-2 °C, 4.4 m/s, 76.2 %

Pilsētā

Labiekārtoti divi māju pagalmi
20/10/2016

Četri atbalstīti projekti, no tiem realizēti – tikai divi; 25 000 eiro kopējais šim mērķim paredzētais pašvaldības finansējums, apgūti – tikai 7603,29 eiro. Tāda ir šīgada pašvaldības līdzfinansētās daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programmas «bilance».

Nākammēnes pagalmu labiekārtošanas programma oficiāli finišēs,
un «Jelgavas Vēstnesis» ne tikai iepazīstina ar diviem šogad
realizētajiem projektiem, bet arī izzina, kāpēc šī pašvaldības
iniciatīva, neraugoties uz to, ka tieši daudzdzīvokļu māju pagalmu
kritiskais stāvoklis ir pašu iedzīvotāju viena no visskaļāk
deklarētajām problēmām pilsētā, līdz galam tā arī neaiziet.
«Līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanai, savā
budžetā šim mērķim paredzot 25 000 eiro, pašvaldība nodrošina
jau otro gadu. Neraugoties uz to, ka pašvaldība ir gatava segt līdz
pat 50 procentiem no būvdarbu kopējām izmaksām un viena māja var
pretendēt uz atbalstu līdz pat 5000 eiro, dzīvokļu īpašnieki mēdz
iebilst, ka šī summa ir pārāk maza, taču tajā pašā laikā, teiksim,
vienģimenes māju saimniekiem sava īpašuma labiekārtošanas darbiem
no pašvaldības nav iespējas piesaistīt nekādu finansējumu,» saka
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Jāpiebilst,
ka pērn no kopumā pieejamajiem 25 000 eiro dzīvokļu īpašnieki
apguva 15 663,77 eiro un no sešiem apstiprinātajiem projektiem
realizēti tika pieci.

«Viss nav jāpaceļ vienā piegājienā»

«Ja ir piedāvājums, tas jāizmanto, jo, iegūstot pašvaldības
līdzfinansējumu, varam ietaupīt mājas iedzīvotāju līdzekļus,» saka
Asteru ielas 17 pārstāvis Gatis Ozols, norādot, ka jau sākotnēji
mājas teritoriju bija paredzēts iežogot, bet, tā kā tas ir viens no
dārgākajiem labiekārtošanas darbiem, to bija paredzēts īstenot ar
laiku. Nu tas ir paveikts, un iedzīvotāji ietaupījuši tieši 2000
eiro – summu, ko viņiem līdzfinansēja pašvaldība.

Māju apsaimnieko SIA «Zemgales namu pārvaldnieks», un uzņēmuma
ideju startēt pagalmu labiekārtošanas programmā iedzīvotāji teju
vienprātīgi atbalstīja. Tiesa, tas notika jau pagājušajā gadā.
«Mums nebija mērķa ielēkt pirmajā uzsaukumā, jo apzinājāmies, ka
vispirms tai domai par darbiem iedzīvotāju apziņā jānostiprinās.
Vajadzēja vienoties, kurš darbs tad būtu paveicams vispirms, jo
prioritātes jau katram savas. Līdz kopsaucējam nonācām lēni, toties
tas bija nepārprotams: teritorija jāiežogo. Ja tas izdarīts, varam
justies drošāk savā īpašumā, neuztraukties, ka teritorijā var
iekļūt nepiederošas personas, klaiņojoši dzīvnieki. Turklāt, ja ir
žogs, pamazām var veidot pārējo infrastruktūru, tostarp rotaļu
laukumu, kas kalpos ilgāk, jo to izmantos tikai pašu bērni,» spriež
G.Ozols.

Šobrīd plānotie darbi jau pabeigti, un projekta kopējās izmaksas
ir 4153 eiro, tostarp 2000 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums.
«Protams, šajā summā nav ierēķinātas projekta izstrādes un ar to
saistītās izmaksas, taču tas notika pakāpeniski, izdevumus sedzot
no mājas uzkrājuma līdzekļiem vai pievienojot ikmēneša rēķinam,» tā
G.Ozols.

