Pilsētā

Aizvadītajā nedēļā pasākumā «Gada brīvprātīgais Jelgavā» tika godināti cilvēki, kuri palīdz citiem, negaidot pretī neko. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā vairāk uzzināt par tiem sešiem, kuri tika īpaši godināti – kas ir tas, ko viņi dara, un kāpēc viņi to dara.

Jāpiebilst, ka šogad konkursā bija pieteikti 37 cilvēki.
Sabiedrības integrācijas pārvaldē Jelgavā uz 25. novembri pavisam
bija reģistrēti 211 brīvprātīgā darba veicēji, kuri tiek
nodarbināti kultūras, izglītības, sporta, vides un dabas
aizsardzības un sociālajā jomā, kā arī dažādos labdarības pasākumos
un pilsētai nozīmīgās aktivitātēs, piemēram, Ledus un Smilšu
skulptūru festivālā.

«Mans prieks ir citu prieks»

Jelgavas ģimenes, kurām klājas grūti, jau vairāku gadu garumā
iepriecina «Latvijas Sarkanā Krusta» jaunatnes Jelgavas nodaļas
aktīviste Marta Irbe, kura organizācijā darbojas kopš 2010. gada,
savukārt kopš 2011. gada veic vadītāja vietnieka pienākumus. Viņa
aktīvi iesaistās nodaļas labdarības pasākumos, kas tiek organizēti
ne tikai gada gaišākajos un ģimeniskākajos svētkos. Organizācijas
vadītājs Māris Liscovs stāsta, ka ir vieglāk nosaukt tos dažus
labdarības pasākumus, kuros Marta nav piedalījusies. Būtiski, ka ar
jaunietes iniciatīvu organizācija 2010. gadā uzsāka ziedojumu
vākšanu bērniem ar īpašām vajadzībām. Kopš tā laika ir
noorganizētas 12 labdarības akcijas, kopumā saziedojot vairāk nekā
20 000 eiro.

Ikdienā Marta ir administratore autoskolā Rīgā un LLU maģistra
studijās apgūst grāmatvedību, bet brīvais laiks tiek veltīts, kā
viņa pati saka, lietderīgai un reizē ļoti patīkamai nodarbei –
brīvprātīgā darba aktivitātēm. Arī studentes lomā jauniete nespēj
nosēdēt mierā – viņa aktīvi darbojas Studentu pašpārvaldē. Viņas
ikdiena ir aktivitātēm un pienākumiem piepildīta, tomēr visu
lieliski izdodas apvienot. Vaicāta par motivāciju iesaistīties
«Latvijas Sarkanā Krusta» jaunatnes Jelgavas nodaļas aktivitātēs,
Marta stāsta, ka tas viņai sagādā ļoti lielu prieku un gandarījumu.
Tas liek padomāt arī par tiem cilvēkiem, kuriem varbūt ir paveicies
mazliet mazāk nekā citiem. Jo īpaši jaunietei patīk tās reizes, kad
organizācijas aktīvisti, tostarp viņa, iepriecina vientuļos vecos
ļaudis un bērnus, kuri aug maznodrošinātās ģimenēs. Viņa stāsta:
«Tajās reizēs viņu acīs redzam neviltotu prieku. Ir patīkami
apzināties, ka esam tik ļoti gaidīti un ka mūsu darbs un centieni
tiek novērtēti.» Jāpiebilst, ka organizācija arī šogad Ziemassvētku
laikā plāno padarīt gaišākus un patīkamākus svētkus vientuļajiem
senioriem un maznodrošinātajām ģimenēm ar bērniem. Jauniete atklāj,
ka šim mērķim sarūpētas 250 paciņas.

