14.7 °C, 0.9 m/s, 93.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Lai vienmēr ar patiesu lepnumu varam teikt: mēs esam Jelgava!»
«Lai vienmēr ar patiesu lepnumu varam teikt: mēs esam Jelgava!»
23/05/2019

«Mēs šodien īpaši godinām cilvēkus, kuri savas prasmes, gara spēku un sirdi ilgtermiņā ieguldījuši pilsētā – katrs savā nozarē. Tomēr visus šos cilvēkus vieno kopīgs redzējums par Jelgavu un tās iedzīvotājiem. Es aicinu jūs izbaudīt mirkli un papriecāties par labi paveiktu darbu!» šodien Zemgales Olimpiskajā centrā, pasniedzot pilsētas augstākos apbalvojumus, sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Pilsētas augstāko apbalvojumu – «Goda zīmes» un «Goda raksta» –
pasniegšana ir ikgadēja Jelgavas Pilsētas un valsts svētku
tradīcija. Apbalvojumi maijā un novembrī tiek pasniegti cilvēkiem,
kuri ar savām idejām un darbu devuši būtisku ieguldījumu Jelgavas
attīstībā. Šodien «Goda zīme» pasniegta Jelgavas tehnikuma
direktorei Janīnai Rudzītei un pirmsskolas izglītības iestādes
«Rotaļa» vadītājai Ilzei Putniecei. Vēl vienu «Goda zīmi» domes
priekšsēdētājs jau pagājušajā nedēļā pasniedza Valsts policijas
Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
Patruļpolicijas nodaļas priekšniekam Aivaram Putniņam. Savukārt
«Goda rakstu» šodien saņēma SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca»
vecmāte Sanita Zemīte, fotogrāfa amata meistars Juris Zēbergs,
Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte, kolekcionārs Jānis
Vilks, SIA «Fortum Jelgava» Siltumapgādes servisa vadītājs Jānis
Zvirbulis.

«Ikvienam jelgavniekam es vēlos teikt: nākotne ir šeit –
Jelgavā. Ir svarīgi svētku moto nepazaudēt arī ikdienā. Darot
atbildīgi katram savu darbu, ikviens no mums veido Jelgavu tādu,
kāda tā ir šodien un kādu to vēlamies redzēt rīt. Lai vienmēr ar
patiesu lepnumu varam teikt: mēs esam Jelgava!» vēlēja A.Rāviņš,
papildinot, ka svētku nedēļā pilsētā daudzviet ir pacelts Jelgavas
karogs – tas ir simbolisks solis pretim pilsētas kopības,
piederības un patriotisma izaugsmei. Savukārt vairāki pilsētas
augstāko apbalvojumu saņēmēji savās uzrunās uzsvēra, ka dara darbu,
ko mīl, un ir pateicīgi par atbalstu savām komandām – ģimenei un
kolēģiem –, jo tas ir kopīgs sasniegums.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar apbalvojuma
saņēmējiem.

 

«Esmu atradusi savu dzīves aicinājumu»

Goda zīme par
ilggadēju un profesionālu ieguldījumu Jelgavas pilsētas izglītības
sistēmā

Janīna Rudzīte, Jelgavas tehnikuma
direktore:

«Ir liels gods pilsētas augstāko novērtējumu
saņemt gadā, kad mana skola – Jelgavas tehnikums – svin 50 gadus.
28. septembrī atzīmēsim pusgadsimta jubileju, aicinot ciemos
absolventus un bijušos darbiniekus. Šajā skolā esmu nostrādājusi
jau 31 gadu, tostarp deviņus esot šīs izglītības iestādes
direktore, un lepojos ar savu skolu. Es piederu tiem laimīgajiem
cilvēkiem, kuriem darbs ir arī dzīves aicinājums. Līdz šim ne reizi
neesmu nožēlojusi savu izvēli un joprojām katru dienu uz darbu eju
ar prieku. Darbs skolā man dod piepildījumu un pārliecību, ka es
esmu izdarījusi pareizo izvēli. Manā tehnikuma kolektīvā, kas
apvieno 143 cilvēkus, ar šādu degsmi strādā daudzi. Man ir tā laime
strādāt ar atbildīgu un saliedētu komandu, lai kopā dotos uz
vienotu mērķi – jaunajai paaudzei nodrošināt kvalitatīvu
profesionālo izglītību. Šis apbalvojums ir visa mana kolektīva
nopelns, jo Jelgavas tehnikums ir devis nozīmīgu ieguldījumu
Latvijas tautsaimniecībā – 50 gadu laikā tehnikumu ir absolvējuši
vairāk nekā 12 tūkstoši profesionāļu. Lepojamies ne tikai ar to, ka
mūsu izglītojamie ir labi apguvuši izvēlēto profesiju un sevi
apliecinājuši darba tirgū, bet arī ar viņu panākumiem sportā un
kultūrā. Vislielākais gandarījums ir tehnikuma izlaidumā, kad
redzu, kā no nedroša tīņa izaudzis paš­apzinīgs, patstāvīgs jauns
cilvēks, kurš ieguvis ne tikai diplomu, bet arī stabilu pamatu
savai neatkarībai nākotnē. Ir viegli strādāt, ja līdzās ir
atbalstošs plecs, un man tas ir mana komanda. Ir prieks un gods
strādāt Jelgavā!»

 

«Es lepojos ar to, ko 40 gados esam radījuši»

Goda zīme par
ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un nesavtīgu darbu Jelgavas
pilsētas izglītības sistēmā

Ilze Putniece, pirmsskolas izglītības
iestādes «Rotaļa» vadītāja:

«Ikviens cilvēks vēlas, lai viņš būtu
novērtēts, un šis ir novērtējums spēcīgai pirmsskolas izglītības
iestādei ar stiprām tradīcijām – manai «Rotaļai», kuru vadu jau 41
gadu. Mēs esam liels bērnudārzs – ar 12 grupām, kurās ikdienā mācās
250 mazo pilsētnieku. Bērnam pirmajos dzīves gados ir nepieciešama
aprūpe, mīlestība un sakārtota vide, kurā viņš var pilnvērtīgi
attīstīties, un to ar savu darbu un kolektīva līdzdarbošanos arī
esmu centusies nodrošināt. Šķiet, tas arī ir mans lielākais devums
pilsētai. Paldies pašvaldībai, kas sniegusi neatsveramu atbalstu,
noticējusi man un ļāvusi īstenot daudzas idejas, izveidojot
«Rotaļu» tādu, kāda tā ir. Mums ir liela sporta zāle ar
nepieciešamo aprīkojumu, baseins, kuru apmeklē ne tikai «Rotaļas»,
«Vārpiņas» un «Zīļuka», bet arī citi pilsētas bērni vecumā no
diviem mēnešiem līdz trim gadiem. Ir tik patīkami brīdī, kad
apmeklētājs ienāk pie mums iestādē un saka: «Cik pie jums mājīgi!»
Tas nozīmē, ka mūsu darbs nav veltīgs. Es lepojos, ka dzīvoju un
strādāju pilsētā, kur izglītība ne tikai vārdos, bet arī darbos ir
prioritāte. Strādāju ekspertu komandā, kas vērtē pirmsskolas
izglītības iestādes visā Latvijā, tāpēc varu salīdzināt, un,
jāatzīst, Jelgava ir soli priekšā. Diemžēl problēma šobrīd ir
darbinieku trūkums – ne visi var kļūt par pirmsskolas pedagogiem,
jo tas ir sirdsdarbs. Taču es vienmēr saku, ka pie mums paliek
tikai tie, kuriem «Rotaļa» ir dzīvesstils. Patīkamākais, ka pie
mums strādā bijušie audzēkņi, ir arī ģimeņu dinastijas – agrāk
strādāja vecmāmiņa, šobrīd – mazmeita. Tāpat ir ģimenes, kas pie
mums ved jau ceturto bērnu, un tad iedomājieties, cik daudz gadu
jau esam kopā! Es lepojos ar to, ko esam radījuši.»