Taujāts, kāpēc, viņaprāt, pašvaldības atbalstītā pagalmu
labiekārtošanas programma negūst lielu atsaucību, G.Ozols pieļauj,
ka viens no iemesliem meklējams iedzīvotāju apziņā, proti, šādiem
darbiem ir jānobriest: «Kādam vajadzīgs gads, kādam – trīs gadi,
lai tiktu līdz reāliem darbiem, tāpēc uzskatu, ka šī programma
noteikti jāturpina. Novērtējot padarīto, jau šobrīd zinām – ja vien
programma būs arī nākamgad, startēsim atkal. Ja gribi dzīvot
sakārtotā vidē, par to ir jāmaksā, bet nav jau vienā piegājienā
viss jāpaceļ – šogad var izdarīt vienu darbu, bet nākamajam, gada
garumā veidojot uzkrājuma fondu, sakrāt.» Jāpiebilst, ka Asteru
ielā 17 ir uzstādīts tikai žogs – paceļamo barjeru vai slēdzamus
vārtus iedzīvotāji plāno ierīkot mazliet vēlāk.

«Šī trakā izdošanās ir stimuls turpināt!»

Asteru ielas 6, 10 un 12 un Māras ielas 8 un 10 dzīvokļu
īpašnieki, kas projektu īstenoja kopā, ir lielisks apliecinājums
tam, ka kopīgiem darbiem, ja vien ir patiesa vēlēšanās, var
apvienot ne tikai vienas, bet pat piecu daudzdzīvokļu māju
iedzīvotājus. «Nemaz nezinājām, ka šajās mājās dzīvo tik daudz
bērnu!» sajūsmu par paveikto – izbūvēto bērnu rotaļu laukumu –
neslēpj viena no idejas iniciatorēm Māras ielas 8 iedzīvotāja Ieva
Ķikule. Tieši viņa kopā ar Indru Ledaini-Vītoliņu – abas pēc
profesijas ir ainavu arhitektes – izstrādāja pagalma
labiekārtošanas ideju un panāca, ka to atbalsta arī
kaimiņmājas.

Šobrīd visām piecām mājām pa vidu vecās smilškastes vietā slejas
krāsainas rotaļu ierīces, kas paredzētas bērniem vecumā no 4 līdz
12 gadiem, četri soliņi ar atzvelti, divas atkritumu urnas un zemē
ierakti bluķīši kāpelēšanai. Mājas pārvalda SIA «Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde» (JNĪP), un pārvaldniece Svetlana Sinagina stāsta,
ka sākotnēji šo projektu bija plānojuši īstenot tikai vienas mājas
iedzīvotāji, taču projekta izstrādes procesā nebija ņemts vērā
fakts, ka zeme, uz kuras plānots rotaļlaukums, pieder kaimiņmājas
dzīvokļu īpašniekiem. «Domājot par iespējamo risinājumu, nonācām
pie secinājuma, ka neviens jau tāpat nekontrolēs, kuras mājas bērni
to jauno rotaļlaukumu izmanto, tāpēc būtu korekti, ja iesaistītos
visas apkārtējās mājas, turklāt tā būtu iespēja samazināt
izmaksas,» stāsta S.Sinagina. I.Ķikule atzīst, ka šis solis – iegūt
vēl četru māju piekrišanu – mazliet biedējis. «Taču mēs uzrunājām
visu māju vecākos, un viņi paveica teju neiespējamo – trijās dienās
mums bija nepieciešamais atbalsts. Paldies viņiem par to!» saka
viņa.

