Pilsētā

Jau no 1. novembra topošajiem autovadītājiem jārēķinās, ka, lai iegūtu tiesības, būs jāmācās vairāk, bet autoskolu instruktori no kursantiem par braukšanas mācīšanu vairs nevarēs paši iekasēt naudu – tagad visi maksājumi ies caur autoskolas kasi. Kā atzīst Jelgavas autoskolas, tas noteikti sadārdzinās tiesību iegūšanas procesu. Par cik, pagaidām gan precīzi nav zināms, jo jaunos noteikumus Ministru kabinets apstiprināja tikai jūnija beigās un šobrīd autoskolām ir laiks, lai pielāgotos noteiktajām izmaiņām.

Izmaiņas ieviestas ar nolūku paaugstināt jauno transportlīdzekļu
vadītāju sagatavotības līmeni, kā arī lai uzlabotu kopējo ceļu
satiksmes drošību. Kā informē Ceļu satiksmes drošības direkcija
(CSDD), kuras vadībā grozījumi izstrādāti, tie paredz papildināt
teorētiskās apmācības programmas ar jauniem elementiem, piemēram,
bīstamu situāciju prognozēšana un risku novērtēšana, mazaizsargāto
satiksmes dalībnieku drošība. Tāpat paredzēts no 1. novembra
palielināt minimālo vadīšanas nodarbību skaitu – B kategorijai no
14 uz 20 nodarbībām. Būs nepieciešams arī mācīties autovadīšanu
slidena ceļa apstākļos un diennakts tumšajā laikā.

Lai padarītu caurskatāmāku finanšu apriti transportlīdzekļu
vadītāju apmācības jomā, kas mazinātu nelegālos maksājumus,
lielākoties par braukšanas apmācību, noteikts, ka maksu par visiem
ar apmācību saistītajiem pakalpojumiem apmācāmā persona veic tikai
autoskolai.

Daļa autoskolu jau izrādījušas neapmierinātību par jaunajiem
noteikumiem, bet citas savukārt norāda vien uz to, ka noteikumi ir
saprotami, nepieciešami, taču īsti nav skaidrs, kā būs iespējams
tos izpildīt. Tiesa, kā vieni, tā otri jau paziņojuši, ka tiesību
iegūšana pēc 1. novembra noteikti kļūs dārgāka. 

Visa naudas plūsma – tikai caur autoskolas
kasi

Šķiet, ka vislielāko neapmierinātību izrādījuši autoskolu
instruktori, kuri šobrīd, kaut arī piesaistīti konkrētai
autoskolai, pārsvarā ir pašnodarbinātas personas, kas pašas iekasē
naudu par saviem pakalpojumiem, maksā nodokļus un sev algu. Kā
norāda CSDD, tieši te parādās lielākais nelegālo maksājumu risks,
jo ne par katru braukšanas stundu tiek izrakstīts čeks un samaksāti
nodokļi. Līdz ar to instruktori slēpj daļu savu ienākumu un vairo
ēnu ekonomiku. Arī Jelgavas instruktori atzīst, ka zina kolēģus,
kuri lej kreiso degvielu, neizraksta čekus, it kā strādā pa nullēm,
taču paši nevienu vārdā nosaukt nav gatavi un sevi pieskaita pie
tiem, kas visu dara godīgi. Apjautājot virkni Jelgavas
autoinstruktoru, noskaidrot vidējo algu, kādu var nopelnīt
instruktors mūsu pilsētā, izrādās, nemaz nav tik viegli. Ir
instruktors, kurš, liekot roku uz sirds, teic, ka nepelna vairāk
par 300 – 500 eiro «uz rokas». Cits gatavs atzīt, ka vismaz 600 –
800 eiro mēnesī sanāk. Vēl kāds norāda, ka ir mēneši, kad var
nopelnīt ap 1000 eiro «uz rokas». Protams, tagad situācija
mainīšoties…

Galvenais, kas mainīsies, būs nodokļu iekasējums. Ja tagad
daudzi instruktori maksāja mikrouzņēmuma nodokli deviņu procentu
apmērā, tad, naudai ejot caur autoskolas kasi, mikrouzņēmuma
nodokli, visticamāk, maksāt vairs nevarēs, jo to neļaus skolas
kopējais līdzekļu apgrozījums. Un tas nozīmē, ka pakalpojums maksās
dārgāk.