Labi darbi arī citviet Latvijā

Jelgavnieki labos darbus brīvprātīgi veic ne tikai savā pilsētā.
Tā, piemēram, Linda Freiberga un Inga Karlinska ir sniegušas
palīdzību jau vairāk nekā 80 ģimenēm visā Latvijā. Viņas svinīgajā
Jelgavas brīvprātīgo godināšanas pasākumā tika uzteiktas par
biedrības «Labās sirds klubs» izveidi, kas aktīvi darbojas
labdarības lapā «Snowflake» (sociālo tīklu vietnē facebook.com). Ar
biedrības palīdzību atbalsts sniegts ģimenēm visā Latvijā. Kā
stāsta idejas autore L.Freiberga, biedrības mērķis ir ne tikai
sniegt vienreizēju palīdzību dažādu iemeslu dēļ sarežģītās un
grūtās situācijās nonākušiem cilvēkiem, īpaši ģimenēm, bet arī
piedāvāt ilgtermiņa risinājumu viņu problēmām. Piemēram, vairākām
ģimenēm palīdzēts atrast darbu un nodrošināties ar
transportlīdzekli – velosipēdu, lai līdz tam varētu nokļūt, citām –
izremontēt kritiskā stāvoklī esošu dzīvokli. Rudenī ar labdarības
lapas starpniecību savākti līdzekļi jelgavniecei, kura sirgst ar
mugurkaula smadzeņu vēzi, ķīmijas terapijas saņemšanai Lietuvā.
Savukārt vasarā īstenots sociālais projekts sadarbībā ar grupu
«Prāta vētra» un uzņēmumu «Mājas saldējums». Tā laikā 200
mazturīgas ģimenes saņēma bezmaksas biļetes uz «Prāta vētras»
koncertiem. Arī tagad, tuvojoties svētkiem, abām sievietēm darba
netrūkst. Vērienīgākā no tuvākajā laikā plānotajām aktivitātēm ir
labdarības koncerts, kas 18. decembrī notiks Bauskas luterāņu
baznīcā.

L.Freiberga stāsta, ka viņai un I.Karlinskai pirmssvētku laiks
īpaši neatšķiras no ikdienas, jo biedrība «Labās sirds klubs»
grūtībās nonākušajiem palīdz neatkarīgi no datuma. Ik dienu tas
paņem ne tikai abu sieviešu un citu iesaistīto brīvprātīgo laiku,
kas tiek atņemts pašu ģimenēm, bet arī ļoti daudz enerģijas un
nervu.

Sākotnējā ideja bija izveidot saziņas lapu, lai apzinātu
ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, un iespēju robežās rastu tām
palīdzību, tomēr tagad tā ir izaugusi pašai L.Freibergai
neaptveramos mērogos. Viņa stāsta, ka ne tuvu nebija domājusi, ka
šis mērķis – palīdzības sniegšana grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem
– tik ļoti uzrunās sabiedrību. Pašlaik biedrības redzeslokā ir ap
50 cilvēku no Jelgavas. Palīdzību gaida arī cilvēki citviet
Latvijā, turklāt tā tiek sniegta arī bērnunamiem, nakts patversmēm.
Un katru dienu biedrība saņem vēstules ar jauniem palīgā
saucieniem. «Katram ir savs aicinājums. Nevaru izskaidrot, kāpēc,
bet zinu, ka šis ir manējais. Es daru to, kas man patīk, un man
patīk radīt pozitīvas emocijas citiem. Diemžēl mūsdienās pasaule ir
kļuvusi nežēlīga, cilvēki kļūst arvien neiecietīgāki cits pret
citu. Vienmēr pret to esmu iestājusies un darīšu to tik ilgi, kamēr
vien mana palīdzība kādam būs nepieciešama. Uzskatu, ka nav
neatrisināmu situāciju, un šādi cenšos to pierādīt,» tā
L.Freiberga. Gan L.Freiberga, gan I.Karlinska ikdienā strādā
pamatdarbā un biedrības aktivitātes veic savā brīvajā laikā.