JNĪP izstrādāja projekta dokumentāciju, un pagalma
labiekārtošanas projektu pašvaldība atbalstīja, piešķirot 5603,20
eiro. Tieši tikpat daudz ieguldīja iedzīvotāji, un izmaksas tika
sadalītas piecās vienādās daļās – katrai mājai sanāca maksāt ap
1100 eiro. Savukārt bluķus kāpelēšanai bez maksas atvēlēja Ievas
darbavieta – SIA «Flora», un tie ierakti iedzīvotāju kopīgā talkā.
«Šī trakā izdošanās ir stimuls turpināt!» saka viņa, atklājot, ka
ideālā gadījumā arī turpmākos labiekārtošanas darbus īstenotu kopā
ar kaimiņiem: «Katrai mājai ir savs zemesgabals, bet mēs visi esam
vienā kvartālā, vienā teritorijā, kur ir gan lietusūdens uztvērēji,
gan gājēju celiņi, un to visu taču varētu sakārtot nevis vienas
mājas, bet visa kvartāla robežās. Un mums jau ir viens piemērs, ka
varam visi kopā, nevis katrs par sevi!»

Kāpēc neizdevās?

«Mūsu mājā cilvēki ir ļoti apzinīgi, parādnieku praktiski nav,
un par savu īpašumu rūpējamies – jumtu un pagrabu sakārtojām,
caurules nomainījām. Ko tālāk? Balkoni būtu remontējami,
kāpņutelpas… Bet vispirms izlēmām par labu pagalmam, un, startējot
kopprojektā ar kaimiņiem no Blaumaņa ielas 10, ieguvām pašvaldības
līdzfinansējumu 10 000 eiro,» uzskaitot iecerētos darbus – sākot ar
iekšējo ceļu un iebrauktuves asfaltēšanu līdz pat bērnu rotaļu
laukuma un apstādījumu izveidei – stāsta Blaumaņa ielas 8 mājas
vecākais Ēriks Reismanis, piebilstot: «Tas būs tik kolosāli, kad
mēs to īstenosim!»

Tiesa, noslēdzoties būvdarbu iepirkumam, kļuva zināms, ka sapnis
par sakārtotu pagalmu Blaumaņa ielas 8 un 10 iedzīvotājiem šogad tā
arī paliks tikai sapnis, jo būvnieku piedāvātās izmaksas par
trešdaļu pārsniedza plānoto. Ar līdzīgu situāciju saskārās arī
Brīvības bulvāra 28 iedzīvotāji – lai iecerēto realizētu saskaņā ar
iepirkuma rezultātiem, būtu nepieciešami vēl apmēram 10 000
eiro, neskaitot pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu 5000 eiro, un
ar tādu izmaksu pieaugumu par lietus ūdens kanalizācijas sistēmas
izbūvi un bruģa ieklāšanu mājas priekšā arī viņi nebija
rēķinājušies.

Būtiski saprast, ka šī situācija nav stāsts par iedzīvotājiem,
kuri tikai kurn, ka viss ir slikti un neviens nenāk viņu pagalmu
sakārtot, ne arī par tiem, kuri atrunājas ar kaimiņu
neieinteresētību un katastrofālu līdzekļu trūkumu – mājas, kuru
dzīvokļu īpašniekiem ir šāda attieksme, visticamāk, pat līdz
projekta izstrādei nenonāk. Gan Brīvības bulvāra, gan Blaumaņa
ielas pārstāvji akcentē, ka vienīgais šķērslis ir šobrīd
nesamērīgās būvnieku cenas, un savus pagalmu labiekārtošanas
projektus sadarbībā ar pārvaldnieku JNĪP tomēr cer īstenot nākamajā
gadā.

Būtiskajā kontroltāmes un reālajā būvnieku tāmes cenu atšķirībā
iedzīvotāji vaino būvniekus, bet būvnieki atrunājas gan ar,
iespējams, virspusējo projektētāju pieeju, aprēķinot būvdarbu
izmaksas, gan ar aktīvo būvniecības sezonu. Projektētāji atzīst, ka
projekta provizoriskās izmaksas tiek rēķinātas, ņemot vērā tā
izstrādes brīdī vidējos rādītājus visās pozīcijās, piemēram,
vidējās būvmateriālu tirdzniecības cenas konkrētā mēnesī, vidējo
stundas samaksu konkrētā nozarē, bet būvnieki oponē: «Šīs izmaksas
ir pat ļoti aptuvenas, jo jautāt, cik šobrīd maksā viena
kvadrātmetra noasfaltēšana vai nobruģēšana, ir tas pats, kas
jautāt, cik šobrīd maksā maize. Cenu amplitūda, ņemot vērā visus
aspektus, var būt iespaidīga.»