Kāds autoskolas «Mustangs» instruktors atzīst – tas, cik būtu
jāmaksā vienai braukšanas stundai, pat neesot jāskaitļo. «Atliek
vien ņemt par piemēru CSDD aprēķinātās izmaksas. Cik CSDD maksā
braukšanas stunda? Pats vadīšanas eksāmens maksā 24,58 eiro, bet
transportlīdzekļa izmantošana vadīšanas eksāmenā – 13,94 eiro. Kopā
sanāk 38,52 eiro. Tur viss ir skrupulozi sarēķināts, iekļauta alga,
nodokļi, auto ekspluatācija. Tātad skaidrs, ka arī mums, lai viss
būtu korekti, šai summai nevajadzētu būt mazākai par 30 eiro
stundā. Šobrīd pie mums kursantiem divas akadēmiskās stundas maksā
20 eiro,» atzīst instruktors.

Viņam nedaudz oponē «Citas autoskolas» direktore un arī
instruktore Diāna Keiša, kura aprēķinājusi, ka braukšanas stundai
nevajadzētu maksāt dārgāk par 27 eiro. «Ja autoskolas prasīs vairāk
par 30 eiro, tā jau būs cūcība.»

Savukārt «Autoamatnieka» vadītājs Lauris Ansons autoskolā iegūto
izglītību pielīdzina augstskolas beigšanai. «Kāpēc, lai jaunietis
studētu augstskolā, ģimenes ir gatavas ņemt kredītu pat 5000 un
vairāk eiro, bet autoskolā iegūstamās zināšanas grib saņemt pa
lēto?! Man jau šķiet, ka pie mums iegūtās zināšanas un līdz ar to
arī mums uzliktā atbildība ir krietni lielāka nekā augstskolai.
Pats nupat pabeidzu augstskolu – kāds būs zaudējums, ja pasniedzēji
man nebūs iedevuši visu, kas nepieciešams? Nu, nesanāks no manis
labs uzņēmējs! Bet, ja mēs kursantiem nebūsim iedevuši visu
nepieciešamo, mirs cilvēki…»

L.Ansons zina teikt, ka, piemēram, Vācijā, lai iegūtu CE
kategorijas vadītāja apliecību, jārēķinās ar izdevumiem, kas var
sasniegt pat 10 000 eiro. «Pie mums šobrīd izmaksas ir līdz 900
eiro. Bet nevaram jau teikt, ka Vācijā algas ir 10 reizes lielākas
nekā mūsu valstī. Arī tur tie ir lieli izdevumi, bet viņi saprot,
ka izglītība nemaksā lēti. CE kategorija – tās ir zināšanas, kas
šoferim ļauj labāk kotēties darba tirgū.»

Arī apjautātās Jelgavas autoskolas atzīst, ka ārzemēs dzīvojošie
latvieši tiesības cenšas nokārtot mūsu pilsētas autoskolās, jo viņu
mītnes zemē tas ir sarežģīts un dārgs process. Daudzi braucot,
piemēram, no Anglijas, Īrijas. Izrādās, tur pat nav autoskolu,
jāmācās pašmācības ceļā, bet, ja sāc no nulles, individuālais
instruktors ir vajadzīgs, un vienas braukšanas stundas cena esot
astronomiska.

