgās būvnieku cenas, un savus pagalmu labiekārtošanas projektus sadarbībā ar pārvaldnieku JNĪP tomēr cer īstenot nākamajā gadā.
Būtiskajā kontroltāmes un reālajā būvnieku tāmes cenu atšķirībā iedzīvotāji vaino būvniekus, bet būvnieki atrunājas gan ar, iespējams, virspusējo projektētāju pieeju, aprēķinot būvdarbu izmaksas, gan ar aktīvo būvniecības sezonu. Projektētāji atzīst, ka projekta provizoriskās izmaksas tiek rēķinātas, ņemot vērā tā izstrādes brīdī vidējos rādītājus visās pozīcijās, piemēram, vidējās būvmateriālu tirdzniecības cenas konkrētā mēnesī, vidējo stundas samaksu konkrētā nozarē, bet būvnieki oponē: «Šīs izmaksas ir pat ļoti aptuvenas, jo jautāt, cik šobrīd maksā viena kvadrātmetra noasfaltēšana vai nobruģēšana, ir tas pats, kas jautāt, cik šobrīd maksā maize. Cenu amplitūda, ņemot vērā visus aspektus, var būt iespaidīga.»
Neapšaubāmi, cenu ietekmē arī sezona, un, kā atzīst būvnieki, vasaras beigas un rudens ir sliktākais laiks, lai cerētu uz saprātīgām būvdarbu izmaksām. Viņi lēš, ka vasarā, salīdzinot ar pavasari, viena un tā pati tāme varētu sadārdzināties par 5 – 10 procentiem, bet rudenī, salīdzinot ar pavasari, pat par visiem 20 procentiem. «Pavasarī uz vienu konkursu piesakās 20 firmas, šobrīd – labi ja pāris. Līdz gada beigām darbs ir garantēts, un būvnieki var izvēlēties sev finansiāli izdevīgāko projektu. Agrā pavasarī būvfirmas ir badīgas un viena otra ir gatava strādāt gandrīz par pašizmaksu, lai tikai iekustētos,» atzīst būvfirmu pārstāvji.
Tieši uz nesezonu cer Brīvības bulvāra 28 iedzīvotāji. «Pašvaldības līdzfinansējums, protams, ir nozīmīgs pienesums – tā ir reāla summa darbu izpildei, taču, ņemot vērā būvdarbu izmaksu atšķirības sezonā un nesezonā, apsveram domu pārvaldniekam lūgt iepirkumu izsludināt janvārī vai februārī. Apzināmies, ka tad uz pašvaldības atbalstu cerēt nevaram, bet varbūt uz būvdarbu izmaksu samazinājuma rēķina pavasarī tā trūkumu tik ļoti neizjutīsim,» spriež Brīvības bulvāra 28 dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Dzintars Taruntājevs. Savukārt Blaumaņa ielas 8 un 10 dzīvokļu īpašnieki savu kopprojektu plāno iesniegt pašvaldības atbalsta saņemšanai nākamgad, informē JNĪP.
Jāpiebilst, ka šogad pašvaldības atbalstītajā pagalmu labiekārtošanas programmā iedzīvotāji pieteikumus varēja iesniegt līdz maija beigām un drīz pēc tam tika paziņoti atbalstītie projekti. Brīvības bulvāra 28 projekts gan bija izņēmums, jo tas tika iesniegts, pretendējot uz pirmajā uzsaukumā neapgūto finansējumu, kam papildus varēja pieteikties līdz 4. augustam.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks J.Strods atzīst, ka, plānojot nākamā gada pašvaldības budžetu, noteikti iestāsies par to, lai līdzekļi tiktu paredzēti arī daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas līdzfinansēšanai, taču projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu pielāgot būvdarbu nesezonai, lai tādējādi, iespējams, samazinātu būvdarbu izmaksas, gan, visticamāk, neizdosies. «Jelgavas pilsētas pašvaldības daudzdzīvokļu māju labiekārtošanas programma ir radīta kā atbalsts līdzfinansējuma saņemšanai to māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri paši vēlas uzlabot savu dzīves telpu un dzīvot sakārtotākā vidē. Taču pašvaldība var sludināt pieteikšanos programmai tikai tad, kad ir pieņemts kārtējā gada pilsētas budžets,» tā J.Strods, uzsverot, ka tāpat ļoti svarīgi ir ievērot vienlīdzības principu – dot vienādas iespējas visiem pretendentiem, tāpēc arī saīsināt pieteikumu iesniegšanas termiņu nebūtu pareizi.
Foto: Austris Auziņš