Aizvadītajā nedēļā pasākumā «Gada brīvprātīgais Jelgavā» tika godināti cilvēki, kuri palīdz citiem, negaidot pretī neko. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā vairāk uzzināt par tiem sešiem, kuri tika īpaši godināti – kas ir tas, ko viņi dara, un kāpēc viņi to dara.
Egija Grošteine
Jāpiebilst, ka šogad konkursā bija pieteikti 37 cilvēki. Sabiedrības integrācijas pārvaldē Jelgavā uz 25. novembri pavisam bija reģistrēti 211 brīvprātīgā darba veicēji, kuri tiek nodarbināti kultūras, izglītības, sporta, vides un dabas aizsardzības un sociālajā jomā, kā arī dažādos labdarības pasākumos un pilsētai nozīmīgās aktivitātēs, piemēram, Ledus un Smilšu skulptūru festivālā.
«Mans prieks ir citu prieks»
Jelgavas ģimenes, kurām klājas grūti, jau vairāku gadu garumā iepriecina «Latvijas Sarkanā Krusta» jaunatnes Jelgavas nodaļas aktīviste Marta Irbe, kura organizācijā darbojas kopš 2010. gada, savukārt kopš 2011. gada veic vadītāja vietnieka pienākumus. Viņa aktīvi iesaistās nodaļas labdarības pasākumos, kas tiek organizēti ne tikai gada gaišākajos un ģimeniskākajos svētkos. Organizācijas vadītājs Māris Liscovs stāsta, ka ir vieglāk nosaukt tos dažus labdarības pasākumus, kuros Marta nav piedalījusies. Būtiski, ka ar jaunietes iniciatīvu organizācija 2010. gadā uzsāka ziedojumu vākšanu bērniem ar īpašām vajadzībām. Kopš tā laika ir noorganizētas 12 labdarības akcijas, kopumā saziedojot vairāk nekā 20 000 eiro.
Ikdienā Marta ir administratore autoskolā Rīgā un LLU maģistra studijās apgūst grāmatvedību, bet brīvais laiks tiek veltīts, kā viņa pati saka, lietderīgai un reizē ļoti patīkamai nodarbei – brīvprātīgā darba aktivitātēm. Arī studentes lomā jauniete nespēj nosēdēt mierā – viņa aktīvi darbojas Studentu pašpārvaldē. Viņas ikdiena ir aktivitātēm un pienākumiem piepildīta, tomēr visu lieliski izdodas apvienot. Vaicāta par motivāciju iesaistīties «Latvijas Sarkanā Krusta» jaunatnes Jelgavas nodaļas aktivitātēs, Marta stāsta, ka tas viņai sagādā ļoti lielu prieku un gandarījumu. Tas liek padomāt arī par tiem cilvēkiem, kuriem varbūt ir paveicies mazliet mazāk nekā citiem. Jo īpaši jaunietei patīk tās reizes, kad organizācijas aktīvisti, tostarp viņa, iepriecina vientuļos vecos ļaudis un bērnus, kuri aug maznodrošinātās ģimenēs. Viņa stāsta: «Tajās reizēs viņu acīs redzam neviltotu prieku. Ir patīkami apzināties, ka esam tik ļoti gaidīti un ka mūsu darbs un centieni tiek novērtēti.» Jāpiebilst, ka organizācija arī šogad Ziemassvētku laikā plāno padarīt gaišākus un patīkamākus svētkus vientuļajiem senioriem un maznodrošinātajām ģimenēm ar bērniem. Jauniete atklāj, ka šim mērķim sarūpētas 250 paciņas.
