Piens, maize un medus visos laikos bijis viens no gardēžu iecienītākajiem salikumiem. Jau desmito reizi Jelgavā Vispārējos latviešu Piena, maizes un medus svētkos godā tiks celti tieši šie produkti. Iestiprināties ar maizi, nogaršot medu, piedalīties piensaimnieku pastaigā, dot saldas bučas gotiņai jelgavnieki aicināti 28. augustā no pulksten 10 Hercoga Jēkaba laukumā un skvērā aiz kultūras nama. Bet pēcpusdienā Lielupes ūdeņus kuls piena paku laivas – šogad to būs krietni vairāk –, savukārt vakarā visi aicināti tikties Uzvaras parkā vienā no pēdējiem brīvdabas koncertiem un «Tonusa» fermā.
Ritma Gaidamoviča
Gatavošanās svētkiem norit jau gana sen. Šobrīd svētku gadatirgum pieteikušies jau teju 100 tirgotāji, amatnieki un pārtikas ražotāji. Jelgava sestdien kļūs par vietu, kur sabraukuši visvairāk bitenieku, maiznieku un piena produktu ražotāju vienkopus – šie taču ir viņu svētki. Taču, protams, būs arī pinēji, keramiķi, rotu darinātāji un gardumu gatavotāji. Pirmo reizi maiznīca «Lāči» uz tirgu būs atvedusi mobilo maizes ceptuvi, kur uz vietas taps smalkmaizītes. Kā ierasts, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un atbilstu svētku kopējam sauklim «Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!», svētku pasākumos dienas daļā nebūs iegādājami nekādi alkoholiskie dzērieni. Protams, paralēli andelei Hercoga Jēkaba laukumā notiks arī dažādas ar pienu, maizi un medu saistītas aktivitātes – atrakcijas, ko rīko Latvijas Jauno zemnieku klubs. Varēs piedalīties «govju slaukšanā», piensaimnieku pastaigā, skrējienā ar bērnu pēc piena, misijā ar govi. Būs arī sēklu un graudu maižu degustācija, lai noteiktu labāko, medus noēšanās, lai uzzinātu, kurš tad ir saldākais un Zemgalē cieņā celtākais medus. Kā svētkiem pienākas, rosīties varēs arī skatītāji un pircēji Amatu vidusskolas ceptuvē. Bet par kultūras programmu gādās «Lustīgais Blumīzers», līnijdejotājas «Eckau Linedancers» un pašmāju dejotāji. Bet pulksten 11 pilsētas mērs Andris Rāviņš mazuļiem pasniegs piemiņas karotītes.
Arī 40 000 piena paku ir par maz Aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Ivars Pirvics stāsta, ka 40 000 tukšo piena paku, kas ir par desmit tūkstošiem vairāk nekā pērn, arī jau sen kā nonākušas pie saimniekiem. Izrādās, ka, neskatoties uz lielo paku daudzumu, komandām, kas «ilgāk gulējušas», nākas materiālu gādāt pašām. Pieprasījums šoreiz pārsniedzis piedāvājumu, un tā vien šķiet, ka tiks uzstādīts jauns rekords laivu skaita ziņā – pērn bija 29 laivas. Komandas uz lauriem neguļ, tukšās piena pakas liktas lietā, un vēl līdz sestdienai to īpašnieki veic pēdējos būvdarbus, lai savu kuģi ielaistu Lielupē. «Pieteikušās ir 39 komandas. Ļoti ceram, ka visas arī ieradīsies un tādējādi tiks sasniegts jauns rekords, parādot, ka vienīgā Piena paku laivu regate Latvijā ir lielā cieņā,» tā I.Pirvics. Parunāties ar laivu būvniekiem un nopētīt viņu veikumu jelgavnieki varēs no pulksten 15 pie airēšanas bāzes Pasta salā, tiesa, par simbolisku samaksu, bet pulksten 16 laivas jau būs uz starta Lielupē pretī pilij. Jāpiebilst, ka autovadītāji savus spēkratus šajā laikā aicināti atstāt pļavā pretī pilij, iebraukšana pa Veco ceļu.
Pēdējais brīvdabas koncerts Vakarā no pulksten 18 ikviens aicināts uz pēdējo šīs vasaras brīvdabas koncertu Uzvaras parkā. Kā pirmie priecēs grupa «Putukrējums», kam sekos jau Smilšu skulptūru festivālā solītie mākslinieki, kuru uzstāšanos izjauca spēcīgais lietus, – brāļi Riči un Dukuru ģimene. Bet visu noslēgs «Trafi». Ieeja uz koncertu pieaugušajiem – 2 lati, skolēniem un pensionāriem lats, bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja par brīvu. Visam pa vidu ap pulksten 20.30 suminās regates uzvarētājus. Bet no pulksten 23 afterparty klubā «Tonuss», kas šajā vakarā pārvērtīsies par fermu un sola gatavot gardus piena kokteiļus.