Neapšaubāmi, cenu ietekmē arī sezona, un, kā atzīst būvnieki,
vasaras beigas un rudens ir sliktākais laiks, lai cerētu uz
saprātīgām būvdarbu izmaksām. Viņi lēš, ka vasarā, salīdzinot ar
pavasari, viena un tā pati tāme varētu sadārdzināties par 5 – 10
procentiem, bet rudenī, salīdzinot ar pavasari, pat par visiem 20
procentiem. «Pavasarī uz vienu konkursu piesakās 20 firmas, šobrīd
– labi ja pāris. Līdz gada beigām darbs ir garantēts, un būvnieki
var izvēlēties sev finansiāli izdevīgāko projektu. Agrā pavasarī
būvfirmas ir badīgas un viena otra ir gatava strādāt gandrīz par
pašizmaksu, lai tikai iekustētos,» atzīst būvfirmu pārstāvji.

Tieši uz nesezonu cer Brīvības bulvāra 28 iedzīvotāji.
«Pašvaldības līdzfinansējums, protams, ir nozīmīgs pienesums – tā
ir reāla summa darbu izpildei, taču, ņemot vērā būvdarbu izmaksu
atšķirības sezonā un nesezonā, apsveram domu pārvaldniekam lūgt
iepirkumu izsludināt janvārī vai februārī. Apzināmies, ka tad uz
pašvaldības atbalstu cerēt nevaram, bet varbūt uz būvdarbu izmaksu
samazinājuma rēķina pavasarī tā trūkumu tik ļoti neizjutīsim,»
spriež Brīvības bulvāra 28 dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Dzintars
Taruntājevs. Savukārt Blaumaņa ielas 8 un 10 dzīvokļu īpašnieki
savu kopprojektu plāno iesniegt pašvaldības atbalsta saņemšanai
nākamgad, informē JNĪP.

Jāpiebilst, ka šogad pašvaldības atbalstītajā pagalmu
labiekārtošanas programmā iedzīvotāji pieteikumus varēja iesniegt
līdz maija beigām un drīz pēc tam tika paziņoti atbalstītie
projekti. Brīvības bulvāra 28 projekts gan bija izņēmums, jo tas
tika iesniegts, pretendējot uz pirmajā uzsaukumā neapgūto
finansējumu, kam papildus varēja pieteikties līdz 4. augustam.

Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks J.Strods atzīst, ka,
plānojot nākamā gada pašvaldības budžetu, noteikti iestāsies par
to, lai līdzekļi tiktu paredzēti arī daudzdzīvokļu māju pagalmu
labiekārtošanas līdzfinansēšanai, taču projektu pieteikumu
iesniegšanas termiņu pielāgot būvdarbu nesezonai, lai tādējādi,
iespējams, samazinātu būvdarbu izmaksas, gan, visticamāk,
neizdosies. «Jelgavas pilsētas pašvaldības daudzdzīvokļu māju
labiekārtošanas programma ir radīta kā atbalsts līdzfinansējuma
saņemšanai to māju dzīvokļu īpašniekiem, kuri paši vēlas uzlabot
savu dzīves telpu un dzīvot sakārtotākā vidē. Taču pašvaldība var
sludināt pieteikšanos programmai tikai tad, kad ir pieņemts kārtējā
gada pilsētas budžets,» tā J.Strods, uzsverot, ka tāpat ļoti
svarīgi ir ievērot vienlīdzības principu – dot vienādas iespējas
visiem pretendentiem, tāpēc arī saīsināt pieteikumu iesniegšanas
termiņu nebūtu pareizi.

Foto: Austris Auziņš