Enerģētikas kompānija «Latvenergo» jau pompozi paziņojusi par sava uzņēmuma pagājušā gada rekordlielo peļņu – 40 miljoniem latu. Taču izrādās, ka arī ar šādu peļņu ir par maz, lai paveiktu darbus, kas ir tieša uzņēmuma atbildība. Proti, jau veselu gadu Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) cīnās ar «Latvenergo» meitas uzņēmumu «Sadales tīkls», lai panāktu, ka atsevišķās mājās, kur pastāv plūdu draudi, uzņēmums beidzot pārvietotu kabeļsadales skapjus.
Kristīne Langenfelde
JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis stāsta, ka cīņa sākta jau pagājušajā pavasarī. «Pērn plūdu laikā virknē daudzdzīvokļu māju pagrabā esošie sadales skapji vienkārši nonāca zem ūdens – tie applūda, jo uzstādīti pārāk zemu. Līdz ar to iedzīvotājiem mājās nebija nedz elektrības, nedz siltuma. Šāda situācija ir absolūti nepieņemama, taču mums kā apsaimniekotājam nav nekādu tiesību ķerties klāt šim «Sadales tīkla» īpašumam – sadales skapjiem. To var darīt tikai viņu speciālisti. Tieši tāpēc nekavējoties uzsākām sarunas ar «Latvenergo», lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos. Mūsu cīņa ilgst jau teju gadu, bet rezultāta nav – «Latvenergo» uzskata, ka viss ir kārtībā,» situāciju skaidro J.Vidžis.
Lai uzskatāmi izskaidrotu apstākļus, jau pagājušajā gadā «Latvenergo» meitas uzņēmuma speciālisti bija uzaicināti klātienē iepazīties ar problēmu. Viņi Jelgavā ieradušies, kopā ar JNĪP darbiniekiem apsekojuši virkni māju – Mātera ielā 31, 33, Zemgales prospektā 2, Jāņa ielā 2, Pasta ielā 55, 57, 59 un 61 –, kurās pavasara plūdos sadales skapji bijuši zem ūdens, redzēto fiksējuši, bet pēc tam vienkārši «atrakstījušies». «Apsekošanas rezultātā esam guvuši apliecinājumu tam, ka kabeļsadaļņu tehniskais stāvoklis atbilst spēkā esošo normatīvo aktu un drošības tehnikas prasībām,» teikts akciju sabiedrības «Sadales tīkls» vēstulē.
Kā saprotams no gadu garās sarakstes, «Sadales tīkls» strikti turas pie normatīvo aktu prasībām: ja reiz iedzīvotājus uztraucot tas, ka skapji reizi pāris gados applūst, pašiem arī jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar to pārvietošanu, jo uzņēmums uzskata, ka problēmu nav. «No minētā izriet, ka izmaksas par esošo energoapgādes objektu pārvietošanu sedz darbu iniciators – šajā gadījumā Jūs,» citāts no «Sadales tīkla» atbildes JNĪP. Šī pati vēstule pabeigta ar šādu teikumu: «… visi ar tām saistītie izdevumi ir jāsedz un nastas ir jānes galvenās lietas īpašniekam vai valdītājam (tātad, dzīvokļu īpašniekiem – red.).»
Līdzīga situācija ir arī virknei privātmāju sektoru – arī tur tikai pēc «Latvenergo» apstiprināta projekta izvietotie sadales skapji pērn nonāca zem ūdens. Lieki piebilst, ka arī šajos gadījumos uzņēmums nekādu problēmu nesaskata.
Pagaidām pāragri prognozēt, vai plūdi mūs sagaida arī šajā pavasarī, taču J.Vidžis uzsver, ka ar šādu «Latvenergo» «atrakstīšanos» nesamierināsies un turpinās problēmu risināt, lai panāktu, ka sadales skapji tiešām tiek pārvietoti un plūdu laikā nerada neērtības māju iedzīvotājiem.
18.9 °C,
2.6 m/s,
94.2 % 
18.9 °C,
2.6 m/s,
94.2 %