16.7 °C, 1.7 m/s, 98.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāLatvijā tomēr varētu ieviest elektroniskās aproces notiesāto uzraudzībai
Latvijā tomēr varētu ieviest elektroniskās aproces notiesāto uzraudzībai
05/10/2011

Valsts probācijas dienests (VPD) aktualizējis jautājumu par notiesāto personu elektroniskās uzraudzības ieviešanu Latvijā, kas varētu tikt īstenota, aprīkojot atsevišķus noziedzniekus ar speciālām aprocēm.

Valsts probācijas dienests (VPD) aktualizējis jautājumu
par notiesāto personu elektroniskās uzraudzības ieviešanu Latvijā,
kas varētu tikt īstenota, aprīkojot atsevišķus noziedzniekus ar
speciālām aprocēm.

Kā šodien VPD astoņu gadu jubilejas preses konferencē atzina
dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs, agrāk viņš uz šādu ideju
raudzījies ar skepsi, jo elektroniskā uzraudzība vērtēta tikai kā
instruments darbam ar dzimumnoziedzniekiem, taču saskaņā ar
pašreizējām iecerēm aproces varētu izmantot arī citu veidu
noziedznieku uzraudzībai.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis
norādīja, ka «aproces varētu būt viens no veidiem, kā samazināt
ieslodzīto skaitu Latvijas cietumos». Ar elektroniskās uzraudzības
ierīcēm varētu aprīkot notiesātos, kuri atbrīvoti no cietuma pirms
termiņa un apņēmušies ievērot, piemēram, pārvietošanās brīvības
ierobežojumus.

Par elektroniskās uzraudzības «klientiem» atsevišķos gadījumos
varētu kļūt arī dzimumnoziedznieki, taču viņi noteikti nebūtu
galvenā mērķauditorija, kam jānēsā šāda veida aproces, uzskata VPD
pārstāvji. Kopumā gan pagaidām ir pārsteidzīgi runāt par to, kam
nākotnē varētu likt nēsāt jaunās aproces un kam nē, preses
konferencē sacīja VPD Uzraudzības un probācijas programmu
departamenta vadītājs Mihails Papsujevičs.

TM un VPD patlaban risina sarunas ar Norvēģijas partneriem, lai
piesaistītu aproču iegādei Norvēģijas valdības divpusējā finanšu
instrumenta līdzekļus. Ar šī finanšu instrumenta gādību VPD jau
iepriekš realizējis vairākus projektus. Patlaban norit sarunas par
apmēram 1,5 miljonu latu liela finansējuma piesaistīšanu, taču daļa
no šīs summas tiktu atvēlēta arī citu aktivitāšu īstenošanai, ne
tikai elektroniskās uzraudzības iekārtu iegādei.

Ja projekts virzīsies, kā iecerēts, tad sākotnēji ar aprocēm
varētu aprīkot 200 noziedzniekus vienlaikus. Iepērkamo aproču
skaits gan būtu krietni lielāks, jo jārēķinās, ka daļa šo iekārtu
tiks sabojātas, turklāt noteiktā laika periodā tās jāmaina, lai
uzlādētu un veiktu tehnisko apkopi, bet tikmēr notiesātajam jādod
cita aproce.

Atbilde par to, vai no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu
instrumenta tiks piešķirti līdzekļi aproču iegādei, varētu būs
sagaidāma jau šī gada beigās, pastāstīja Lazdvovskis.

LETA