Darbs, no kura brīvdienu nav

Atsaucīgs, atbildīgs, izpalīdzīgs, enerģisks cilvēks, kuram
piemīt aktīvas sadarbības prasmes, organizatoriskās spējas darbā un
ārpus darba laika – tā kolēģi raksturo Uldi Beikmani, kurš strādā
Jelgavas Pašvaldības policijā. Viņš pats gan par sevi un labo, kas
veikts, stāsta diezgan izvairīgi. Vaicāts, ar ko, viņaprāt, ir
izpelnījies pieteikumu Gada brīvprātīgā titulam, saka, ka neko
apbrīnas vērtu nedarot, vien atbildīgi veic darba pienākumus un arī
ārpus darbalaika cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē, neatsaka savu
palīdzību un padomu. «Likums nosaka, ka jebkura policijas
darbinieka pienākums ir neatkarīgi no viņa ieņemamā amata,
atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa vēršas personas ar
pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un
sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt
iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus
un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu
konstatēšanā un aizturēšanā. Tā arī daru. Savu palīdzību nevaru un
nemaz nedrīkstu atteikt,» tā viņš, paskaidrojot, ka par pašvaldības
policistu strādā jau kopš 2004. gada 1. janvāra. Šo gadu laikā viņš
iemantojis tik lielu uzticību, ka reizēm iedzīvotāji viņam zvana
bez kādām konkrētām problēmām – vienkārši tāpēc, lai aprunātos,
izkratītu sirdi. Taču visbiežāk gan cilvēki lūdz padomu, kā risināt
dažādas konfliktsituācijas.

«Jelgavas Vēstnesis» audioformātā

Viens no ievērojamākajiem brīvprātīgo veikumiem šajā gadā ir
pilotprojekts «E-avīze». Svinīgajā pasākumā 4. decembrī tika
godināta gan idejas autore Evita Berga, gan tās realizētāja Ilze
Makarova-Makaronoka, kura, starp citu, ir arī aktīva Latvijas
Neredzīgo biedrības Jelgavas nodaļas brīvprātīgā. Jāpiebilst, ka
I.Makarovas-Makaronokas mamma ir redzes invalīde, tāpēc viņa ar
savu darbošanos neredzīgos un vājredzīgos vēlas iedrošināt, ka arī
viņi var cīnīties par savu sapņu piepildījumu, mērķu īstenošanu.
Projekta mērķis ir avīžu audioformāta izveide, paplašinot iespējas
neredzīgajiem iegūt nepieciešamo informāciju. Pagaidām gan
pilotprojekta ideja realizēta pavisam nelielos apmēros, proti,
ierunājot «Jelgavas Vēstneša» rakstu par Veselības mēneša
aktivitātēm, stāsta E.Berga, kura šai idejai pievērsās, jo vēlas
sabiedrībai pierādīt, ka arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie cilvēki
var dzīvot pilnvērtīgu vai vismaz tai stipri pietuvinātu dzīvi.
Viņa atklāj – lai turpmāk ar e-avīzes palīdzību varētu uzlabot
vājredzīgo un neredzīgo personu dzīves kvalitāti un atvieglotu viņu
ikdienu, jau nākamajā gadā plānots iesniegt finansējuma pieteikumu
Borisa un Ināras Teterevu fondam. Ja finansējumu izdosies iegūt,
tad «Brīvprātīgie Jelgavai» e-avīzēs ierunās ne tikai «Jelgavas
Vēstnesi», bet, iespējams, arī lielveikalu akciju avīzes. Šādu
ierosinājumu izteica potenciālā e-avīzes auditorija. Jelgavas
pilsētā ir vairāk nekā 80 cilvēku ar dažādu grupu redzes
invaliditāti, un pašlaik jau 22 no viņiem ir pieteikuši iespēju
nākotnē saņemt e-avīzi savā e-pastā, pirmo audioformāta rakstu, kas
tapa kā izmēģinājums, atzīstot par viņiem noderīgu. Ar izdevumu
audioversiju projekta īstenotājas interesentiem piedāvās iepazīties
elektroniski e-pastā vai Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas
filiāles bibliotēkā (Filozofu ielā 5). Pilotprojekta iecere ir
paplašināt neredzīgo un vājredzīgo cilvēku redzesloku un atvieglot
informācijas ieguvi. Tā ir sabiedrības daļa, kas nespēj uztvert
informāciju, ja tā nav audioformātā vai Braila rakstā, tādēļ
audioinformācija ir nozīmīgs avots personām ar redzes
traucējumiem.

Foto: Raitis Supe un no personīgā arhīva