Labi darbi arī citviet Latvijā
Jelgavnieki labos darbus brīvprātīgi veic ne tikai savā pilsētā. Tā, piemēram, Linda Freiberga un Inga Karlinska ir sniegušas palīdzību jau vairāk nekā 80 ģimenēm visā Latvijā. Viņas svinīgajā Jelgavas brīvprātīgo godināšanas pasākumā tika uzteiktas par biedrības «Labās sirds klubs» izveidi, kas aktīvi darbojas labdarības lapā «Snowflake» (sociālo tīklu vietnē facebook.com). Ar biedrības palīdzību atbalsts sniegts ģimenēm visā Latvijā. Kā stāsta idejas autore L.Freiberga, biedrības mērķis ir ne tikai sniegt vienreizēju palīdzību dažādu iemeslu dēļ sarežģītās un grūtās situācijās nonākušiem cilvēkiem, īpaši ģimenēm, bet arī piedāvāt ilgtermiņa risinājumu viņu problēmām. Piemēram, vairākām ģimenēm palīdzēts atrast darbu un nodrošināties ar transportlīdzekli – velosipēdu, lai līdz tam varētu nokļūt, citām – izremontēt kritiskā stāvoklī esošu dzīvokli. Rudenī ar labdarības lapas starpniecību savākti līdzekļi jelgavniecei, kura sirgst ar mugurkaula smadzeņu vēzi, ķīmijas terapijas saņemšanai Lietuvā. Savukārt vasarā īstenots sociālais projekts sadarbībā ar grupu «Prāta vētra» un uzņēmumu «Mājas saldējums». Tā laikā 200 mazturīgas ģimenes saņēma bezmaksas biļetes uz «Prāta vētras» koncertiem. Arī tagad, tuvojoties svētkiem, abām sievietēm darba netrūkst. Vērienīgākā no tuvākajā laikā plānotajām aktivitātēm ir labdarības koncerts, kas 18. decembrī notiks Bauskas luterāņu baznīcā.
L.Freiberga stāsta, ka viņai un I.Karlinskai pirmssvētku laiks īpaši neatšķiras no ikdienas, jo biedrība «Labās sirds klubs» grūtībās nonākušajiem palīdz neatkarīgi no datuma. Ik dienu tas paņem ne tikai abu sieviešu un citu iesaistīto brīvprātīgo laiku, kas tiek atņemts pašu ģimenēm, bet arī ļoti daudz enerģijas un nervu.
Sākotnējā ideja bija izveidot saziņas lapu, lai apzinātu ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, un iespēju robežās rastu tām palīdzību, tomēr tagad tā ir izaugusi pašai L.Freibergai neaptveramos mērogos. Viņa stāsta, ka ne tuvu nebija domājusi, ka šis mērķis – palīdzības sniegšana grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem – tik ļoti uzrunās sabiedrību. Pašlaik biedrības redzeslokā ir ap 50 cilvēku no Jelgavas. Palīdzību gaida arī cilvēki citviet Latvijā, turklāt tā tiek sniegta arī bērnunamiem, nakts patversmēm. Un katru dienu biedrība saņem vēstules ar jauniem palīgā saucieniem. «Katram ir savs aicinājums. Nevaru izskaidrot, kāpēc, bet zinu, ka šis ir manējais. Es daru to, kas man patīk, un man patīk radīt pozitīvas emocijas citiem. Diemžēl mūsdienās pasaule ir kļuvusi nežēlīga, cilvēki kļūst arvien neiecietīgāki cits pret citu. Vienmēr pret to esmu iestājusies un darīšu to tik ilgi, kamēr vien mana palīdzība kādam būs nepieciešama. Uzskatu, ka nav neatrisināmu situāciju, un šādi cenšos to pierādīt,» tā L.Freiberga. Gan L.Freiberga, gan I.Karlinska ikdienā strādā pamatdarbā un biedrības aktivitātes veic savā brīvajā laikā.
