18.9 °C, 2.3 m/s, 96.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāLatvija globālās konkurētspējas reitingā pakāpjas par 10 vietām, pirmā joprojām Šveice
Latvija globālās konkurētspējas reitingā pakāpjas par 10 vietām, pirmā joprojām Šveice
03/09/2014

Pasaules ekonomikas foruma (WEF) publiskotajā jaunākajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā Latvija pakāpusies par 10 pozīcijām – līdz 42. vietai, bet Šveice saglabājusi pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas statusu.

Pasaules ekonomikas foruma (WEF)
publiskotajā jaunākajā pasaules valstu konkurētspējas reitingā
Latvija pakāpusies par 10 pozīcijām – līdz 42. vietai, bet Šveice
saglabājusi pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas
statusu.

Pērn Latvija Globālās konkurētspējas reitingā
ieņēma 52. vietu, bet vēl pirms gada bija 55. vietā.

No Baltijas valstīm konkurētspējīgā joprojām
ir Igaunija, kas reitingā atrodas 29. vietā, gada laikā pakāpjoties
par trim pozīcijām. Savukārt Lietuva reitingā pakāpusies septiņām
pozīcijām – līdz 48. vietai.

Līderpozīcijas starp gandrīz 150 apsekotajām
pasaules ekonomikām globālajā konkurētspējas indeksā saglabā
Šveice, kurai līdzīgi kā pērn seko Singapūra. Uz trešo vietu ir
pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga,
Holande un Lielbritānija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu
desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus
par Latviju ieguva un iesniedza «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa
centrs.

«Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam
par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā
2014./2015. gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko
nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un
salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» norāda «SSE Riga»
Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu
konkurētspējas indeksa, kurā izmantoti gan publiski pieejamie dati,
gan biznesa līderu aptaujas. Indeksa aprēķināšanā izmantotas 12
kritēriju grupas, kas izvērtē katras valsts institūcijas,
infrastruktūru, makroekonomisko stabilitāti, veselības aprūpi un
pamatizglītību, augstāko izglītību un pieaugušo apmācību, preču
tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus
attīstības pakāpi, tehnoloģiju attīstību, tirgus lielumu, biznesa
attīstības līmeni un inovācijas.

LETA