 

«Tas ir uzticības apliecinājums Jelgavas ceļu policijai»

Goda zīme par
godprātīgu dienesta pienākumu pildīšanu, ieguldījumu sabiedriskās
kārtības un drošības nodrošināšanā Jelgavas
pilsētā

Aivars Putniņš, pulkvežleitnants
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas
biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks:

«Savā dzīvē daudz esmu pieredzējis, un mani
ir grūti pārsteigt, taču ziņai par piešķirto apbalvojumu tas
izdevās. Paldies maniem kolēģiem, kuri ir novērtējuši manu darbu.
Uzskatu, ka satiksmes drošības jomā viens nav karotājs, kā tas
varbūt ir mākslā, kur tiek vērtēts katra mākslinieka individuālais
sniegums. Tāpēc šī Goda zīme ir simtprocentīgs mana kolektīva un
arī sadarbības partneru nopelns. Nav noslēpums, ka par ceļu
policiju iedzīvotājiem ir atšķirīgs viedoklis, esam sodošā
institūcija, līdz ar to ne no mīlētākajām, tāpēc gribas teikt: šis
apbalvojums ir uzticības apliecinājums Jelgavas ceļu policijai, ka
mēs strādājam labi un atbildīgi. Ceļu policijā sāku strādāt pirms
26 gadiem, bet no 2003. gada esmu Patruļpolicijas nodaļas
priekšnieks. Uz darbu joprojām eju ar prieku, jo zinu, ka ik diena
būs citādāka. Policijā strādā tikai fanātiķi, kuriem šis darbs ir
aicinājums, – te nevar daudz nopelnīt, arī policista profesija
mūsdienās diemžēl vairs nav prestiža, taču zināma romantika tajā
visā ir. Esmu īsts jelgavnieks – šeit dzimis, audzis, mācījies – un
ar lepnumu katru gadu noraugos, kā pilsēta attīstās. Mēs varam būt
gandarīti, ka Jelgavā ir tik daudz darīts, lai uzlabotu satiksmes
drošību, un to nevar nepamanīt. Tiesa, pie visa labā mēs arī ātri
pierodam, tāpēc to nespējam novērtēt. Vai kāds vēl atceras, ka
1993. gadā vienīgais veids, kā pārkļūt pāri Lielupei, bija tilts
pilsētas centrā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā? Vai kāds
vēl atceras, kādi braukšanas apstākļi pirms rekonstrukcijas bija
Dobeles šosejā? Novērtēsim, cik daudz mūsu labā tiek darīts!»

 

«Strādāju tā, kā gribētu, lai strādā ar mani»

Goda raksts par
augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu Jelgavas pilsētas
iedzīvotāju veselības aprūpē

Sanita Zemīte, SIA «Jelgavas pilsētas
slimnīca» vecmāte:

«Šis man ir apbalvojumu gads – martā saņēmu
balvu kā Gada vecmāte Latvijā, bet tagad man piešķirts pilsētas
Goda raksts. Neslēpšu – ir patīkami, jo cilvēkam prieku sagādā
katrs paldies, taču šāda uzmanība rada arī zināmu satraukumu, kas
mazliet traucē darbā. Es strādāju tā, kā gribētu, lai strādā ar
mani, grūtniecības laiku padarot patīkamu un vieglu. Par vecmāti
kļuvu, iedvesmojoties no savas vecmātes Lailas Budrēvicas pirmā
bērniņa gaidībās, – pie viņas es jutos aprūpēta un vienmēr gaidīta.
Tas manī rosināja domu, ka tieši tā es gribētu pavadīt savu darba
dienu un tieši tas mani darītu laimīgu. Uzsākot strādāt kā vecmāte,
pārliecība apstiprinājās. Jelgavas pilsētas slimnīcas Dzemdību
nodaļā sāku strādāt tūlīt pēc studijām – 2000. gadā – un jau 19
gadu pieņemu dzemdības, bet 15 gadu aprūpēju un ik dienu vadu ap 30
topošo māmiņu grūtniecību. Esmu sava darba fanātiķe. Neskaitu darba
stundas un saprotu, ka arī pēc darba dienas slimnīcā mans darbs
nebeidzas, jo atbalsts grūtniecei ir nepieciešams arī ārpus
pieņemšanas un man ir jābūt sasniedzamai jebkurā mirklī. Lielākais
laimes brīdis manā darbā ir mirklis, kad saņemu zvanu vai īsziņu no
jaunās ģimenes, ka mazulis sagaidīts un viss ir kārtībā. Es cenšos,
lai katra māmiņa grūtniecības laikā justu, ka viņa ir īpaša,
gaidīta, un viņas rūpes vienmēr tiktu uzklausītas. Liels paldies
Jelgavas slimnīcas atbalstošajai komandai, kas ir neatverams
palīgs. Lai visiem laba veselība un jelgavnieku ģimenēs dzimst
bērniņi!»

