19 °C, 2.3 m/s, 75.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLatvieši un lietuvieši svin Baltu vienības dienu
Latvieši un lietuvieši svin Baltu vienības dienu
22/09/2018

«Viens no nozīmīgākajiem baltu tautas vienojošajiem simboliem ir Saules kauja, bet ir jāveido jauni simboli, un abu valstu simtgade ir viens no tādiem. Tāpat atdzimšanu piedzīvo mūsu tautu kultūras mantojums. Bet vislielāko pateicību vēlos izteikt Jelgavai par viesmīlīgo uzņemšanu – pilsēta ir sakopta un skaista, un mēs šeit varam svinēt svētkus, kas svarīgi latviešu un lietuviešu tautai,» atklājot Baltu vienības dienas svinības, klātesošos uzrunāja Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Svētku atklāšanas uzrunu teica arī Jelgavas domes priekšsēdētājs
Andris Rāviņš, uzsverot, ka Lietuvai un Latvijai brīvību un
neatkarību neviens nav dāvinājis un allaž tā bija jāizcīna, un tas
izdevies tikai tāpēc, ka abas tautas cīnījušās kopā. Svētkus
apmeklēja arī abu valstu vēstnieki, Lietuvas parlamenta
Starpparlamentārās grupas ar Latviju vadītājs Ķēstutis Mašulis,
Jelgavas sadraudzības pilsētu Lietuvā mēri un viesi no
Lietuvas.

Latviešu un lietuviešu tautas vieno gan kopīga vēsture, gan
kopīgi darbi, gan kopīgi likteņi, gan līdzīgas valodas, kultūra un
tradīcijas, gan cilvēki. Uzsverot abu tautu kopīgos momentus, Baltu
vienības dienā pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzeja un Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu
katedrāles tika atklātas piemiņas plāksnes cilvēkiem, kuriem bijusi
cieša saistība ar Jelgavu un Lietuvu un kuru devums ir nozīmīgs.
«Viens no lietuvības simboliem Latvijā ir Academia Petrina Jelgavā
– ēka, kurā agrāk atradās Mītavas vīriešu ģimnāzija, bet tagad ir
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Šeit guva
zināšanas četri no 20 valstsvīriem, kuri 1918. gada februārī
parakstīja Lietuvas neatkarības deklarāciju,» norāda Lietuvas
parlamenta Starpparlamentārās grupas ar Latviju vadītājs Ķ.Mašulis,
uzsverot, ka Lietuvas vēsture nav iedomājama un izprotama bez
Latvijas, jo abas tautas un valstis ir cieši saistītas. Uz plāksnes
ir iegravēti četri vārdi – Kazimiers Bizausks, Vlads Mirons, Jons
Smilgevičs un Antans Smetona – un trīs portreti. «Antans Smetona
vēlāk kļuva par Lietuvas prezidentu un pie šīs ēkas viņam jau ir
atsevišķa piemiņas plāksne, tāpēc nolēmu, ka šeit būs tikai pārējo
trīs kungu portreti,» pastāstīja plāksnes skulptors lietuvietis
Mindaugs Šnips. Savukārt pie Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas
Romas katoļu katedrāles tika atklāta piemiņas plāksne prelātam
Kazimiram Jasenam, kurš 1906. gadā šo baznīcu uzcēla. «Viņš prata
saliedēt visu tautību cilvēkus un bija ievērojams sabiedriskais
darbinieks. Dibinājis jauniešu biedrību, bijis pasniedzējs
universitātē, sarakstījis «Mākslas vēsturi» trīs sējumos, saņēmis
arī abu valstu augstākos apbalvojumus un ticis novērtēts arī no
baznīcas puses,» par šo personību pastāstīja Jelgavas katoļu
baznīcas bīskaps Edvards Pavlovskis. Jāpiebilst, ka K.Jasens
Jelgavā darbojās no 1902. līdz 1944. gadam, un Jelgavā joprojām
dzīvo viņa brāļa Simona mazdēli Fēlikss un Leopolds ar ģimenēm.

Baltu vienības dienas pasākumi notika daudzviet pilsētā –
Hercoga Jēkaba laukumā notika tirdziņš un koncerts, muzejā
norisinājās zinātniskā konference «Kopīgais un atšķirīgais Latvijas
un Lietuvas kultūrvēsturē» un atklāta mākslas festivāla «Balti»
glezniecības plenēra izstāde, Lietuvas mākslinieku izstādes
apskatāmas arī Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Jelgavas Svētās
Trīsvienības baznīcas tornī un Sabiedrības integrācijas pārvaldes
zālē. Vairāki pasākumi norisinājās arī Jelgavas pilsētas
bibliotēkā, savukārt kultūras namā izskanēja koncerts «No vienas
jūras, no viena koka…» ar Jelgavas kamerorķestra un jauktā kora
«Ventspils», Jelgavas bigbenda un solistu Daumanta Kalniņa un
Martīna Kavaļauska uzstāšanos. Tāpat abu valstu mākslinieki
sadarbojās, veidojot šamota un koka skulptūras Pasta salā, kas arī
turpmāk atgādinās par baltu tautu vienotību. Sētku kulminācija
vakarā bija šamota skulptūru spīdēšana.

Izceļot abu tautu līdzīgās tradīcijas, pie Jelgavas Amatu skolas
interesentiem bija iespēja nobaudīt ēdienus, kas raksturīgi abām
tautām. «Izmantojām produktus, kas raksturīgi abām tautām –
kartupeļus, ābolus, gaļu, sīpolus, kāpostus, miltus, sieru,» stāsta
Amatu vidusskolas pasniedzēja Aina Tāluma. Baltu vienības dienas
apmeklētājiem bija iespēja nobaudīt, piemēram, cepelīnus ar gaļas
un sīpolu krējuma mērci, cūkgaļas kakla karbonādi marinādē,
bukstiņputru, ābolu uzpūteni un dažādus maizes izstrādājumus.
Savukārt pie Jelgavas Svētās Trīsvienības torņa bija iespēja
noskatīties etnogrāfisku uzvedumu «Kāzas». Šauļu folkloras kopa
«Reda» klātesošos aizveda uz 13. gadsimtu un parādīja, kā tolaik
meitas tika izdotas pie vīra. Viens no nozīmīgākajiem rituāliem
bija bizes atpīšana, kas simbolizēja atvadas no jaunības. Tāpat
jaunajam pārim katram tika nogriezta matu šķipsna un ielikta auduma
maisiņā, un apsietas rokas ar lentu, tādējādi simbolizējot vēlmi
dzīvot kopā vienoti. Bet Jelgavas folkloras kopa «Dimzēns»
iepazīstināja ar mičošanas tradīciju. Tur viens no nozīmīgākajiem
elementiem bija līgavas vainaga noņemšana, ko darīja līgavainis, un
sievas galvas rotas aubes uzlikšana. Vainags ticis nodots
neprecētai radu meitai, bet, ja tādas nav – atdot glabāšanai
līgavas mātei.

Atzīmējot Saules kauju, 2000. gadā tika iedibināta Baltu
vienības diena. Tā katru gadu tiek atzīmēta citā Latvijas vai
Lietuvas pilsētā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis», Billijs Locs un Raitis
Supe/Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde «Kultūra»

Video: Māris Martinsons