«Sīvi konkurējošie maiznieki var tikties arī pie viena galda» Latvijas Maiznieku biedrība atzīst – lai arī ikdienā starp maizes cepējiem valda sīva konkurence, kas jau redzams pēc izvēles veikala plauktos, Vispārējie Latvijas Piena, maizes un medus svētki esot pasākums, kas parāda, ka maiznieki var tikties arī pie viena galda. «Maiznieki ir aktīvi ražotāji, jo maize ir tradicionāls produkts. Katru gadu kāds saražo ko jaunu, un svētki ir viena no vietām, kur pasniegt šo jaunumu. Nenoliedzami, mums visiem zināms, ka labākā reklāma ir no mutes mutē, un te nu ir tā vieta, kur tas realizējas,» teic Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. Biedrības izpilddirektore Dace Evardsone-Rimma atzīst, ka «zaļo gaismu» svētku atbalstam vienmēr dod, jo biedriem tā ir iespēja parādīt jaunāko, lai sabiedrība iepazīstas ar to. Biedrība atzīst, ka sevi šeit redz kā darbaspēku, kas organizē degustāciju un «pavelk» maizniekus. Izrādās, ka paši maiznieki – cits vairāk, cits mazāk – tomēr ir jāpaskubina uz dalību pasākumā. Piena, maizes un medus svētkus biedrība uzskata par lielisku iespēju iziet ar savu vārdu, un to jau viņi dara no 2004. gada. «Viens no aktīvākajiem dalībniekiem visu laiku bija «Jelgavas maiznieks», diemžēl uzņēmums beidzis darbu. Mūsu biedrībā ir vairāk nekā 25 Latvijas maizes ceptuves, no kurām svētkos piedalās vismaz puse. No pirmsākumiem ceļu uz Jelgavu zina Zemgales maizes ceptuves, piemēram, «Bauskas klēts», «Lāči» un «Dona», vidzemnieki – «Liepkalni» un «Lielezers», Kurzemes «Kuldīgas RPB maizes ceptuve», Latgales «Balvu maiznieks». Protams, arī «Hanzas maiznīca» un «Fazer maiznīca»,» teic izpilddirektore.
«Jelgava izceļas ar Piena paku laivu regati» Vieni no jaunākajiem svētku atbalstītājiem ir akciju sabiedrība «Rīgas Piena kombināts» (RPK), kura ceturto gadu Piena, maizes un medus svētkiem piegādā vairākus desmitus tūkstošus tukšu piena paku. RPK sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča atzīst, ka uzņēmums jāvārdu pirms vairākiem gadiem Jelgavai devis, jo Piena paku laivu regate ir visnotaļ oriģināla ideja. «Mūsu izpēte liecina, ka nekā tāda nav nekur citur Latvijā. Kāpēc gan mums nebūt vieniem no tiem, kuri palīdz īstenot šo fantastisko ideju?» tā L.Rimšēviča, piebilstot, ka tas neesot bijis vienīgais plusiņš par labu Jelgavai. Proti, uzņēmums augstu novērtē arī aģentūras «Kultūra» komandas profesionālo darbu. «Viņi mums ir pierādījuši, ka mēs varam uz viņiem paļauties un nekas nenoies greizi. Tiešām ir prieks par tik profesionālu un precīzu sacensību organizāciju,» atzīst sabiedrisko attiecību vadītāja. Tieši viņa jau četrus gadus Piena paku laivu regatē atrodas kuterī, kur strādā žūrija, un uzņēmuma vārdā izsaka savu vērtējumu. L.Rimšēviča pēc četru gadu novērojumiem atzīst, ka ir patiess prieks – ar katru gadu regates dalībnieku kļūst aizvien vairāk. «Jāatzīst, ka arī piena paku laivas ar katru gadu ir arvien asprātīgākas, un tas ir kolosāli. Protams, šajā regatē gan tiešā, gan pārnestā nozīmē tiek popularizēts piens un veselīgs dzīvesveids, tāpēc tas ir plusiņš mums,» tā L.Rimšēviča, izsakot minējumu, ka varbūt nākotnē regates komandas varētu sacensties arī intelektuālā viktorīnā par veselīgu uzturu un dzīvesveidu, jo tas ir ļoti aktuāls jautājums.
«Vienīgais pasākums, kas veltīts medum» «Šķiet, pirms sešiem gadiem bitenieki paši atrada šo pasākumu un nodomāja, kāpēc gan pienam un maizei nepievienot arī medu? Tā nu mēs esam Piena, maizes un medus svētkos,» teic Latvijas Biškopības biedrības (LBB) biedre Santa Beļinska. Viņa atzīst, ka dravniekiem visos laikos svarīgi bijis kārtīgs tirgus un te tāds ir. «Šis ir varens tirgus, kurā gan biškopji, gan piensaimnieki, gan maiznieki domā par savu reklāmu. Tā ir mūsu, bitenieku, iespēja runāt ar cilvēkiem, stāstīt par medu, tā vērtību, celt to godā, jo šis nu ir palicis vienīgais pasākums Latvijā, kas veltīts tieši medum,» tā S.Beļinska. Savukārt jelgavniekiem šī ir lieliska iespēja izvēlēties gardāko medu un izlūkot labāko cenu, jo sabrauc dravnieki no visas Latvijas. «No pircējiem gan esmu dzirdējusi, ka pietrūkst Latgales medus. Diemžēl viņi uzskata, ka Jelgava par tālu. Tagad visi rēķina, lai lētāk, neskatoties uz to, ka ir garantija – mājās aizbrauksi tukšā,» tā LBB biedre. Runājot par degustāciju, viņa atzīst, ka ir bitenieki, kas nežēlojot gadu no gada iedod trīs litrus medus, lai vērtētāji noēdas, taču ir arī tādi, kas par pliku paldies nevēlas zaudējumus. «Ir daži, kuriem trīs litri žēl, un, ja vēl nesaņem godalgu,– ko nu par pliku paldies censties, taču, manuprāt, tā ir pievienotā vērtība šiem svētkiem. Kas gan ir svētki ar tirgošanos vien?» spriež S.Beļinska. Par svētku klasiku jau kļuvis bitenieka Jāņa Vainovska medus, kuru zemgalieši ne reizi vien atzinuši par labāko, vienmēr svētkos ir arī smilteniešu Medņu ģimenes medus, tā saucamā Daugmales Jāņa medus un pašas S.Beļinskas.
Foto: Ivars Veiliņš
10.8 °C,
3.5 m/s,
69.8 % 
10.8 °C,
3.5 m/s,
69.8 %