 

«Acīmredzot cilvēki uzskata, ka esmu izdarījis ko vērtīgu»

Goda raksts par
augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu sabiedrības, kultūras
un izglītības jomā Jelgavā

Juris Zēbergs, fotogrāfa amata
meistars:

«Patiesībā pēc dabas esmu diezgan kautrīgs un
atturīgs un man nepatīk dižoties ar saviem darbiem, bet visu labāk
jau vienmēr redz kāds no malas. Acīmredzot cilvēki uzskata, ka esmu
izdarījis ko vērtīgu, lai mani šādā veidā paslavētu. Paldies! Mans
galvenais uzdevums šajā dzīvē allaž ir bijis veidot labu un
kvalitatīvu fotogrāfiju. To cenšos parādīt arī skatītājiem. Pērn,
Latvijas simtgades gadā, Jelgavā un tuvākajā apkārtnē man notika 20
izstādes. Neslikti! Savu pienesumu esmu devis arī Jelgavas pilsētas
svētkiem – kopš pagājušās nedēļas Ādolfa Alunāna memoriālajā mājā
ir skatāma mana fotoizstāde «Dabas prelūdijas», un šonedēļ tiek
atklāts mans jaunākais veikums. No trešdienas izstādi «Ieskaties
Jelgavā!» var novērtēt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejā, bet 26. maijā pulksten 14 durvis vērs manu darbu izstāde
«Attiecības» Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Jau 15 gadu es uzticīgi
veidoju kalendāru ar Jelgavas bildēm dažādos gadalaikos – ir
mainījies kalendāra formāts, izmērs, veidols, tirāža, bet ideja –
parādīt Jelgavu – palikusi nemainīga. Lai gan pilsētu fotografēju
jau vairākus gadu desmitus, tikai tagad varu teikt, ka tā ir
kļuvusi pateicīga fotografēšanai. Atceros laiku, kad pilsētas
smukumbildes sanāca tikai tad, ja ar ceļamkrānu pacēlās mazliet
augstāk, bet šobrīd teju uz katra stūra ir kas fotogrāfijā
iemūžināms. Tas arī mani mudina vairāk fotografēt Jelgavu – tā ir
gaiša, ziedoša, zaļa un piesaistoša. Mani uzrunā dažādi smalkumi,
kam ikdienā cilvēks, garām skrienot, nepievērš lielu uzmanību,
tieši tāpēc es daudz staigāju kājām – lai visu pamanītu. Īpaši mīļš
man ir Jelgavas pils parks, kur katru reizi atrodu ko jaunu un
neredzētu. To es varu fotografēt visos gadalaikos, un man pat bija
kalendārs, kurā iekļautas sešas bildes ar Jelgavas pils parku
dažādos gadalaikos. Pieļauju, ka vēl viens no maniem ieguldījumiem
pilsētai ir sabiedrības izglītošana – pie manis ir skolojušies un
padomu neesmu liedzis daudziem, tostarp tiem fotogrāfiem, kuri
šobrīd strādā mūsu pilsētā, bet jau šomēnes pie manis darbu sāks
pieci praktikanti.»

 

«Ar Jelgavas pili esmu saaugusi un cenšos to popularizēt,
piešķirot savu stāstu»

Goda raksts par
ilggadēju un profesionālu darbu Jelgavas un Zemgales kultūras
mantojuma popularizēšanā

Ginta Linīte, Jelgavas pils muzeja
vadītāja:

«Es jūtos šai vietai piederīga. Mani vecāki
savulaik iepazinās Jelgavas pilī, mācoties akadēmijā, un vēlāk abi
pilī arī strādāja. Tā ar to Jelgavas pili esmu saaugusi un cenšos
to popularizēt, piešķirot savu stāstu. Jelgavas pils ir unikāls
arhitektūras piemineklis ne tikai Jelgavas, bet visas Latvijas
kontekstā, turklāt tieši no šīs vietas sākās mūsu pilsēta, tāpēc ir
liels gods šeit strādāt. Šobrīd Jelgavas pils muzejā redzamais,
protams, nav tikai mans nopelns, bet arī to cilvēku, kas no 1957.
gada, kad sākās Jelgavas pils atjaunošana, vāca palikušās liecības.
Man atliek tās turēt godā, sargāt un piešķirt tām stāstu. Jelgavas
pils muzeju vadu kopš 1997. gada, kad uz to pārnācu strādāt no
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Jā, tieši tur
es guvu pirmo pieredzi muzeja darbā, iemācījos pamatus. Muzeja
direktore Gita Grase bija mana pirmā skolotāja un joprojām ir ļoti
liels atbalsts. Es jūtu, ka esmu īstajā vietā, lai gan šis darbs
nav ne labi atalgots, ne sevišķi prestižs, taču muzejnieki ir gudri
un inteliģenti cilvēki. Ja citi saka, ka viņi iet uz darbu, es
vienmēr saku, ka eju uz pili. Tā ir lielākā celtne mūsu pilsētā,
pašā Lielupes krastā, un diendienā man blakus ir LLU studenti un
pasniedzēji. Es patiesi lepojos ar to, ka strādāju pilī, turklāt
Jelgavas pils ir lielāka par Rundāles pili, kas bija tikai hercoga
vasaras rezidence, un tā ir vienīgā pils Latvijā, kurā atrodas
augstskola ar senām tradīcijām. Tieši šo unikalitāti es vienmēr arī
uzsveru muzeja ciemiņiem. Esmu ārkārtīgi priecīga, ka pēc daudziem
gadiem mans muzejs ir piedzīvojis remontu, tagad tikai atliek to
apdzīvot un moderni iekārtot. Pilsētniekiem vēlu, lai mēs ne tikai
viesiem rādītu, cik skaista ir mūsu pilsēta, bet arī paši ikdienas
steigā atrastu laiku novērtēt to, kas mums dots.»

 

«Es piedalos vēstures glabāšanas procesā»

Goda raksts par mūža
ieguldījumu Latvijas un Jelgavas kultūrvēsturisko vērtību
saglabāšanā

Jānis Vilks,
kolekcionārs:

«Grāmata ir liela vērtība, jo tā uzkrāj mūsu
vēsturi, bet es tikai piedalos šīs vēstures glabāšanas procesā,
mājās ierīkojot savu bibliotēku. Jau vairāk nekā 60 gadu vācu
izdevumus, ko sarakstījuši latvieši un kuros rakstīts par Latviju,
latviešiem. Mani visos laikos īpaši saistījuši tieši mūsu pilsētā
iespiestie darbi – manā kolekcijā varētu būt ap 500 Jelgavā izdotu
grāmatu, bet kopējais krājums mērāms tūkstošos  dažādu
iespieddarbu. Gribas domāt, ka man ir viena no bagātākajām veco
grāmatu kolekcijām. Senākais izdevums tajā ir 1584. gadā izdots
«Rūsova hronikas» pirmizdevums. Es jau smejos, ka mājās vairs īsti
nav kur apgriezties, tomēr joprojām priecājos par katru
jaunieguvumu, kas papildina manu kolekciju. Ik pa laikam šos
retumus gribas parādīt citiem, tāpēc labprāt piekrītu izstāžu
rīkošanai, – ne tāpēc, lai lielītos, bet lai cilvēkiem dotu iespēju
redzēt oriģinālu, kam, manuprāt, ir augsta pievienotā vērtība. Mani
gan apbēdina fakts, ka cilvēkiem mūsdienās grāmata ir mazā vērtē.
Tas neattiecas tikai uz lasīšanu, bet arī uz izstādēm – ir grūti
skatītāju piesaistīt. Mana paaudze ir izaugusi ar grāmatām, zina,
kas tā par bagātību, taču, kad jaunākiem pajautā, kādu grāmatu
pēdējo izlasīja, viņi brīnās un smaida. Internets šobrīd ir
pārņēmis visu. Jā, arī tā ir milzīga bagātība, taču mēs nereti
nemākam to izmantot, lai kļūtu inteliģentāki. Bieži novēroju
situāciju, kad vērtīgas grāmatas tiek vienkārši izmestas, un tad
sāp sirds. Taču man interesē ne tikai grāmatas, bet arī avīzes un
žurnāli. Manuprāt, avīzes ir dzīves dienasgrāmata, pirmavots, kas
visātrāk pavēsta par apkārt notiekošo. Tās ir jāsaglabā tāpēc vien,
lai zinātu kaut vai to, kas pirms gada pilsētā un valstī notika.
Grāmatas un avīzes ir mana otrā dzīve, bet savu ieguldījumu
pilsētai esmu devis vēl kādā jomā, proti, 10 gadu nostrādāju par
«Latvijas gāzes» Jelgavas iecirkņa vadītāju. Mani šajā amatā
ievēlēja kolēģi, un tieši manā laikā tika radīta bāze 4. līnijā,
kur izveidojām tolaik modernu tenisa laukumu, uz kuru trenēties
brauca pilsētas bērni, un vairākus gadus pie mums notika Jāņu nakts
tenisa turnīrs pieaugušajiem. Paldies Jelgavas pilsētas bibliotēkai
un tās vadītājai Lāsmai Zariņai, kura mani šim apbalvojumam
izvirzīja. Bet jelgavniekiem gribu vēlēt, lai lasa grāmatas, cik
spēdami, un nežēlojas par dzīvi!»