Skolotājas pat baidās atklāt savu profesiju

Jaunie noteikumi no 1. novembra palielinās arī obligāto
braukšanas stundu skaitu autoskolā – B kategorijai to nevarēs būt
mazāk par 20. Lai gan instruktori atzīst, ka jau šobrīd daudziem
līdz eksāmenam CSDD ir nepieciešams nobraukt vismaz 20 stundas,
kamēr vadīšana ir iemācīta, tomēr esot arī izņēmumi, kuri iekļaujas
šobrīd noteiktajās 14 stundās un pat mazāk. «Man tikko bija foršs
jaunietis, kurš trīs reizes pie manis nobrauca, un es redzu, ka
vairāk viņam nevajag. Neiešu taču viņu marinēt! Mazliet izvilksim
to laiku un pirms eksāmena vēl pāris stundu nobrauksim. Ko darīt,
ja viņam tiešām pēc noteikumiem mehāniski būs jābrauc šīs 20
stundas, nezinu,» spriež D.Keiša, gan atzīstot, ka šādu labu
autobraucēju autoskolā nonāk ļoti maz. «Man ir bijis arī gadījums,
ka kungs pensijas vecumā brauc jau krietni virs noteiktajām
stundām, bet es saprotu, ka viņš nav gatavs eksāmenam. Kungs bija
tā sašutis, ka gribēja sūdzēt mani tiesā par to, ka neļauju doties
uz CSDD. Es viņam saku: «Mans bērns tūlīt sāks mācīties 1. klasē un
pēc stundām patstāvīgi kājām ies uz mājām. Man bail iedomāties, ka
jūsu ceļi varētu krustoties. Ja vēlaties, varat sūdzēt mani tiesā,
bet tiesības jums dot vēl nevar.».»

Kāds cits instruktors teic, ka aprēķināt to, cik braukšanas
stundu katram vajadzēs, esot diezgan viegli – plus mīnus 10 no
cilvēka vecuma. Tātad, ja autoskolā mācās cilvēks 40 gadu vecumā,
tad viņam būs nepieciešamas vismaz 30 braukšanas stundas, bet var
gadīties, ka jānobrauc pat veselas 50. «Mustanga» instruktors
norāda, ka visgrūtāk esot apmācīt skolotājas, jo viņas vienkārši
nav pieradušas klausīties, tāpēc process ir ilgāks. D.Keiša gan
saka: tas ir mīts. «Tādi mīti jau sabiedrībā klīst. Man pašai nesen
bija jāapmāca jauna sieviete, un, kā jau ierasts, braukājot pa
pilsētu, parunājāmies. Jautāju, kur viņa strādā. Bet sieviete
neatbildēja… Pēc laika vēlreiz aizsāku šo tēmu, bet sieviete
ierāvās sevī, kļuva nervoza, klusēja. Nobraucām malā, apstājāmies,
parunājām, un izrādījās, ka viņa jau esot brīdināta –­­
instruktoriem nedrīkst teikt, ka esi skolotāja, tad attieksme krasi
mainīšoties. Ārprāts ar tiem mītiem! Forša meitene, gandrīz
obligātajās stundās braukšanā iekļāvās, bet šādi mīti jau
psiholoģiski cilvēku noskaņo un noteikti traucē mācību procesā,»
uzskata D.Keiša.

To, ka viss ir atkarīgs no katra cilvēka, uzsver arī L.Ansons,
kurš, liekot roku uz sirds, nevar apgalvot, ka katrs viņa
apmācītais kursants būs labs braucējs. «Individuāli strādājot ar
katru cilvēku, jau jūti viņu. Tāpēc es piekrītu uzskatam, ka
instruktoram vajadzētu teikt galavārdu – var šim cilvēkam dot
tiesības vai nevar. Ne tikai no tā aspekta, vai viņš ir iemācījies
braukt, bet arī vērojot, kas viņam notiek galvā, cik psiholoģiski
viņš tam ir gatavs. Nevar dot tiesības cilvēkam, kurš, jā, labi
brauc, zīmes iemācījies, bet katrā mācību stundā to vien uzsver, ka
«tiklīdz dabūšu tiesības, es tā gāzīšu». Tas parāda, ka cilvēks tam
nav gatavs. Vācijā tieši instruktors ir tas, kurš nosaka: var dot
tiesības vai ne. Arī Latvijā šāda sistēma nāktu tikai par
labu.»

