Atzīmējot latviešu karavīru uzvaru, padzenot no galvaspilsētas Bermonta karaspēku, un pieminot mūsu brīvības cīnītājus, šovakar jelgavnieki devās Lāpu gājienā cauri pilsētai. Daļai ģimeņu, kuras sevi sauc par Latvijas un arī Jelgavas patriotiem, šis ir neatņemams Lāčplēša dienas pasākums, daļa, lai gan tradīcija pilsētā ir sena, Lāpu gājienam pievienojās pirmo reizi.
Ritma Gaidamoviča
«Protams, gājienā piedalāmies patriotisku jūtu vadīti. Ir pārliecība, ka jebkuru svētku sajūtu var rast tikai tad, ja pats piedalies tajos. Lāčplēša dienā tas ir pilsētas Lāpu gājiens, kas ir ļoti saviļņojošs notikums, īpaši brīdī, kad garām soļo karavīri,» atzīst jelgavniece Olita Aizkalna, kura Lāpu gājienā devās kopā ar dēliem Mārci un Miķeli. Ģimene piebilst, ka Lāpu gājienam pievienojas ne pirmo, ne pēdējo gadu, jo esot svarīgi atcerēties vēsturē nozīmīgus notikumus.
Veisu ģimenei Lāpu gājiens ir goda lieta. «Mans vīrs ir karavīrs un katru gadu stāv godasardzē pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem. Bet viņa vectēvs ir Lāčplēša ordeņa kavalieris, tālab piedalīšanās valstij nozīmīgos pasākumos ir tāda kā mūsu ģimenes goda lieta,» atzīst mamma Vija, gājienā dodoties kopā ar savām atvasēm – sešgadīgo meitu Lotu un trīsgadīgo dēlu Eduardu. Tiesa, viņai kā karavīra sievai vienmēr ir jārēķinās ar to, ka vīrs valsts svētkos nebūs mājās, taču, lai ģimene būtu nosacīti kopā, ir jāpiedalās svētkos. «Patiesībā, paklausoties tās šausmas, kas notiek Ukrainā, un redzot šodien Lāpu gājienu, iekšēji nodomāju: cik forši, ka tik daudz cilvēku ir sanākuši kopā,» nosaka Vija.
Pirmais Lāpu gājiens šis bija Butnāru ģimenei, kuru Lāpu gājienam pierunāja sešgadīgais dēls Aleksis. «Dēls ieraudzīja televīzijā reklāmu ar aicinājumu piedalīties gājienā galvaspilsētā, un par visām varītēm arī pats gribēja iet gājienā. Respektējot viņa lūgumu, speciāli no Zaļeniekiem atbraucām uz Jelgavu. Patiesībā šis ir labs veids kā bērnos audzināt patriotismu un mīlestību uz Latviju,» tā mamma Olga.
Diemžēl laika trūkuma dēļ Lāpu gājiens šogad izpalika Sanitai Hauptmanei ar meitu Sofiju Annu, taču godinot Latvijas Brīvības cīņu dalībniekus, viņas gājiena maršrutā – Pasta ielas malā – aizdedza svecītes. «Ir svarīgi atcerēties mūsu tautai tik nozīmīgu dienu. Galvenokārt jau, lai bērni par to zinātu un varētu pastāstīt tālāk, ceļot godā tradīcijas arī turpmāk,» tā Sanita.
Gājiens noslēdzās pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem, kur dalībniekus uzrunāja Zemessardzes 52. kājnieku bataljona komandieris Ilmārs Džeņevs. Viņš uzsvēra, ka zināt vēsturi nozīmē arī saprast tautas varonību, ciešanas, tā atgādina par uzvarām un zaudējumiem. Komandieris atzīmēja, ka šajā dienā atceramies ne tikai Brīvības cīņu dalībniekus, bet arī Latvijas strēlniekus un tos puišus, kuri zaudējuši dzīvību starptautiskās misijās.
Arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzīmēja, ka šodien atdodam godu varoņiem, kuri izcīnīja brīvību un neatkarību Latvijai. Savā uzrunā viņš pieskārās traģiskajiem notikumiem Ukrainā, kas liek arī mums būt stipriem un nekad neaizmirst, ka brīvība, neatkarība un labklājība ir dārgākais. «Lai atmiņas stiprina mūsu pārliecību, drosmi un apņēmību. Lai labāk saprotam līdzcilvēkus, to, ko domājam, ko runājam,» tā A.Rāviņš, mudinot atbalstīt kareivjus, un sakot paldies viņiem par darbu Latvijas robežu sargāšanā un dalību starptautiskajās misijās.
Foto: Krišjānis Grantiņš
-1.2 °C,
1.5 m/s,
88.4 % 
-1.2 °C,
1.5 m/s,
88.4 %