Darbs, no kura brīvdienu nav
Atsaucīgs, atbildīgs, izpalīdzīgs, enerģisks cilvēks, kuram piemīt aktīvas sadarbības prasmes, organizatoriskās spējas darbā un ārpus darba laika – tā kolēģi raksturo Uldi Beikmani, kurš strādā Jelgavas Pašvaldības policijā. Viņš pats gan par sevi un labo, kas veikts, stāsta diezgan izvairīgi. Vaicāts, ar ko, viņaprāt, ir izpelnījies pieteikumu Gada brīvprātīgā titulam, saka, ka neko apbrīnas vērtu nedarot, vien atbildīgi veic darba pienākumus un arī ārpus darbalaika cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē, neatsaka savu palīdzību un padomu. «Likums nosaka, ka jebkura policijas darbinieka pienākums ir neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa vēršas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā. Tā arī daru. Savu palīdzību nevaru un nemaz nedrīkstu atteikt,» tā viņš, paskaidrojot, ka par pašvaldības policistu strādā jau kopš 2004. gada 1. janvāra. Šo gadu laikā viņš iemantojis tik lielu uzticību, ka reizēm iedzīvotāji viņam zvana bez kādām konkrētām problēmām – vienkārši tāpēc, lai aprunātos, izkratītu sirdi. Taču visbiežāk gan cilvēki lūdz padomu, kā risināt dažādas konfliktsituācijas.
«Jelgavas Vēstnesis» audioformātā
Viens no ievērojamākajiem brīvprātīgo veikumiem šajā gadā ir pilotprojekts «E-avīze». Svinīgajā pasākumā 4. decembrī tika godināta gan idejas autore Evita Berga, gan tās realizētāja Ilze Makarova-Makaronoka, kura, starp citu, ir arī aktīva Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas nodaļas brīvprātīgā. Jāpiebilst, ka I.Makarovas-Makaronokas mamma ir redzes invalīde, tāpēc viņa ar savu darbošanos neredzīgos un vājredzīgos vēlas iedrošināt, ka arī viņi var cīnīties par savu sapņu piepildījumu, mērķu īstenošanu. Projekta mērķis ir avīžu audioformāta izveide, paplašinot iespējas neredzīgajiem iegūt nepieciešamo informāciju. Pagaidām gan pilotprojekta ideja realizēta pavisam nelielos apmēros, proti, ierunājot «Jelgavas Vēstneša» rakstu par Veselības mēneša aktivitātēm, stāsta E.Berga, kura šai idejai pievērsās, jo vēlas sabiedrībai pierādīt, ka arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie cilvēki var dzīvot pilnvērtīgu vai vismaz tai stipri pietuvinātu dzīvi. Viņa atklāj – lai turpmāk ar e-avīzes palīdzību varētu uzlabot vājredzīgo un neredzīgo personu dzīves kvalitāti un atvieglotu viņu ikdienu, jau nākamajā gadā plānots iesniegt finansējuma pieteikumu Borisa un Ināras Teterevu fondam. Ja finansējumu izdosies iegūt, tad «Brīvprātīgie Jelgavai» e-avīzēs ierunās ne tikai «Jelgavas Vēstnesi», bet, iespējams, arī lielveikalu akciju avīzes. Šādu ierosinājumu izteica potenciālā e-avīzes auditorija. Jelgavas pilsētā ir vairāk nekā 80 cilvēku ar dažādu grupu redzes invaliditāti, un pašlaik jau 22 no viņiem ir pieteikuši iespēju nākotnē saņemt e-avīzi savā e-pastā, pirmo audioformāta rakstu, kas tapa kā izmēģinājums, atzīstot par viņiem noderīgu. Ar izdevumu audioversiju projekta īstenotājas interesentiem piedāvās iepazīties elektroniski e-pastā vai Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas filiāles bibliotēkā (Filozofu ielā 5). Pilotprojekta iecere ir paplašināt neredzīgo un vājredzīgo cilvēku redzesloku un atvieglot informācijas ieguvi. Tā ir sabiedrības daļa, kas nespēj uztvert informāciju, ja tā nav audioformātā vai Braila rakstā, tādēļ audioinformācija ir nozīmīgs avots personām ar redzes traucējumiem.
Foto: Raitis Supe un no personīgā arhīva
Saistītās ziņas
Sveic Gada brīvprātīgos: «Kopā mēs varam vairāk!»
12.1 °C,
3.9 m/s,
76.1 % 
12.1 °C,
3.9 m/s,
76.1 %