Kur vasarā dabūt slidenus ceļus?

Tas, kas autoskolām pilnībā nav skaidrs par jaunieviestajām
izmaiņām, ir noteikums, ka kursanti jāapmāca braukt diennakts
tumšajā laikā un pa slideniem ceļiem. Visi kā viens piekrīt, ka
šādas apmācības ir nepieciešamas, taču, kā to realizēt praksē,
neviens nezina. Jau šobrīd instruktori atzīst, ka nekad neizvairās
braukt pa slideniem ceļiem, vēl vairāk – nereti tiek izmantota,
piemēram, «Rullīša» trase Jelgavā, kur varot kārtīgi izslidināties.
Tāpat netrūkstot kursantu, kuri tiesības ieguvuši vasarā, bet ziemā
atgriežas autoskolā, jo vēlas instruktora vadībā izbraukt ziemas
apstākļos. Arī tumsā brauc daudzi no tiem, kas tiesības liek vēlā
rudenī, ziemā, kad braukšana sākas jau pulksten 7 un turpinās pat
līdz pulksten 19. Taču, kā to visu nodrošināt vasarā, autoskolām
neviens nav paskaidrojis. Autoskolās norāda: ja reiz tas skrupulozi
jāievēro, tad, piemēram, autoskolā pavadītais laiks ir jāpalielina
līdz pat gadam, kad praktiski to ir iespējams izdarīt. Vasarā taču
neviens braukšanas apmācību pulksten 3 naktī neorganizēs!

CSDD pārstāvis Rolands Rumba «Jelgavas Vēstnesim» arī precīzi
nespēj pateikt, kā šo normu izpildīt. «Mēs ļoti ceram uz autoskolu
atsaucību un ieinteresētību. Saprotam, ka autoskolas nesāks strādāt
divās maiņās un nakts braukšanas neorganizēs, taču, tiklīdz kļūs
tumšāks, ceram, ka viņi sekos līdzi tam, lai katrs kursants būtu
izbraucis arī sliktas redzamības apstākļos. Tāpat noteikumi
neparedz, ka autoskolai būtu jāierīko atsevišķs slidena ceļa
laukums, kur jāapmāca kursanti, var taču izlīdzēties, piemēram,
mācoties stipra lietus laikā, kas ir tikpat bīstami. Vai apmācību
laukumu pamatīgi noliet ar ūdeni… Varianti ir, un mums atliek
cerēt, ka autoskolas būs atsaucīgas.»

Vienlaikus gan R.Rumba uzsver, ka arī CSDD eksāmena laikā
speciāli apstākļi netiks veidoti, lai pārbaudītu braucēja prasmi
vadīt automašīnu naktī un pa slidenu ceļu.

Būs pārejas periods

Jaunie noteikumi būs spēkā no 1. novembra, un, kā norāda
R.Rumba, katrs kursants, kurš autoskolā būs iestājies kaut vai 30.
oktobrī, tiesības varēs iegūt vēl pēc vecās kārtības. Viņam
teorijas apmācībā nebūs jauno jautājumu bloks, arī obligātās
braukšanas stundas būs 14, tāpat nebūs prasības obligāti braukt
diennakts tumšajā laikā vai pa slidenu ceļu. Līdz ar to, arī pēc 1.
novembra kārtojot eksāmenu CSDD, viņš to darīs pēc vecās kārtības.
«CSDD būs gatava pārejas periodā strādāt ar diviem eksāmenu
variantiem.»

Foto: Austris Auziņš