 

«Daru man uzticēto ar lielu atbildību pret pilsētas
iedzīvotājiem»

Goda raksts par
nozīmīgu ieguldījumu Jelgavas pilsētas centralizētās siltumapgādes
sistēmas attīstībā, efektivitātes uzlabošanā un
pilnveidošanā

Jānis Zvirbulis, SIA «Fortum Jelgava»
Siltumapgādes servisa vadītājs:

«Man pašam visvairāk patīk sajūta, kad kaut
ko daru, viss izdodas un varu atviegloti nopūsties, kad tas
paveikts. Esmu darītājs un pateicības nekad negaidu, bet paldies
par mana darba novērtējumu. Šis ir augsts uzticības apliecinājums
no Jelgavas pilsētas. Man gan šķiet, ka šo apbalvojumu vairāk ir
pelnījuši īstie jelgavnieki – cilvēki, kuri šeit dzimuši un dzīvo.
Es esmu rīdzinieks un vairāk nekā 10 gadu ik dienu mēroju ceļu no
Rīgas uz Jelgavu un atpakaļ, lai šeit strādātu, darot man uzticēto
pēc labākās sirdsapziņas un ar lielu atbildību pret Jelgavas
iedzīvotājiem. Kopā ar savu 15 cilvēku lielo komandu gādājam par
to, lai pilsētnieki saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu – siltumu un
karsto ūdeni. Manas nodaļas pārziņā ir 450 siltumpunkti, 77
kilometrus gara siltumtrase un 670 siltuma skaitītāji.
Siltumapgādes sistēma pilsētā ir ļoti svarīgs organisms – gluži kā
cilvēkam asinsvadi –, un par to ir jārūpējas ar lielu atbildību. To
arī cenšos darīt. Man Jelgava ļoti patīk, jo tā ir zaļa un uz
attīstību vērsta pilsēta. Jāatzīst, ka dažkārt mazliet nožēloju, ka
savulaik nemācījos studentu pilsētā, taču uz to mudinu savus
mazbērnus, jo, manuprāt, Jelgavā ir plašas iespējas saņemt
kvalitatīvu izglītību un atrast darbu. Arī es cenšos dot savu
artavu jaunā darbaspēka sagatavošanā, praksē ņemot gan Jelgavas
tehnikuma, gan LLU audzēkņus. Savā darbā esmu novērojis, ka
jelgavnieki ir atsaucīgi un reizē prasīgi, turklāt ļoti seko līdzi
visam pilsētā notiekošajam. Tas ir tikai apsveicami, jo apliecina
viņu piederību pilsētai. Jāatzīst, ka «Fortum Jelgava» strādāšu vēl
tikai līdz šīs vasaras beigām, bet tad došos pelnītā atpūtā, taču
līdz tam man ir jāierāda amats manam sekotājam.»

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»